Dabas katastrofas upuri Mjanmā saņem palīdzību

KAD 2008. gada 2. maijā Mjanmu skāra tropiskais ciklons Nargisa *, pasauli pāršalca vēsts par vētras nodarītajiem milzu postījumiem. Iravadi deltas reģionā vētra izraisīja katastrofālus uzplūdus, un, kā ziņoja varas iestādes, bojāgājušo un bezvēsts pazudušo skaits sasniedza aptuveni 140 tūkstošus.

Stihijas izpostītajā apvidū dzīvo samērā daudz Jehovas liecinieku, bet pārsteidzošā kārtā neviens no viņiem katastrofā nezaudēja dzīvību. Lielā mērā viņiem izglābties palīdzēja tas, ka viņi meklēja patvērumu savos izturīgi būvētajos sapulču namos, ko sauc par Valstības zālēm. Kādā ciemā 20 liecinieki un 80 citi ciema iedzīvotāji deviņas stundas sēdēja uz Valstības zāles jumta, kamēr ūdens līmenis pacēlās par pieciem metriem. Visi, kas atradās uz jumta, izdzīvoja, diemžēl 300 cilvēki šajā ciemā gāja bojā. Daudzos ciemos Jehovas liecinieku Valstības zāle bija vienīgā ēka, kas palika nesagrauta.

Divas dienas pēc ciklona Jehovas liecinieku filiāle Jangonā nosūtīja palīdzības grupu uz draudzi Bothingonas ciemā Iravadi deltas rajonā. Apvidū, ko liecinieku palīdzības grupa šķērsoja, siroja marodieri un zem klajas debess gulēja katastrofas upuru mirstīgās atliekas, taču liecinieki nokļuva Bothingonā ar visu palīdzības sūtījumu — rīsiem, nūdelēm, ūdeni un svecēm. Tā bija pirmā palīdzības grupa, kas sasniedza šo apvidu. Nodevuši sūtījumu vietējiem ticības biedriem, grupas locekļi stiprināja viņus ar domām no Bībeles un izdalīja arī Bībeles un bībelisku  literatūru, jo visas vietējo brāļu un māsu mantas vētrā un plūdos bija gājušas zudumā.

Bija apbrīnojami redzēt, kādu nosvērtību un mieru spēja saglabāt katastrofā cietušie Jehovas liecinieki. Kāds liecinieks no Iravadi deltas reģiona sacīja: ”Viss, kas mums bija, ir pagalam. Mūsu mājas un lauki ir izpostīti, un dzeramais ūdens ir piesārņots. Tomēr brāļi un māsas nav tik noraizējušies kā pārējie, jo viņi paļaujas uz Jehovu un viņa organizāciju. Mēs ievērosim visus norādījumus, ko saņemsim, vienalga, vai mēs paliksim savā ciemā vai dosimies kur citur.”

Kādai 30 liecinieku grupai bija jāiet desmit stundas, lai nokļūtu vietā, kur viņiem bija sarūpēta palīdzība — pārtika, drēbes un pajumte. Kaut gan šie kristieši bija zaudējuši visu savu mantu, viņi ceļā priecīgi dziedāja Valstības dziesmas. Bet viņi vēl nebija nonākuši galā, kad uzzināja, ka blakus pilsētiņā notiek Jehovas liecinieku rajona kongress. Viņi nolēma vispirms apmeklēt šo kongresu, lai saņemtu garīgu stiprinājumu un varētu satikties ar ticības biedriem.

Ciklona skartajā apvidū 35 Jehovas liecinieku mājas bija pilnīgi sagrautas, 125 mājas bija daļēji izpostītas un 8 Valstības zālēm bija nelieli bojājumi. Par laimi, Jehovas liecinieku filiāles ēkas nebija nopietni cietušas.

Ciklona dēļ filiāle sākumā bija pilnīgi atgriezta no ārpasaules, jo vētras nolauztie koki bija bloķējuši visus ceļus. Dažas stundas pēc tam, kad vētra bija pierimusi, vairāk nekā 30 filiāles darbinieku ieradās, lai palīdzētu atbrīvot ceļus no sakritušajiem kokiem. Cilvēki stāvēja un izbrīnīti vēroja, kā viņi strādāja. Pēc brīža atnāca vairākas Jehovas liecinieces un atnesa vēsus dzērienus un svaigus augļus, ko viņas piedāvāja gan strādniekiem, gan pārējiem, kas tur atradās. Daudzi, kas vēroja notiekošo, nespēja noticēt savām acīm. Kāds žurnālists jautāja: ”Kas ir šie ļaudis, kas tik sparīgi strādā?” Kad viņam to pateica, žurnālists sacīja: ”Kaut vairāk cilvēku paustu tādu kopības garu kā Jehovas liecinieki!”

