Vai tas tiešām ir negodīgi?

”Mazliet pielabo ceļu satiksmes negadījuma paziņojumu, un viss būs kārtībā.”

”Valsts ieņēmumu dienestam jau nav viss jāzina.”

”Kāpēc jāmaksā, ja var dabūt par brīvu?”

TAMLĪDZĪGAS frāzes gadās dzirdēt, ja kādam lūdz padomu naudas lietās. Dažiem, šķiet, vienmēr ir prātā kāds ”gudrs risinājums”. Bet jautājums ir — vai šis risinājums ir godīgs?

Negodīgums ir tik izplatīts, ka daudziem meli, krāpšana un zagšana liekas gluži pieņemams līdzeklis, lai izvairītos no soda, dabūtu naudu vai tiktu dzīvē uz augšu. Sabiedrībā pazīstamas personas šajā ziņā bieži rāda sliktu paraugu. Piemēram, kādā Eiropas valstī laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam krāpšana un līdzekļu piesavināšanās pieauga vairāk nekā par 85 procentiem. Turklāt šajos procentos nav ierēķināti maznozīmīgi negodīgas rīcības gadījumi, ko tautā mēdz dēvēt par ”sīkiem grēciņiem”. Nav brīnums, ka minētajā valstī nāca gaismā skandalozi fakti par ievērojamiem uzņēmējiem un politiķiem, kas, kā izrādījās, bija izmantojuši viltotus augstskolas diplomus, lai sekmētu savu karjeru.

Bet, par spīti tam, ka negodīgums sabiedrībā plaukst un zeļ, netrūkst arī tādu cilvēku, kas grib dzīvot godīgi un rīkoties pareizi. Daudzi mīl Dievu un tāpēc vēlas darīt to, kas ir pareizs viņa acīs. (1. Jāņa 5:3.) Viņi varbūt jūtas tāpat kā apustulis Pāvils, kas rakstīja: ”Mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18.) Aplūkosim dažas situācijas, kurās apņēmība ”visās lietās.. godīgi dzīvot” var tikt pārbaudīta, un pārdomāsim Bībeles principus, kas tādos brīžos var palīdzēt.

Kam jāsedz zaudējumi?

Jauna sieviete, vārdā Elīza *, iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, kurā viņas vadītais spēkrats gūst bojājumus. Draugs iesaka, lai viņa, pieprasot kompensāciju no apdrošinātājiem, piesaka arī bojājumus, kas radušies jau iepriekš. Elīza taču maksā apdrošinātājiem lielu naudu, bet līdz šim viņai no tā nav bijis nekāda labuma. Varētu likties, ka tā ir laba doma. Kā Elīzai būtu jārīkojas?

No polišu īpašniekiem iekasētās prēmijas apdrošinātāji izmanto zaudējumu segšanai, un, ja viņu izdevumi pieaug, apdrošinātāji paaugstina savus tarifus. Tātad, sekojot drauga ieteikumam, Elīza būtībā liktu citiem polišu īpašniekiem maksāt par viņas automašīnas bojājumiem, par kuriem viņai īstenībā nav tiesību saņemt kompensāciju. Viņa ne tikai sniegtu nepatiesu informāciju, bet arī apzagtu citus.

Likumā paredzētās soda sankcijas var atturēt no šādas negodīgas rīcības, bet vēl spēcīgāks pamudinājums būt godīgam ir atrodams Dieva Rakstos — Bībelē. Viens no desmit baušļiem skan: ”Tev nebūs zagt.” (2. Mozus 20:15.) Apustulis Pāvils atkārtoja šo pavēli, rakstīdams kristiešiem: ”Kas zadzis, lai vairs nezog.” (Efeziešiem 4:28.) Ja mēs negribam darīt to, ko Dievs nosoda, tad, kārtojot apdrošināšanas jautājumus, mēs paklausām Dieva Rakstu principiem. Tā mēs pierādām, ka mīlam un cienām citus cilvēkus un Dieva likumus. (Psalms 119:97.)

 ”Ķeizaram, kas ķeizaram pieder”

Lūk, cita situācija. Pēteris ir uzņēmējs, un viņa grāmatvedis iesaka iekļaut firmas izdevumos maksu par dārgu datoraparatūru, lai būtu jāmaksā mazāks nodoklis. Tādā uzņēmumā kā viņējais šādas aparatūras iegāde būtu parasts pirkums, un, kaut gan īstenībā Pēteris aparatūru nav pircis uzņēmuma vajadzībām, maz ticams, ka valsts iestādes to pārbaudītu. Nodokļa samazinājums Pēterim ļautu ietaupīt krietnu summu. Ko viņam darīt? Pēc kā vadīties, lai pieņemtu pareizu lēmumu?

Apustulis Pāvils kristiešus aicināja: ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. [..] Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita.” (Romiešiem 13:1, 7.) Tie, kas vēlas saņemt Dieva labvēlību, maksā visus valsts prasītos nodokļus. Protams, ja likumā noteiktos gadījumos fiziskām un juridiskām personām ir paredzēti nodokļu atvieglojumi un atlaides, nav nekas nepareizs prasīt, lai šie atvieglojumi tiktu piešķirti, ja vien tie pēc likuma pienākas.

Aplūkosim vēl vienu gadījumu saistībā ar nodokļiem. Dāvids strādā mēbeļu rūpnīcā par galdnieku, bet no darba brīvajā laikā viņš piepelnās, mājās izgatavodams draugiem un paziņām skapīšus un citas mēbeles. Pasūtītāji piedāvā maksāt Dāvidam uz rokas, lai viņam nebūtu jāmaksā nodoklis. Daudzi uzskata, ka tas ir abpusēji izdevīgi: Dāvids saņems lielāku naudu, savukārt pasūtītāji dabūs mēbeles mazliet lētāk. Bet Dāvids vēlas rīkoties tā, kā ir patīkami Dievam. Kā lai viņš raugās uz šādu neoficiālu samaksu?

