Lasītāji jautā

Vai brīnumaina dziedināšana vienmēr nāk no Dieva?

Nav nekādu šaubu, ka Dievs Jehova spēj izdziedināt cilvēkus un ka viņš šo spēju var piešķirt arī citiem. Piemēram, apustuļu laikā brīnumainas dziedināšanas spējas bija viena no Dieva svētā gara dāvanām. Apustulis Pāvils vēstulē Korintas kristiešiem rakstīja: ”Ikvienam ir dota gara izpausme, lai nestu svētību. Citam gars dod gudrības runu.. ..citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā garā; ..citam dāvanas runāt pravieša spēkā, ..citam dažādas mēles.” (1. Korintiešiem 12:4—11.)

Taču šajā pašā vēstulē Pāvils arī rakstīja, ka brīnumainās Dieva svētā gara dāvanas beigsies. Viņš norādīja: ”Praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.” (1. Korintiešiem 13:8.)

Pirmajā gadsimtā brīnumainas dziedināšanas veica Jēzus Kristus un viņa apustuļi, kā arī daži citi viņa sekotāji. Kad tika izveidota kristiešu draudze, gara dāvanas, arī spēja dziedināt, bija zīme, kas liecināja par Dieva labvēlību pret šo jauno draudzi un sagādāja Dievam godu. Taču vēlāk, kad kristiešu draudze bija nostiprinājusies, par Dieva labvēlību liecināja nevis īpašas gara dāvanas, bet gan draudzes locekļu stiprā ticība, cerība un mīlestība. (Jāņa 13:35; 1. Korintiešiem 13:13.) Tuvojoties pirmā gadsimta beigām, šāda brīnumaina dziedināšana mitējās. *

Kāpēc tādā gadījumā joprojām var dzirdēt par gadījumiem, kad kāds brīnumainā veidā ir ticis izdziedināts? Piemēram, kādā laikrakstā bija stāstīts par vīrieti, kurš esot slimojis ar vēzi. Viņam bija audzēji galvā, nierēs un pat kaulos. Viņa nākotne izskatījās ļoti drūma. Tad kādu dienu ar viņu ”runāja” Dievs, un, kā stāstīts laikrakstā, pēc dažām dienām no vēža vairs nav bijis ne vēsts.

Kad mēs dzirdam šādus gadījumus, būtu labi pārliecināties, vai stāsta patiesumu apstiprina fakti. Vai to apliecina arī kādi medicīniski dokumenti? Pat tad, ja dziedināšana, šķiet, tiešām ir notikusi, ir jānoskaidro, vai Bībele māca, ka brīnumaina dziedināšana vienmēr nāk no Dieva.

Ir svarīgi atrast atbildi uz šo jautājumu, jo Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Sargaities no viltus praviešiem.. [..] Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! vai mēs tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:15, 21—23.)

Tātad no Bībeles mēs varam skaidri redzēt, ka brīnumaina dziedināšana ne vienmēr nāk no Dieva. Lai mūs nepieviltu neviens, kas apgalvo, ka veic brīnumus Dieva vārdā, mums ir jāapgūst precīzas zināšanas par Dievu. Tāpat mums ir jāliek lietā spriestspēja, lai pareizi saprastu, kuri cilvēki pilda Dieva gribu un kuri ne. (Mateja 7:16—19; Jāņa 17:3; Romiešiem 12:1, 2.)

[Zemsvītras piezīme]