Liecinieki ātri izveidoja divas palīdzības komitejas, kas katra savā valsts daļā koordinēja palīdzības sniegšanu katastrofā cietušajiem. Palīdzības grupās darbojās simtiem brīvprātīgo. Dažu dienu laikā lieciniekiem, kas bija zaudējuši pajumti, tika uzceltas jaunas mājas. Kad viena no palīdzības grupām ieradās celt māju kādai Jehovas lieciniecei, viņas kaimiņi nevarēja vien nobrīnīties. Kāda kaimiņiene teica: ”Lūk, šai sievietei viņas baznīca atjauno māju! Mani draugi budisti gan nav atnākuši man palīgā. Vajadzēja man arī kļūt par Jehovas liecinieci, kad viņa man sludināja!”

Kad Thanlinas pilsētiņā celtnieki un palīdzības komitejas locekļi ieradās pārbaudīt kādu māju, kas bija gandrīz sagrauta, viņus dziļi aizkustināja vārdi, ko teica liecinieku ģimene, kurai šī māja piederēja: ”Viss kārtībā! Mēs savā mājā vēl gluži labi varam dzīvot. Citiem brāļiem vispār nav jumta virs galvas. Ejiet palīgā viņiem.”

Kādā Jangonas rajonā daži cilvēki vētrā mēģināja patverties vienā no vietējām baznīcām, bet baznīcas durvis bija aizslēgtas, un neviens netika iekšā. Cilvēki tā sadusmojās, ka gribēja izlauzt durvis. Jehovas liecinieki ciklona laikā daudziem palīdzēja atrast patvērumu Valstības zālēs. Piemēram, Dalas pilsētā divi Jehovas liecinieki, vīrs un sieva, uzņēma Valstības zālē 20 cilvēku, kas bija atbēguši uz turieni, meklēdami drošu vietu. No rīta cilvēkiem vairs nebija māju, kur atgriezties, un visi bija izsalkuši. Vīrs aizgāja, sameklēja rīsu pārdevēju un nopirka tik daudz rīsu, lai pietiktu visiem.

Jangonā kāda liela ģimene, kurā ir gan Jehovas liecinieki, gan citu ticību pārstāvji, pēc ciklona visi kopā ieradās uz sapulci Valstības zālē. Viens no ģimenes locekļiem paskaidroja, kāpēc viņi visi ir atnākuši: ”Mūsu baznīcā  mums teica, ka pēc vētras viņi mūs apraudzīs, bet neviens tā arī nav rādījies. Vienīgie, kas atnāca, bija Jehovas liecinieki. Jūs atnesāt mums rīsus un ūdeni. Jūs neesat tādi paši kā citas baznīcas.” Šīs ģimenes locekļiem, kas nav Jehovas liecinieki, ļoti patika sapulce, kurā tika izskatīts Sargtorņa raksts ”Jehova uzklausa mūsu palīdzības saucienus”, un viņi pat aktīvi piedalījās sapulcē ar komentāriem.

Kāda sieviete, kurai Jehovas liecinieki māca Bībeli, nedēļu pēc ciklona arī atnāca uz sapulci. Sapulcē tika nolasīta Jehovas liecinieku filiāles vēstule, kurā bija stāstīts, kādu palīdzību ir saņēmuši ciklona upuri un ko brāļi un māsas ir pieredzējuši stihijas izpostītajā apvidū. Ziņa, ka neviens no lieciniekiem nav gājis bojā vai pazudis bez vēsts, sievieti tā iepriecināja, ka viņa no aizkustinājuma pat apraudājās. Vēlāk viņa saņēma dažas palīdzības preces un telti, kas tika uzslieta blakus viņas mājai. Sieviete sacīja, ka liecinieki tiešām ir labi par viņu parūpējušies.

Jēzus teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Kristus māceklis Jēkabs uzsvēra, ka patiesa ticība nav iespējama bez labiem darbiem. (Jēkaba 2:14—17.) Jehovas liecinieki ņem vērā šos vārdus un pūlas apliecināt nesavtīgu mīlestību, sniedzot palīdzību tiem, kam tā vajadzīga.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Bībelē teikts, ka patiesa ticība nav iespējama bez labiem darbiem