Cik ticami ir evaņģēliji?

”Evaņģēliji ir uzlūkojami par agrīnās kristietības mītu radīšanas procesa rezultātu.” (Bērtons Maks, Jaunās Derības profesors.)

TIKKO citētajam profesoram netrūkst domubiedru. Daudzi zinātnieki apšauba evaņģēliju ticamību un uzskata, ka Jēzus dzīves un kalpošanas apraksti, kas lasāmi Bībelē, Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijā, neatspoguļo vēsturisko patiesību. Kāpēc daļa cilvēku evaņģēlijus uzskata par mītiem? Vai viņu viedoklim būtu jāsēj mūsos šaubas par evaņģēliju patiesumu? Aplūkosim dažus argumentus.

Evaņģēliju ticamība tiek apšaubīta

Mūsu ēras pirmajos 17 gadsimtos evaņģēliju ticamība netika nopietni apšaubīta. Taču vēlāk, sevišķi kopš 19. gadsimta, daudzi zinātnieki sāka aizstāvēt viedokli, ka evaņģēliji ir nevis Dieva iedvesmoti, bet cilvēku sacerēti. Viņi arī apgalvoja, ka evaņģēliju autori nav bijuši Jēzus dzīves aculiecinieki un tāpēc nav varējuši precīzi atspoguļot faktus. Trīs pirmajiem evaņģēlijiem, kurus mēdz dēvēt par sinoptiskajiem (no grieķu vārdiem ar nozīmi ”kopīgs skats”), uzbūves un satura ziņā ir daudz kopīga, un, pēc minēto zinātnieku domām, tas liecina, ka evaņģēlisti lielu daļu teksta vienkārši ir norakstījuši cits no cita. Kritiķi arī uzskata, ka ne Jēzus veiktie brīnumi, ne viņa augšāmcelšana, par ko vēsta evaņģēliji, nekad nav notikuši. Daži pat apgalvo, ka Jēzus vispār nav vēsturiska persona.

Šie zinātnieki arī ir nonākuši pie secinājuma, ka Marka evaņģēlijs ir uzrakstīts pirmais, jo, viņuprāt, tas būtiski nepapildina Mateja un Lūkas evaņģēlijus. Viņi pieņem, ka Matejs un Lūka ir sastādījuši savus evaņģēlijus, par pamatu izmantojot Marka darbu, un ka viņi ir balstījušies vēl uz kādu avotu — uz dokumentu, ko zinātnieki apzīmē ar burtu Q (no vācu Quelle, kas nozīmē ”avots”). Jaunās Derības speciālists Alberts Frederiks Johanness Klains rakstīja, ka saskaņā ar šo populāro hipotēzi ”evaņģēlisti nav nekas vairāk kā savstarpēji nesaistītu stāstu kompilatori”. Ja taisnība ir zinātniekiem, kas tā uzskata, tad evaņģēlisti ir tikai plaģiatori un mītu sacerētāji. Šī teorija ir iedragājusi daudzu cilvēku ticību tam, ka Bībele ir Dieva iedvesmota. (2. Timotejam 3:16.)

Vai evaņģēliju sarakstītāji bija plaģiatori?

Sinoptisko evaņģēliju savstarpējā līdzība nepierāda, ka tie ir norakstīti cits no cita. Kāpēc tā var teikt? Pirmkārt, Jēzus saviem mācekļiem apsolīja: ”Svētais Gars.. atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:26.) Tātad nav brīnums, ka daļa notikumu, kurus atcerējās un pierakstīja evaņģēliju autori, bija vieni un tie paši. Protams, ir iespējams, ka Bībeles sarakstītāji arī lasīja un izmantoja to, ko jau bija uzrakstījuši citu Bībeles grāmatu autori, bet tas drīzāk liecina, ka viņi rūpīgi pētīja informāciju, nevis ka viņi bija plaģiatori. (2. Pētera 3:15.) Otrkārt, Bībeles vārdnīcā The Anchor Bible Dictionary atzīts: ”Ar mutvārdu tradīciju viegli varētu izskaidrot,  kāpēc Jēzus zīmīgie izteicieni ir pierakstīti vienādā formā.”

