Kad ”salauzta un sagrauzta sirds” meklē piedošanu
Tuvosimies Dievam
Kad ”salauzta un sagrauzta sirds” meklē piedošanu
MĒS visi bieži grēkojam. Lai cik dziļa būtu mūsu nožēla, mēs varbūt šaubāmies, vai Dievs uzklausa mūsu lūgumus pēc piedošanas. Taču Bībelē atrodama mierinoša doma: lai arī Dievs Jehova nekādā gadījumā neatbalsta grēkus, viņš labprāt piedod grēciniekiem, kas nožēlo izdarīto. Šo svarīgo patiesību spilgti apstiprina 2. Samuēla grāmatas 12. nodaļā aprakstītais gadījums ar senās Izraēlas ķēniņu Dāvidu.
Dāvids bija nopietni grēkojis. Viņš bija pārkāpis laulību ar Batsebu, un, kad viņam neizdevās noslēpt savas rīcības sekas, viņš panāca, ka Batsebas vīrs tiek nogalināts. Aizritēja vairāki mēneši, bet Dāvids centās visu noklusēt un dzīvoja tā, it kā nekas nebūtu noticis. Taču Jehova vēroja notiekošo. Viņš redzēja Dāvida grēkus. Bet viņš arī redzēja, ka Dāvida sirds nav tik nocietināta, lai Dāvids nespētu nožēlot izdarīto. (Salamana Pamācības 17:3.) Kā Jehova rīkojās?
Dievs Jehova sūtīja pie Dāvida pravieti Nātānu. (1. pants.) Svētā gara vadīts, Nātāns vērsās pie ķēniņa ļoti taktiski, rūpīgi izvēlēdamies vārdus. Pravietis gribēja, lai Dāvids saprastu, ka viņš māna pats sevi, un aptvertu, cik smagi ir grēkojis.
Lai Dāvids viņā ieklausītos un uzreiz neieņemtu aizstāvības pozīcijas, Nātāns stāstīja viņam kādu stāstu, kas Dāvidu kā bijušo ganu varēja aizkustināt. Tas bija stāsts par diviem vīriem — vienu bagātu un otru nabagu. Bagātajam vīram bija ”ļoti daudz sīklopu un liellopu”, bet ”nabagajam no visa tā nebija itin nekā kā vienīgi viens pats jēriņš”. Kādu dienu pie bagātā vīra ieradās viesis, un namatēvs vēlējās pagatavot maltīti. Taču viņš nokāva nevis kādu no savām aitām, bet gan nabadzīgā vīra vienīgo aitiņu. Acīmredzot domādams, ka tas ir patiess gadījums, Dāvids iedegās dusmās un izsaucās: ”Tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis!” Kāpēc Dāvids uzskatīja, ka šis cilvēks ir pelnījis tik bargu sodu? ”Tādēļ ka viņš.. nav bijis līdzcietīgs!” * (2.—6. pants.)
Nātāna stāsts bija sasniedzis mērķi. Būtībā Dāvids bija apsūdzējis pats sevi. Tagad Nātāns ar viņu runāja tieši: ”Tu esi tas vīrs!” (7. pants.) Tā kā Nātāns runāja Dieva vārdā, no viņa sacītā ir skaidri redzams, ka Dievu dziļi bija skārusi Dāvida rīcība. Pārkāpdams Dieva likumus, Dāvids bija parādījis necieņu pret šo likumu devēju. ”Tu esi Mani nonievājis!” Dievs teica. (10. pants.) Dāvidu spēcīgi ietekmēja asie nosodījuma vārdi, un viņš atzinās: ”Es esmu grēkojis pret to Kungu!” Nātāns apliecināja Dāvidam, ka Jehova viņam piedod, taču pravietis arī pavēstīja ķēniņam, ka viņam būs jāpieredz savas nepareizās rīcības sekas. (13., 14. pants.)
Pēc tam, kad Dāvida grēki bija nākuši gaismā, viņš sacerēja dziesmu — 51. psalmu. Tajā Dāvids atklāj savus pārdzīvojumus un dziļo nožēlu. Grēkodams Dāvids bija nonievājis Jehovu. Taču, izjutis Jehovas žēlsirdību un saņēmis viņa piedošanu, Dāvids lūgšanā sacīja: ”Salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Psalms 51:19.) Šie aizkustinošie vārdi sniedz iedrošinājumu visiem, kas meklē Jehovas piedošanu.
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Pagatavot jēru, lai cienātu viesus, bija viesmīlības izpausme. Turpretī aitas zādzība bija noziegums, un par sodu zaglim bija četrkārtīgi jāatlīdzina zaudējums. (2. Mozus 21:37.) Dāvids uzskatīja, ka bagātais vīrs ir rīkojies cietsirdīgi, piesavinādamies nabadzīgā vīra vienīgo aitu, kas būtu varējusi dot saimnieka ģimenei pienu un vilnu un varbūt pat kļūt par sākumu ganāmpulkam.