Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Cik ilgi.. es lai saucu pēc palīdzības?”

”Cik ilgi.. es lai saucu pēc palīdzības?”

”Cik ilgi.. es lai saucu pēc palīdzības?”

”Viss, ko es vēlos, — kaut šīs sāpes vienreiz rimtos!” šņukstēja Džeina. Viņai bija vēzis, kas jau bija izplatījies viņas organismā. Cik ļoti Džeinas ģimenes locekļiem un draugiem būtu gribējies izdarīt tā, lai viņa kļūtu vesela! Viņi lūdza Dievu, lai tas palīdz Džeinai. Vai Dievs dzirdēja šīs lūgšanas? Vai tās viņam kaut ko nozīmēja?

DIEVS labi zina, kādā stāvoklī atrodas cilvēki. Viņa Rakstos, Bībelē, ir teikts: ”Visa radība vēl aizvien.. klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:22.) Dievam nav noslēpums, ka simtiem miljonu cilvēku, tāpat kā Džeinai, ik dienas jācieš sāpes — fiziskas vai emocionālas. Dievs redz tos 800 miljonus cilvēku, kas katru vakaru iet gulēt izsalkuši, miljoniem citu, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, un daudzos vecākus, kas uztraucas par savu bērnu nākotni un labklājību. Vai jums kādreiz ir radies jautājums, ko Dievs par to visu domā? Vai viņš kaut ko grasās darīt? Mēs paši ļoti gribam palīdzēt tiem, ko mīlam, — vai nebūtu loģiski secināt, ka Dievs vēlas palīdzēt cilvēkiem, ko viņš ir radījis?

Ja jums ir gadījies pārdomāt šādus jautājumus, jūs neesat vienīgais. Vairāk nekā pirms 2600 gadiem kāds dievbijīgs cilvēks, vārdā Habakuks, jutās tāpat, kā daudzi jūtas mūsdienās. Viņš vērsās pie Dieva ar šādiem vārdiem: ”Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības, un Tu to nedzirdi? Cik ilgi lai tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību, un Tu nesniedz palīdzību? Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta, un kādēļ Tu liec man noskatīties mokās? Laupīšanas un noziegumi notiek man acu priekšā, rodas asas domstarpības, un uzliesmo naids!” (Habakuka 1:2, 3.) Habakuks bija senebreju pravietis, un viņš bija redzējis, kā cilvēki rīkojas varmācīgi un agresīvi. Mūsdienās par šādu rīcību regulāri ziņo masu saziņas līdzekļi, un tas sāpina cilvēkus, kuru sirdī vēl ir līdzjūtība.

Vai Dievs uzskatīja, ka Habakuka satraukumam nav pamata? Nē, viņš uzklausīja jautājumus, ko tas viņam no sirds uzdeva, un pēc tam nomierināja un iedrošināja nomākto pravieti. Dievs Jehova stiprināja Habakuka ticību, apsolīdams darīt galu ciešanām. Dieva solījumi var sniegt cerību un mierinājumu arī jums, tāpat kā tas notika ar Džeinu un viņas ģimeni. Nākamajos rakstos tiks dotas atbildes uz jautājumiem: kā mēs varam būt pārliecināti, ka Dievam tik tiešām rūp, kas ar mums notiek? Kā Dievs panāks, ka ciešanas mitēsies? Un kad tas notiks?