Lasītāji jautā
Kas sūtīja ”zvaigzni”?
▪ Ziemassvētku ainiņās un lugās bieži mēdz attēlot trīs ķēniņus vai trīs austrumu gudros, kas apciemo jaundzimušo Jēzu, kurš guļ silītē. Saskaņā ar šo Ziemassvētku stāstu, Dievs sūtīja zvaigzni, kas vīrus no austrumiem atveda uz kūti Betlēmē. Daudzi pat zina viņu vārdus — Melhiors, Kaspars un Baltazars. Taču vai šis populārais stāsts saskan ar to, kas teikts Bībelē? Nē, vairākos būtiskos aspektos tas ir pretrunā ar Bībelē lasāmo notikumu aprakstu.
Pirmkārt, kas bija šie vīri? Oriģinālvalodā viņi Bībelē nav saukti ne par ķēniņiem, ne gudrajiem. Šie cilvēki bija magi vai astrologi. Pēc visa spriežot, viņi nodarbojās ar nākotnes pareģošanu pēc zvaigznēm, kas ir cieši saistīta ar pagānismu. Bībelē nav minēti nedz viņu vārdi, nedz arī skaits.
Otrkārt, kad šie ciemiņi atnāca pie Jēzus? Tas notika nevis tad, kad mazais Jēzus vēl gulēja silē, bet kādu laiku vēlāk. Kā to var zināt? Pievērsiet uzmanību, ka Mateja evaņģēlijā ir rakstīts: ”Kad viņi bija iegājuši namā, viņi ieraudzīja bērnu un tā māti Mariju.” (Mateja 2:11.) Tātad Jēzus vairs neatradās silē, viņš bija namā kopā ar saviem vecākiem. Turklāt astrologiem droši vien bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai atceļotu no austrumu zemes. Kad viņi sasniedza galamērķi, Jēzus vairs nebija jaundzimis bērns.
Treškārt, kurš sūtīja ”zvaigzni”, kas vadīja astrologus? Reliģiskie vadītāji parasti skaidro, ka ”zvaigzni” sūtīja Dievs. Bet vai tā ir taisnība? Ievērojiet, ka ”zvaigzne” vispirms aizveda astrologus nevis uz Betlēmi, bet gan uz Jeruzālemi pie ķēniņa Hēroda. Viņi šim skaudīgajam, nežēlīgajam valdniekam izstāstīja par Jēzus eksistenci un pieminēja, ka Jēzum ir jākļūst par ”jūdu ķēniņu”. (Mateja 2:2.) Šī ziņa noteikti modināja Hērodā spēcīgu naidu pret bērnu. Ķēniņš rīkojās viltīgi: viņš prasīja, lai astrologi, atraduši bērnu, paziņotu viņam, kur tas ir, apgalvodams, ka arī viņš gribot to godināt. Pēc tam ”zvaigzne” aizveda astrologus pie Jāzepa un Marijas. Tātad astrologu dēļ bērna dzīvība nonāca briesmās, un, ja Dievs nebūtu iejaucies, Jēzus būtu nogalināts. Par laimi, Dievs viņu izglāba. Nesaņēmis ziņu no astrologiem, Hērods tā saniknojās, ka pavēlēja nonāvēt Betlēmē un tās apkārtnē visus zēnus līdz divu gadu vecumam. (Mateja 2:16.)
Vēlāk Dievs Jehova par Jēzu sacīja: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs.” (Mateja 3:17.) Padomājiet: vai Dievs, kas ir mīlošs un taisnīgs Tēvs, būtu izraudzījies par saviem sūtņiem astrologus — cilvēkus, kuru nodarbošanās bija saistīta ar pagānismu un okultismu, ko Dieva bauslība aizliedza? (5. Mozus 18:10.) Vai viņš izmantotu zvaigzni, lai aizvestu šos cilvēkus pie bīstama un varena slepkavas un nodotu šim ienaidniekam ziņu, kas neizbēgami sētu viņa sirdī spīvu naidu? Vai Dievs ar šīs pašas zvaigznes palīdzību vestu astrologus tālāk, lai atklātu vietu, kur atrodas viņa dēls, kurš tobrīd ir mazs, neaizsargāts bērns?
To var ilustrēt ar šādu piemēru: iedomājieties, ka izcils komandieris būtu nosūtījis savu labāko kareivi bīstamā misijā ienaidnieka teritorijā. Vai viņš atklātu ienaidniekam, kur šis kareivis meklējams? Protams, nē! Līdzīgi Jehova sūtīja savu Dēlu šajā bīstamajā pasaulē. Vai viņš būtu atklājis ļaunajam ķēniņam Hērodam, kur atrodas viņa Dēls, kas tobrīd nespēja sevi aizsargāt? Nekādā gadījumā!
Bet kurš tad sūtīja šo spīdekli, kas izskatījās pēc zvaigznes? Padomājiet: kurš visvairāk gribēja, lai Jēzus tiktu nogalināts jau mazotnē un nespētu izpildīt uzdevumu, kas viņam bija jāpaveic uz zemes? Kurš cenšas maldināt cilvēkus un vairo melus, varmācību un slepkavošanu? Jēzus pats skaidri norādīja, kurš ir šis ”melis un melu tēvs” un ”slepkava jau no sākuma”, — tas ir Velns jeb Sātans. (Jāņa 8:44.)