Lūka rakstīja, ka viņš ir iztaujājis daudz aculiecinieku un ”visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis”. (Lūkas 1:1—4, JD-07.) Vai izklausās, ka Lūka tikai pārrakstīja cita autora tekstu vai sacerēja mītus? Tieši pretēji, pēc rūpīgas Lūkas darbu analīzes arheologs Viljams Remzijs secināja: ”Lūka ir augstākā līmeņa vēsturnieks: viņš ne tikai precīzi izklāsta faktus, viņam piemīt arī īsta vēsturnieka izjūta.. [..] ..šis autors ir ierindojams starp pašiem izcilākajiem vēsturniekiem.”

Agrīno baznīcas tēvu liecības liek domāt, ka pirmais evaņģēliju uzrakstīja apustulis Matejs. Piemēram, trešā gadsimta teologs Origens rakstīja: ”Pirmo uzrakstījis Matejs, agrākais muitnieks, bet pēc tam Jēzus Kristus apustulis; tas domāts jaunpievērstajiem no jūdu vidus un sastādīts ebreju valodā.” Matejam, kas bija apustulis un Jēzus dzīves aculiecinieks, nebija nekādas vajadzības piesavināties to, ko rakstījis Marks, kurš nebija savām acīm redzējis notikumus, ko viņš aprakstīja. Bet cik pamatots ir apgalvojums, ka Matejs un Lūka ir norakstījuši savus evaņģēlijus no Marka evaņģēlija un hipotētiskā dokumenta Q?

Vai Marka evaņģēlijs ir uzrakstīts pirmais?

Teorija, ka Marka evaņģēlijs ir tapis pirmais un ir izmantots par avotu Mateja un Lūkas evaņģēlijiem, ”nav balstīta uz vienu  neapstrīdamu, loģisku argumentu”, atzīts The Anchor Bible Dictionary. Tomēr daudzi zinātnieki domā, ka Marks savu darbu ir uzrakstījis pirms Mateja un Lūkas, jo, viņuprāt, Marks tikpat kā neko nepievieno tam, kas lasāms pārējos evaņģēlijos. Piemēram, 19. gadsimta teologs Johanness Kūns apgalvoja, ka Marka evaņģēlijs noteikti ir vecākais no visiem, jo pretējā gadījumā ”būtu jāiedomājas, ka Marks sagrieza abus rakstu rituļus — Mateja un Lūkas — mazās strēmelēs, sabēra tās katlā, samaisīja un tad no šī maisījuma radīja savu evaņģēliju”.

Marka evaņģēlijs ir visīsākais, tāpēc nav nekāds brīnums, ka tajā ir vismazāk unikāla materiāla. Šis fakts nepierāda, ka tas noteikti ir uzrakstīts pirmais. Turklāt nav tiesa, ka Marks ne ar ko būtisku nepapildina Mateja un Lūkas rakstīto. Marka veidotajā dzīvajā, dinamiskajā Jēzus kalpošanas aprakstā var lasīt vairāk nekā 180 teksta fragmentu un aizraujošu detaļu, ko nevar atrast ne Mateja, ne Lūkas evaņģēlijā, tāpēc to pamatoti var saukt par unikālu Jēzus dzīves atspoguļojumu. (Skat. 13. lpp.)

Vai ir pastāvējis dokuments Q?

Ko var teikt par dokumentu Q, kas, pēc daudzu zinātnieku domām, ir bijis Mateja un Lūkas evaņģēliju avots. Reliģijas profesors Džeimss Robinsons saka: ”Q neapšaubāmi ir svarīgākais no visiem kristīgajiem tekstiem.” Tas ir diezgan pārsteidzošs apgalvojums, ja ņem vērā, ka mūsdienās dokuments Q nemaz nepastāv, un neviens arī nespēj pierādīt, ka tāds vispār ir bijis. Zinātnieki domā, ka agrīno kristiešu vidū ir cirkulējuši vairāki dokumenta Q eksemplāri, tāpēc šķiet vēl jo dīvaināk, ka tas ir pazudis bez pēdām. Arī baznīcas tēvi savos darbos šo dokumentu nekad nav citējuši.

Tātad situācija ir šāda: tiek pieņemts, ka ir pastāvējis dokuments Q un ka tas ir apstiprinājis Marka evaņģēlija hipotētisko prioritāti. Vai šis nav gadījums, kad viens pieņēmums balstās uz citu pieņēmumu? Ja runa ir par tādām teorijām kā šī, ir gudri paturēt prātā sakāmvārdu: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.)

