”Kas ir patiesība?”

ŠĀDU jautājumu skeptiski noskaņotais romiešu vietvaldis Poncijs Pilāts uzdeva Jēzum. Īstenībā viņu nemaz neinteresēja atbilde, un Jēzus viņam neko arī neteica. Iespējams, Pilāts uzskatīja, ka patiesību vispār nav iespējams zināt. (Jāņa 18:38.)

Arī mūsdienās jautājumā par patiesību daudzi, tostarp reliģiskie vadītāji, izglītības darbinieki un politiķi, ir noskaņoti skeptiski. Viņuprāt, patiesība, it īpaši, ja runa ir par morāles normām un reliģiju, nevar būt absolūta, tā ir relatīva un pastāvīgi mainās. No šāda uzskata izriet secinājums, ka cilvēki paši var noteikt, kas ir labs un kas — ļauns. (Jesajas 5:20, 21.) Turklāt tas arī ļauj uzskatīt par novecojušām un atmest tās vērtības un morāles normas, pie kurām ir turējušās iepriekšējās paaudzes.

Ievērības cienīgi ir vārdi, kas Pilātu rosināja uzdot iepriekšminēto jautājumu. Jēzus Pilātam teica: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Jēzus patiesību neuzskatīja par neizprotamu un neskaidru jēdzienu. Saviem mācekļiem viņš bija apsolījis: ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.)

Bet kur meklēt patiesību, par kuru runāja Jēzus? Kādā lūgšanā Jēzus Dievam sacīja: ”Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.) Bībeli ir iedvesmojis Dievs, un tajā ir atklāta patiesība, kas sniedz gan uzticamu vadību, gan drošu cerību uz nākotni, proti, cerību dzīvot mūžīgi. (2. Timotejam 3:15—17.)

Pilātu neinteresēja, par kādu patiesību runāja Jēzus. Bet vai jūs vēlētos to noskaidrot? Jehovas liecinieki ar prieku jums palīdzēs to uzzināt no Bībeles.