BĒRNA ienākšana ģimenē neapšaubāmi ir skaists un priecīgs notikums. Bībelē bērni ir nosaukti par ”tā Kunga dāvanu”. (Psalms 127:3.) Taču jaunie vecāki, tāpat kā Čārlzs un Mērija, zina arī to, ka bērns ienes lielas un reizēm negaidītas pārmaiņas laulības dzīvē. Jaunā māmiņa veltī atvasei nedalītu uzmanību un rūpes un varbūt pati brīžam ir pārsteigta, kad jūt, kā ar visu savu būtni atsaucas uz katru jaundzimušā kunkstu. Jaunais tēvs varbūt ar apbrīnu vēro, cik cieša ir saikne starp viņa sievu un bērnu, bet, iespējams, viņš vienlaikus jūtas atstumts.

Pirmā bērna piedzimšana var izraisīt krīzi laulībā. Spriedze un atbildība, kas saistās ar vecāku pienākumiem, var atklāt un saasināt emocionālās problēmas un dzīvesbiedru neatrisinātās domstarpības.

Kā jaunajiem vecākiem pielāgoties pārmaiņām dzīves ritmā pirmajos mēnešos, kad jaundzimušais prasa visu viņu uzmanību? Kā saglabāt tuvību vienam ar otru? Ko darīt, ja rodas domstarpības par bērna audzināšanu? Aplūkosim šos jautājumus un pievērsīsim uzmanību tam, kā vecākiem var palīdzēt Bībeles principi.

Jaundzimušais aizņem visu māmiņas laiku un domas. Rūpējoties par mazuli, viņa var izjust dziļu emocionālu piepildījumu. Turpretī vīram var rasties sajūta, ka viņu atstāj novārtā. Piemēram, brazīlietis Manuels stāsta: ”Visgrūtāk man bija pierast pie tā, ka sievas uzmanība tagad pieder mūsu bērnam, nevis man. Agrāk bijām tikai mēs abi, un te pēkšņi ir tikai viņa un bērns.” Ko darīt tādā situācijā?

Panākumu atslēga: esiet pacietīgi.

”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna,” teikts Bībelē. ”Tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas.” (1. Korintiešiem 13:4, 5.) Kā jaunie vecāki var likt lietā šo principu?

Vīrs pierāda, ka mīl savu sievu, ja interesējas par to, kā bērniņa piedzimšana fiziski un emocionāli ietekmē sievieti. Tad viņam ir vieglāk saprast, kāpēc sievai var parādīties krasas garastāvokļa svārstības. * Ādams, kas dzīvo Francijā un kam ir 11 mēnešus veca meitiņa, atzīst: ”Kad sievai negaidīti mainās noskaņojums, tas mani dažreiz izsit no sliedēm. Bet es cenšos turēt prātā, ka īstenībā viņa nedusmojas uz mani. Tā ir tikai reakcija uz neierastajiem apstākļiem un stresu.”

Vai sieva reizēm pārprot jūsu mēģinājumus viņai palīdzēt? Ja tā gadās, nesteidzieties apvainoties. (Salamans Mācītājs 7:9.) Ja būsiet pacietīgs un domāsiet pirmām kārtām par viņu, nevis par sevi, jūs nepārņems dusmas un sarūgtinājums. (Salamana Pamācības 14:29.)

Savukārt saprātīga sieva cenšas atbalstīt vīru un palīdzēt viņam iejusties tēva lomā. Viņa to iesaista bērna aprūpēšanā un pacietīgi ierāda, kā mainīt autiņbiksītes un sagatavot pudelīti, pat ja sākumā viņam ne viss iznāk ideāli.

Elena, kurai ir 26 gadi, stāsta, kas viņai bija jāmaina savā attieksmē pret vīru: ”Man bija jāsaprot, ka nedrīkstu izturēties tā, it kā bērns piederētu man vienai. Un man bija sev jāatgādina, ka nevajag bakstīt vīru, kad viņš cenšas sekot maniem padomiem un aprūpēt mazo.”

Noguruši no biežās celšanās pa nakti un neparedzētām problēmām, daudzi jaunie vecāki jūt, ka viņiem ir grūti saglabāt ciešas attiecības. Francūziete Vivjēna, divu bērnu māmiņa, saka: ”Sākumā es tik ļoti pūlējos būt laba māte, ka gandrīz aizmirsu būt arī sieva.”

Vīrs varbūt līdz galam nesaprot, cik daudz emocionālo un fizisko spēku sievai ir prasījusi grūtniecība. Laiks un enerģija, ko pāris iepriekš veltīja viens otra emocionālajām un seksuālajām vajadzībām, tagad aiziet bērnam. Ko darīt, lai nevainīgais  mazulis nekļūtu par iemeslu atsalumam starp dzīvesbiedriem?

Panākumu atslēga: aplieciniet viens otram mīlestību.

Aprakstot laulību, Bībelē ir sacīts: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Mozus 2:24.) Dievs Jehova bija paredzējis, ka bērni galu galā atstās vecākus, turpretī laulības saitēm pēc viņa ieceres bija jāpastāv visu mūžu. (Mateja 19:3—9.) Kā šī fakta izpratne jaunajiem vecākiem palīdz saglabāt pareizas prioritātes?