Evaņģēliji — autentiski un uzticami

Ar saviem pieņēmumiem un nepamatotajām hipotēzēm Bībeles kritiķi ir novērsuši daudzu cilvēku uzmanību no pašiem evaņģēlijiem, kuros lasāmi patiesi Jēzus dzīves un kalpošanas apraksti. No šiem vēstījumiem skaidri ir redzams, ka pirmie kristieši notikumus, kas saistīti ar Jēzus dzīvi, kalpošanu, nāvi un augšāmcelšanu, nepavisam neuzskatīja par mītiem. Simtiem aculiecinieku varēja apstiprināt, ka tas viss tiešām ir noticis. Šie agrīnie kristieši, kas bija gatavi sekot Kristum, pat ja tāpēc nāktos izturēt vajāšanas un pat mirt, pilnībā apzinājās, ka būtu bezjēdzīgi turēties pie kristīgās ticības, ja Jēzus kalpošana un viņa augšāmcelšana būtu tikai iztēles auglis. (1. Korintiešiem 15:3—8, 17, 19; 2. Timotejam 2:2.)

Hipotēzes par Marka evaņģēliju kā vecāko no evaņģēlijiem un noslēpumainā kārtā pazudušo dokumentu Q ir izraisījušas bezgalīgas debates un strīdus, par kuriem teoloģijas profesors Džordžs Bjūkenans izteicās: ”Koncentrēšanās uz hipotēzēm par [evaņģēliju] izcelsmi traucē cilvēkam, kas pētī Bībeli, iedziļināties pašā tekstā.” Šie vārdi sasaucas ar apustuļa Pāvila padomu Timotejam nenodoties ”bezgalīgām pasakām un cilts rakstiem, kas vairāk ierosina prātošanu, nekā kopj Dieva draudzi ticībā”. (1. Timotejam 1:4.)

Evaņģēlijiem var ticēt. Tajos ir lasāmi aculiecinieku stāstījumi un aculiecinieku apstiprinātas liecības par reāliem notikumiem, un tie ir balstīti uz rūpīgu faktu izpēti. Evaņģēliji mums sniedz daudz vērtīgu ziņu par Jēzus Kristus dzīvi. Tāpēc ir gudri sekot vēl kādam padomam, ko apustulis Pāvils savulaik deva Timotejam: ”Paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies.” Mums ir pamats būt pārliecinātiem, ka ”visi.. raksti ir Dieva iedvesti” — arī četri evaņģēliji. (2. Timotejam 3:14—17, LB-65r.)

[Papildmateriāls 13. lpp.]

Ja nebūtu Marka evaņģēlija, mēs nezinātu, ka...

Jēzus paraudzījās apkārt ar dusmību, viņu sirds cietības dēļ noskumis (Marka 3:5)

Jānis un Jēkabs bija iesaukti par Boanerges (Marka 3:17)

sieviete, kas cieta no asiņošanas, bija iztērējusi visu savu rocību (Marka 5:26)

Hērodija ienīda Jāni Kristītāju, bet Hērods Jāni bijās un viņu sargāja (Marka 6:19, 20)

Jēzus aicināja mācekļus maķenīt atpūsties (Marka 6:31)

farizeji īpaši mazgāja rokas (Marka 7:2—4, JD-07)

Jēzus bērnus apkampa (Marka 10:16)

Jēzus iemīlēja bagāto jaunekli (Marka 10:21)

Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs izjautāja Jēzu atsevišķi (Marka 13:3)

jauneklis pameta audeklu, ar ko bija apsedzies (Marka 14:51, 52)

Arī viena no Jēzus stāstītajām līdzībām un divi viņa veiktie brīnumi ir aprakstīti vienīgi Marka evaņģēlijā. (Marka 4:26—29; 7:32—37; 8:22—26.)

Marka evaņģēlijā minētas vēl daudzas citas detaļas, kas nav atrodamas citos evaņģēlijos. Ja veltīsim laiku tam, lai tās rūpīgi izpētītu un pārdomātu, mēs labāk sapratīsim, cik vērtīgs ir Marka evaņģēlijs.