Viņš neprasa vairāk, kā mēs spējam
Tuvosimies Dievam
Viņš neprasa vairāk, kā mēs spējam
”ES CENTOS kalpot Dievam, cik labi vien spēju, tomēr mani nekad neatstāja sajūta, ka ar to ir par maz,” izteicās kāda sieviete. Varbūt arī mēs kādreiz esam jutušies līdzīgi. Vai Dievs Jehova ir tik prasīgs, ka viņam ir grūti izdabāt? Vai viņš ņem vērā mūsu ierobežotās iespējas un apstākļus? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, pievērsīsim uzmanību 3. Mozus grāmatas 5. nodaļas 2. līdz 11. pantam, kur ir stāstīts par upuriem, kas tika nesti Mozus bauslības laikā.
Dievs bauslībā bija noteicis, ka grēku izpirkšanai ir jānes dažādi upuri. Minētajos pantos ir runa par gadījumiem, kad cilvēks bija grēkojis netīšām. (2.—4. pants.) Kad šis cilvēks saprata, ka ir grēkojis, viņam bija jāatzīst savs grēks un jānes vainas izpirkšanas upuris — ”avs vai kaza”. (5., 6. pants.) Bet ja nu cilvēks bija tik nabadzīgs, ka viņam nebija sīklopu, ko upurēt? Vai viņam bija jānonāk parādos, lai izpildītu bauslības prasību? Vai varbūt viņam vajadzēja vispirms nopelnīt tik daudz, lai iegādātos aitu vai kazu, un tikai tad nest upuri, kas izlīdzinātu grēkus?
Bauslībā, kurā atspoguļojās Dieva Jehovas rūpes par saviem kalpiem, bija sacīts: ”Bet ja viņam nav tik daudz pie rokas, lai iegūtu kazu, tad lai viņš vainas izpirkšanas upurim nes tam Kungam divas ūbeles vai divus jaunus baložus.” (7. pants.) Tātad, ja izraēlietis bija tik nabadzīgs, ka viņam nepietika līdzekļu, lai upurētu kazu vai aitu, Dievs ar prieku pieņēma tādu upuri, ko cilvēks varēja atļauties, — divas ūbeles vai divus baložus.
Bet ja nu cilvēkam nebija pat tik daudz naudas, lai upurētu divus bauslībā prasītos putnus? Bauslībā bija paskaidrots, kā rīkoties šādā gadījumā: ”Tad viņam jāatnes viena desmitā daļa ēfas [aptuveni divus litrus] kviešu miltu par grēku upuri.” (11. pants.) Tātad vistrūcīgākajiem cilvēkiem Jehova izņēmuma kārtā atļāva nest grēku upuri bez asinīm. * Šādi Jehova bija parūpējies, lai nevienam izraēlietim nabadzības dēļ netiktu liegta iespēja izlīdzināt grēkus un iegūt mierīgas attiecības ar viņu.
Ko mēs varam uzzināt par Jehovu, pārdomājot šo kārtību, ko viņš bija noteicis? Dievs ir līdzjūtīgs un ņem vērā savu kalpu apstākļus un ierobežotās iespējas. (Psalms 103:14.) Arī tad, ja vecuma, sliktas veselības, ģimenes pienākumu vai citu iemeslu dēļ mēs nespējam darīt tik daudz, cik gribētu, Dievs vēlas, lai mēs tuvotos viņam un veidotu ar viņu ciešas attiecības. Ja mēs darām tik, cik mūsu apstākļos ir iespējams, mēs iepriecinām Dieva Jehovas sirdi.
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Dzīvnieku upuru vērtību, kas ļāva izlīdzināt grēkus, noteica fakts, ka, nesot šos upurus, tika izlietas asinis, kas ir svētas Dieva acīs. (3. Mozus 17:11.) Tomēr tas nenozīmē, ka milti, ko upurēja nabadzīgie cilvēki, bija nevērtīgi. Jehova augstu vērtēja šo cilvēku pazemīgo attieksmi un gatavību upurēt labāko, ko viņi varēja atļauties. Turklāt visas tautas, arī trūcīgo ļaužu, grēki tika izlīdzināti ar dzīvnieku upuriem, kas tika nesti Salīdzināšanas dienā. (3. Mozus 16:29, 30.)