Iepriekš pieminētā Vivjēna stāsta: ”Es domāju par vārdiem no 1. Mozus 2:24, un tie man palīdzēja apzināties, ka esmu kļuvusi par ”vienu miesu” ar savu vīru, nevis ar bērnu. Es sapratu, ka ir jāstiprina mūsu laulība.” Divgadīgas meitenītes māte, vārdā Terēza, saka: ”Ja es sajūtu, ka sāku attālināties no vīra, es uzreiz cenšos katru dienu atrast iespēju kaut uz īsu brīdi veltīt viņam visu savu uzmanību.”

Ko vīrs no savas puses var darīt, lai stiprinātu laulības saites? Sakiet sievai, cik ļoti viņu mīlat. Pierādiet savus vārdus darbos, izpaužot savas maigās jūtas pret viņu. Centieties kliedēt nedrošības sajūtu, kas viņai varbūt ir radusies. Trīsdesmitgadīgā Sāra norāda: ”Sievai ir jāzina, ka vīrs viņu joprojām augstu vērtē un mīl, pat ja viņa vairs neizskatās tā kā pirms grūtniecības.” Alans, divu dēlu tēvs no Vācijas, apzinās, cik būtiski ir sniegt emocionālu atbalstu. Viņš saka: ”Es vienmēr cenšos būt tas plecs, uz kura sieva var izraudāties.”

Bērna ienākšana ģimenē neizbēgami ietekmē arī dzīvesbiedru intīmo dzīvi, tāpēc vīram un sievai ir jārunā vienam ar otru par savām vajadzībām. Bībelē ir teikts, ka pārmaiņām laulāto seksuālajās attiecībās ir jānotiek ”pēc pašu vienošanās”. (1. Korintiešiem 7:1—5.) Tātad svarīga ir domu apmaiņa. Audzināšanas vai kultūras piederības dēļ kādam varbūt ir neērti apspriest ar dzīvesbiedru seksuālas dabas jautājumus, taču šādas sarunas ir nepieciešamas, lai pāris spētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Esiet iejūtīgi, pacietīgi un godīgi. (1. Korintiešiem 10:24.) Tas jums ļaus izvairīties no pārpratumiem un padziļinās mīlestību jūsu starpā. (1. Pētera 3:7, 8.)

Attiecības starp dzīvesbiedriem kļūst vēl tuvākas, ja viņi neskopojas ar pateicības vārdiem. Gudrs vīrs saprot, cik liela daļa darba, ko veic viņa sieva, paliek nemanāma. Vivjēna saka: ”Dienas beigās man bieži liekas, ka es tā arī neko neesmu izdarījusi, lai gan esmu rūpējusies par bērnu gandrīz bez atelpas.” Savukārt sieva rīkojas saprātīgi, ja nenoniecina vīra ieguldījumu ģimenes labā, kaut arī pati ir  aizņemta daudzos darbos. (Salamana Pamācības 17:17.)

Varbūt jaunie vecāki atklāj, ka viņu uzskati par bērna audzināšanu atšķiras, un tāpēc izceļas strīdi. Tā notika ar kādu japāņu pāri — Asami un viņas vīru Kacuro. Asami stāsta: ”Man likās, ka Kacuro pārāk izdabā meitas kaprīzēm, turpretī viņam likās, ka es esmu pārāk stingra.” Kā nepieļaut, ka atšķirīgu viedokļu dēļ vecāki nostājas viens pret otru?

Panākumu atslēga: apmainieties domām un sadarbojieties.

Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu.” (Salamana Pamācības 13:10.) Cik labi jūs zināt, kādi ir jūsu dzīvesbiedra uzskati par bērnu audzināšanu? Ja gaidīsiet, līdz bērns jau būs nācis pasaulē, un tikai tad sāksiet apspriest konkrētus jautājumus, var gadīties, ka jūs sāksiet strīdēties, nevis risināsiet problēmas.

Piemēram, padomājiet, vai jūs esat vienisprātis šādos jautājumos: kā radināt bērnu ēst un gulēt noteiktā laikā? Vai vienmēr jāņem mazulis uz rokām, kad viņš pamostas un raud? Kā iemācīt bērnu iet uz podiņa? Universālas receptes nav, tāpēc lēmumi, ko pieņem dažādi laulātie pāri, mēdz būt atšķirīgi. Divu bērnu tēvs Ītans stāsta: ”Viss ir jāapspriež, lai noskaņotos uz viena viļņa. Tad jūs abi kopā varēsiet dot bērnam to, kas viņam ir vajadzīgs.”

Tāpat kā nepieredzējušam daiļslidotāju pārim vajag laiku un pacietību, lai iemācītos saskaņot savas kustības uz ledus, jauniem vecākiem vajag laiku, lai pierastu pie vecāku lomas. Bet pamazām jūs iegūsiet pārliecību par saviem spēkiem.

Bērna piedzimšana pārbaudīs, cik stipra ir jūsu laulība, un uz visiem laikiem izmainīs jūsu attiecības. Bet reizē tā jums dos iespēju attīstīt vērtīgas īpašības. Sekojot Bībeles padomiem, jūs pieredzēsiet labu iznākumu. Kāds tēvs, vārdā Kenets, stāsta: ”Bērnu audzināšana ir ļoti pozitīvi ietekmējusi mūs ar sievu. Mēs esam kļuvuši nesavtīgāki un iemācījušies izturēties pret citiem ar lielāku mīlestību un sapratni.” Šādas īpašības ir vēlamas jebkurā laulībā.