LŪGŠANAS ir pazīstamas visās kultūrās un reliģijās. Cilvēki lūdzas gan vienatnē, gan kopā ar citiem. Viņi to dara baznīcās, tempļos, sinagogās, mošejās un citās svētnīcās. Daudzi ņem talkā tādus priekšmetus kā lūgšanu paklājus, lūgšanu krelles, lūgšanu ratus, svētbildes, lūgšanu grāmatas un lūgšanu dēlīšus, ko pakarina īpaši ierīkotā vietā.

Lūgšana atšķir cilvēkus no visām pārējām dzīvajām būtnēm uz zemes. Tiesa, mums ir daudz kopīga ar dzīvniekiem — tāpat kā tiem, mums ir vajadzīga pārtika, ūdens un gaiss. Kā dzīvnieki, tā cilvēki piedzimst, dzīvo un mirst. (Salamans Mācītājs 3:19.) Tomēr vienīgi cilvēki lūdz Dievu. Kāpēc?

Pati vienkāršākā atbilde varētu būt tāda: mēs to darām tāpēc, ka mums to vajag. Lūgšana ir veids, kā cilvēki cenšas sazināties ar kaut ko augstāku, svētu un mūžīgu. Bībelē ir paskaidrots, ka mēs esam radīti ar šādu vajadzību. (Salamans Mācītājs 3:11.) Uzsvērdams, ka cilvēkiem ir ne tikai materiālas, bet arī garīgas vajadzības, Jēzus Kristus teica: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.)

Ar alkām pēc garīgā ir izskaidrojams, kāpēc cilvēki ir radījuši neskaitāmas reliģiskas celtnes un priekšmetus un kāpēc viņi bezgala garas stundas veltī lūgšanām. Protams, ir cilvēki, kas mēģina apmierināt savas garīgās vajadzības paši vai griežas pēc palīdzības pie citiem cilvēkiem. Tomēr jājautā: vai cilvēku iespējas nav pārāk ierobežotas? Mēs esam vāji un nespējam ielūkoties nākotnē, un mūsu dzīve ir īsa. Vienīgi kāds, kuram ir daudz lielāka gudrība un spēks un kura dzīve nav tik īslaicīga kā mūsējā, var dot mums to, kas mums ir vajadzīgs. Kādas ir tās garīgās vajadzības, kas mūs mudina lūgt Dievu?

Padomājiet: vai jums nav gadījies izjust vajadzību pēc vadības un gudrības un pēc atbildēm uz jautājumiem, kas, šķiet, ir ārpus cilvēka zināšanu robežām? Vai esat ilgojies pēc mierinājuma, kad jūs piemeklējis sāpīgs zaudējums, pēc vadības, kad jāpieņem smags un izšķirīgs lēmums, pēc piedošanas, kad nospiež vainas nasta?

Saskaņā ar Bībeli, tādos brīžos ir vietā lūgt Dievu. Bībele ir pats uzticamākais avots, kurā ir stāstīts par lūgšanām, un tajā ir lasāmas daudzu dievbijīgu vīriešu un sieviešu lūgšanas. Viņi ir lūguši Dievam mierinājumu un vadību, piedošanu un atbildes uz visgrūtākajiem jautājumiem. (Psalms 23:3; 71:21; Daniēla 9:4, 5, 19; Habakuka 1:3.)

Visām šīm lūgšanām, lai cik dažādas tās būtu, ir kāda kopīga iezīme. Cilvēki, kas tās teica, zināja kaut ko ļoti svarīgu, ko mūsdienās daudzi neņem vērā. Viņi zināja, pie kā ir jāvēršas, lai lūgšanas tiktu uzklausītas.