Tuvosimies Dievam

”Kungs, Tu.. mani pazīsti”

”CILVĒKAM nav smagākas nastas par apziņu, ka nevienam viņš nerūp un neviens viņu nesaprot,” ir izteicies Artūrs H. Steinbeks. Vai arī jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka nevienam nav svarīgi, kas ar jums notiek, un neviens nesaprot, ko jūs pārdzīvojat? Ja tā ir, mierinājumu var sniegt doma, ka Dievam Jehovam ļoti rūp viņa kalpi un Dievs ievēro itin visu, kas norisinās viņu dzīvē. To apliecina ķēniņa Dāvida vārdi no 139. psalma.

Būdams pilnīgi pārliecināts, ka viņš Dievam ir dārgs, Dāvids rakstīja: ”Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.” (1. pants.) Dāvids šajā pantā lieto kādu interesantu vārdu. Senebreju darbības vārds, kas tulkots ”izproti sīkumos” vai ”esi izlūkojis” (Vecās Derības poēzijas grāmatas), var attiekties gan uz derīgo izrakteņu meklēšanu (Ījaba 28:3), gan uz zemes izpētīšanu (Soģu 18:2), gan uz kādas lietas izmeklēšanu (5. Mozus 13:15). Jehova tiešām mūs pazīst līdz smalkākajai niansei, it kā būtu mūs izpētījis, ielūkojoties visapslēptākajos mūsu būtības dziļumos. Lietodams vārdu ”mani”, Dāvids norāda, ka Dievs interesējas par katru savu kalpu atsevišķi. Viņš ”izlūko” savus kalpus, lai tos dziļi un personiski iepazītu.

Tālāk Dāvids vēl vairāk uzsver, cik uzmanīgi Dievs mūs ”izlūko”. Viņš raksta: ”Tu zini —, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.” (2. pants.) Tā kā Jehova mājo debesīs, savā ziņā viņš raugās uz mums ”no tālienes”. Tomēr Dievs zina, kad mēs apsēžamies, piemēram, pēc garas, nogurdinošas dienas, un kad mēs no rīta ceļamies, lai ķertos pie dienas darbiem. Dievs zina arī visas mūsu domas, vēlmes un nodomus. Vai Dāvidu biedēja apziņa, ka Dievs viņu tik uzmanīgi izvērtē? Nē, gluži pretēji — Dāvids pats vēlējās, lai Dievs viņu ”izmeklētu”. (23., 24. pants.) Bet kāpēc viņš to gribēja?

Viņš zināja, ka Jehova vēro savus kalpus ar vislabākajiem nodomiem. Dāvids rakstīja: ”Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi.” (3. pants.) Katru dienu Jehova redz ”visus mūsu ceļus” — gan mūsu kļūdas, gan labos darbus. Kam viņš pievērš galveno uzmanību — labajam vai sliktajam? Senebreju vārds, kas tulkots ”esi ap mani”, var nozīmēt ”izvētīt, izsijāt”. Tas atsauc prātā zemnieku, kas vētī labību, lai atsijātu vērtīgos graudus no pelavām. Savukārt vārds, kas tulkots ”ir zināmi”, var nozīmēt ”augstu vērtēt”. Katru dienu vērojot, ko viņa kalpi dara un saka, Jehova pievērš uzmanību labajam. Viņš tā rīkojas tāpēc, ka augstu vērtē savu kalpu centienus rīkoties pēc viņa prāta.

No 139. psalma mēs mācāmies, ka Jehovam viņa kalpi ir ļoti dārgi. Jehova viņus ”izmeklē” un katru dienu ar gādību vēro, kas norisinās viņu dzīvē. Tāpēc Dievs zina, ar kādām problēmām ir jāsaskaras viņa kalpiem, un saprot viņu sāpes un raizes. Vai apziņa, cik ļoti Dievs mūs mīl, nemudina kalpot viņam? Jehova nekad ”neaizmirsīs jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdam”. (Ebrejiem 6:10.)