Kaut gan cilvēku, kas šādi strādā, varbūt neviens nepieķer, taču viņš nemaksā nodokli, ko valstij ir tiesības iekasēt. Jēzus norādīja: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja 22:17—21.) Šos vārdus viņš teica, lai labotu savu klausītāju nepareizos priekšstatus par nodokļu maksāšanu. Ar vārdu ”ķeizars” Jēzus apzīmēja valsts varu. No valsts viedokļa nodokļi ir tās likumīga tiesa, tāpēc Kristus sekotāji nodokļu maksāšanu uzskata par savu pienākumu, kas noteikts Bībelē.

Špikošana

Vidusskolniece Marta gatavojas izlaiduma eksāmeniem. Izredzes dabūt labu darbu lielā mērā ir atkarīgas no eksāmenu rezultātiem, tāpēc Marta mācās, galvu nepacēlusi. Arī daži viņas klasesbiedri cītīgi gatavojas — tikai viņi to dara citādi. Lai saņemtu labas atzīmes, viņi eksāmenu laikā taisās špikot, izmantojot programmējamos kalkulatorus, mobilos telefonus un tamlīdzīgas ierīces. ”Tā dara visi!” viņi saka. Vai Martai būtu jāseko klasesbiedru paraugam?

Tā kā špikošana ir tik ierasta lieta, daudziem šķiet, ka tajā nav nekā nosodāma. ”Galvenais, lai tevi nepieķer,” viņi spriež. Taču patiesiem kristiešiem šāda domāšana nav pieņemama. Skolotājs varbūt arī nepamana, ka skolēni krāpjas, bet ir kāds, kas to labi redz. Dievs Jehova zina, ko mēs darām, un viņš prasīs, lai mēs atbildam par savu rīcību. Pāvils rakstīja: ”Nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebrejiem 4:13.) Apziņa, ka Dievs mūs vēro un ka viņam ir svarīgi, lai mēs rīkotos pareizi, ir  spēcīgs stimuls būt godīgiem, kad kārtojam eksāmenus un pildām pārbaudes darbus.

Kā rīkosieties jūs?

Elīza, Pēteris, Dāvids un Marta saprata, ka jautājums, kurā viņiem jāpieņem lēmums, ir nopietns. Viņi izlēma rīkoties godīgi un tā saglabāja tīru sirdsapziņu. Ko darīsiet jūs, ja nonāksiet līdzīgā situācijā?

Starp jūsu kolēģiem, klasesbiedriem un kaimiņiem varbūt atrodas tādi, kas domā, ka meli, krāpšana un zagšana nav nekas liels. Varbūt viņi pat izsmej jūs, mēģinot panākt, lai jūs rīkotos tāpat kā viņi. Kas palīdzēs pieņemt pareizu lēmumu un pretoties spiedienam?

Vienmēr atcerēsimies: ja rīkosimies saskaņā ar Dieva gribu, mūsu ieguvums būs tīra sirdsapziņa un Dieva labvēlība. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?” ”Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību un patiesību glabā savā sirdī.. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!” (Psalms 15:1—5.) Tīra sirdsapziņa un iespēja būt par debesu Dieva draugu ir daudzkārt vērtīgākas par jebkādu materiālu labumu, ko negodīgā ceļā varētu iegūt.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 18. lpp.]

”Kas zadzis, lai vairs nezog.”

Cieņa pret Dieva likumiem un mīlestība pret tuvāko mūs mudina būt godīgiem apdrošināšanas lietās

[Izceltais teksts 19. lpp.]

”Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas.”

Lai Dievs mūs uzlūkotu atzinīgi, mums jāmaksā visi likumā noteiktie nodokļi

[Izceltais teksts 19. lpp.]

”Viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.”

Kaut arī skolotāji varbūt nepieķer tos, kas špiko, mums ir jābūt godīgiem Dieva priekšā

[Papildmateriāls/Attēli 20. lpp.]

”Neredzamā” zādzība

Tavs draugs ir nopircis kādas datorprogrammas jaunāko versiju, un tu arī labprāt to gribētu. Draugs piedāvā, ka viņš programmu tev nokopēs, lai tev nebūtu jāizdod nauda. Vai tas būtu godīgi vai negodīgi?

Kad lietotājs iegādājas datorprogrammu, viņš piekrīt ievērot licences nolīgumā minētos ierobežojumus. Ja nolīgumā ir noteikts, ka pircējs drīkst instalēt un lietot programmu tikai uz viena datora, tad kopēt programmu cita vajadzībām nozīmē pārkāpt licences nolīgumu un rīkoties pretlikumīgi. (Romiešiem 13:4.) Šāda kopēšana pēc būtības ir zagšana, jo tās dēļ autortiesību turētājs nesaņem ienākumus, uz kuriem viņam ir tiesības. (Efeziešiem 4:28.)

Daži spriež: ”Bet neviens taču neuzzinās.” Tomēr, pat ja tas tā būtu, mums jāatceras Jēzus vārdi: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Mēs visi gribam saņemt taisnīgu atalgojumu par savu darbu un vēlamies, lai citi cienītu mūsu īpašuma tiesības, tāpēc mums ir jāizturas ar cieņu arī pret citu tiesībām. Mēs nedrīkstam zagt arī tad, ja zādzība ir ”neredzama”, kā tajos gadījumos, kad kāds piesavinās svešu intelektuālo īpašumu *. (2. Mozus 22:6—8.)

[Zemsvītras piezīme]