ZIŅĀS, šķiet, nepārtraukti tiek minētas dabas katastrofas. Aizvien vairāk un vairāk cilvēku kļūst par tādas vai citādas nelaimes upuriem. Katastrofu epidemioloģijas pētījumu centrs, kas atrodas Beļģijā, ziņo, ka 2010. gadā vien notika 373 dabas katastrofas, kurās bojā gāja vismaz 296 tūkstoši cilvēku.

Pēdējos gadu desmitos ir ievērojami pieaudzis reģistrēto dabas katastrofu skaits. Piemēram, no 1975. līdz 1999. gadam vidēji tika fiksēts mazāk nekā 300 katastrofu gadā. Savukārt no 2000. līdz 2010. gadam vidējais nelaimju skaits gadā bija tuvu 400. Iespējams, arī jūs interesē jautājums: kāpēc tieši tagad tik daudz cilvēku cieš no dabas stihijām?

Kaut arī daudzi domā, ka nelaimes izraisa Dievs, šāds uzskats ir aplams. Dievs neliek notikt katastrofām, kurās mūsdienās cieš tik daudz cilvēku. Tiesa, Bībelē bija paredzēts, ka mūsu laikā notiks daudz nelaimju. Piemēram, Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 7. un 8. pantā var lasīt Jēzus vārdus: ”Vietu vietām būs bads un zemestrīces. Tas viss būs moku sākums.” Kāpēc Jēzus paredzēja šos notikumus, un ko tie nozīmē mums?

Dieva Dēls Jēzus to teica, atbildēdams uz viņam uzdoto jautājumu: ”Kāda zīme liecinās par.. šī laikmeta nobeigumu?” (Mateja 24:3.) Viņš uzskaitīja dažādus notikumus, arī iepriekš minētās nelaimes. Pēc tam viņš norādīja: ”Kad redzat to visu notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu.” (Lūkas 21:31.) Tātad fakts, ka notiek dabas katastrofas, ir ļoti būtisks — tas liecina, ka ir tuvu laiks, kad risināsies svarīgas pārmaiņas.

Daudzi cilvēki jautā: ja jau Dievs neizraisa katastrofas, kas tad to dara? Atbildi uz šo jautājumu mēs varam saprast tikai tad, ja  atzīstam kādu svarīgu Bībelē minētu faktu: ”Pār visu pasauli valda ļaunais.” (1. Jāņa 5:19.) Šis pants atklāj, ka pasaules nelaimēs ir vainojams nevis Dievs, bet visbiežāk viņa pretinieks — ”ļaunais”, kas citur Bībelē ir dēvēts par Sātanu. (Atklāsmes 12:9, 12.)

Šo Dieva ienaidnieku vada savtīgi motīvi, un cilvēka dzīvībai viņa acīs nav nekādas vērtības. Tā kā viņa varā ir visa pasaule, viņš cenšas panākt, lai līdzīga nostāja būtu arī cilvēkiem. Uz to norāda Bībeles pravietojums, ka ”pēdējās dienās” cilvēki būs ”patmīlīgi, mantkārīgi, lielīgi, augstprātīgi”. (2. Timotejam 3:1, 2.) Nav nekas pārsteidzošs, ka Sātans ir izveidojis pasauli, kuras pamatā ir šādas sliktas īpašības. Viņš veicina savtīgu un alkatīgu dabas resursu un cilvēku izmantošanu, tāpēc daudzi ir spiesti dzīvot bīstamās vietās.

Kāpēc var teikt, ka daudzās nelaimēs ir vainojama mūsdienu alkatīgā pasaule? Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā par katastrofām pasaulē ir sacīts: ”Iedzīvotāji pārāk bieži ir koncentrēti paaugstināta riska zonās, piemēram, palienēs. Turklāt mežu un purvu iznīcināšana mazina vides noturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Daudz nopietnāki ir globālo klimata pārmaiņu un okeāna līmeņa celšanās draudi, kuru cēlonis ir cilvēku darbības izraisītais siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugums.” Kaut arī liela daļa no šīs ”cilvēku darbības” tiek dēvēta par ekonomisko progresu, tās patiesais virzītājspēks ir pasaulē valdošais savtīgums un alkatība.

Tāpēc daudzi eksperti atzīst, ka dabas katastrofu nodarītos postījumus ir palielinājusi cilvēku neapdomīgā rīcība. Atbalstīdami sistēmu, kas padziļina ekoloģiskās problēmas, cilvēki būtībā darbojas Sātana interesēs.

Ir skaidrs, ka daudzas nelaimes ir cilvēku bezrūpīgās saimniekošanas sekas. Tāpat liela daļa katastrofu nebūtu tik postošas, ja tās būtu notikušas citur. Daudzās zemēs katastrofu sekas vēl nopietnākas padara ļaunprātīgu cilvēku negodīgā rīcība un tas, ka ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības dēļ neskaitāmiem cilvēkiem jādzīvo bīstamos reģionos. Tiesa, reizēm cilvēki cieš katastrofās nevis kādas konkrētas personas vainas vai nolaidības dēļ, bet tāpēc, ka viss ”ir atkarīgs no laika un apstākļiem”. (Salamans Mācītājs 9:11.)

Bet kā rīkoties tad, ja nelaime ir skārusi jūs? Nākamajā rakstā ir minēti daži ieteikumi, kā sevi pasargāt.