Kad tika nopostīta senā Jeruzāleme? Pirmā daļa

Kāda tam ir nozīme? Par ko liecina fakti?

Šis ir pirmais no diviem rakstiem, kuros padziļināti ir apskatīts jautājums, kad tika sagrauta senā Jeruzāleme. Rakstos ir izklāstīta rūpīgi izpētīta informācija un uz Bībeli balstīti argumenti, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, kuri ir radušies dažiem Sargtorņa lasītājiem.

”Vēsturnieki un arheologi par Jeruzālemes izpostīšanas gadu uzskata 586. vai 587. gadu p.m.ē. * Kāpēc Jehovas liecinieki runā par 607. gadu p.m.ē.? Uz ko jūs balstāt šādu datējumu?”

TĀ RAKSTĪJA kāds mūsu lasītājs. Bet kāpēc vispār būtu jāinteresējas par to, kad tieši Babilonijas valdnieks Nebukadnecars II sagrāva Jeruzālemi? Pirmkārt, tas ir svarīgi tāpēc, ka šis notikums iezīmēja būtisku pavērsienu Dieva tautas vēsturē. Kā rakstīts kādā grāmatā par Izraēla tautas vēsturi, šis notikums izraisīja ”katastrofu, absolūtu katastrofu”. Tad tika nopostīts templis, kas vairāk nekā 400 gadu bija Visvarenā Dieva pielūgsmes centrs. Bībeles psalma sacerētājs izsaucās: ”Ak Dievs, pagāni ir.. likuši negodā Tavu svētnīcu, padarījuši Jeruzālemi par drupu kaudzi.” (Psalms 79:1.)

Otrs iemesls ir tāds, ka, noskaidrojot īsto gadu, kad iesākās šī ”absolūtā katastrofa”, un saprotot, kā patiesās pielūgsmes atjaunošana Jeruzālemē precīzi piepildīja Bībeles pravietojumu, stiprinās mūsu paļāvība uz Dieva vārdiem. Kāpēc Jehovas liecinieki uzskata, ka Jeruzāleme tika iznīcināta gadā, kas no vispārpieņemtā datējuma atšķiras par 20 gadiem? Šāds secinājums izriet no faktiem, kas atrodami Bībelē.

Uz ko attiecas ”septiņdesmit gadi”?

Daudzus gadus pirms Jeruzālemes iznīcināšanas ebreju pravietis Jeremija minēja kādu svarīgu faktu, kas palīdz saprast Bībeles hronoloģiju. Viņš vērsās ”pie Jeruzālemes iedzīvotājiem” ar brīdinājumu: ”Visai šai zemei jāpaliek par izkaltušu kailatni un tuksnesi, un visas šīs tautas kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus.” (Jeremijas 25:1, 2, 11.) Vēlāk pravietis teica arī šādus vārdus: ”Tiešām, tā saka tas Kungs: ”Kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.”” (Jeremijas 29:10.) Kāda ir ”septiņdesmit gadu” nozīme? Un kā šis laika posms palīdz noteikt Jeruzālemes izpostīšanas gadu?

Frāze, kas ir tulkota ”septiņdesmit gadi Bābelē”, var tikt tulkota arī ”septiņdesmit gadi Bābelei”. Tāpēc daži vēsturnieki uzskata, ka  70 gadu periods attiecas uz Babiloniju. Saskaņā ar laicīgās vēstures hronoloģiju, senā Jūdeja un Jeruzāleme atradās babiloniešu pakļautībā kādus 70 gadus — apmēram no 609. gada p.m.ē. līdz 539. gadam p.m.ē., kad Babilonijas galvaspilsēta Babilona (Bābele) krita ienaidnieku rokās.

Taču Bībelē ir norādīts, ka 70 gadi bija periods, kad Dieva sods bija jāizcieš tieši Jūdejas un Jeruzālemes iedzīvotājiem. Dievs ar viņiem bija noslēdzis derību jeb līgumu, un viņi bija solījuši to ievērot un paklausīt Dievam. (2. Mozus 19:3—6.) Kad viņi nenovērsās no saviem ļaunajiem ceļiem, Dievs sacīja: ”Es.. sūtīšu ziņu Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram.. un pavēlēšu, lai viņš.. laužas iekšā šai zemē un brūk virsū tās iedzīvotājiem un visām tautām visapkārt.” (Jeremijas 25:4, 5, 8, 9.) Kaut gan babiloniešu dusmas skāra arī apkārtējās tautas, no Jeremijas vārdiem izriet, ka Jeruzālemes iznīcināšana un 70 trimdas gadi bija Dieva sods, ko viņš sūtīja par ”[Jeremijas] tautas meitas noziegumu”, jo ”Jeruzāleme bija smagi apgrēkojusies”. (Raudu Dziesmas 1:8; 3:42; 4:6.)

Tātad, saskaņā ar Bībeli, 70 gadi bija laiks, kurā Jūdeja pieredzēja smagu sodu, un babilonieši bija instruments Dieva rokās šī soda izpildei. Tomēr Dievs ebrejiem bija apsolījis: ”Kad septiņdesmit gadi.. būs pilnīgi pagājuši, tad Es.. jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā,” — Jūdejā un Jeruzālemē. (Jeremijas 29:10.)

Kad ”septiņdesmit gadi” sākās?

Vēstures pētnieks Ezra, kas dzīvoja pēc Jeremijas pravietotā 70 gadu perioda, Dieva iedvesmots, rakstīja par ķēniņu Nebukadnecaru: ”Viņš kā gūstekņus aizveda trimdā uz Bābeli visus, kas bija paglābušies no zobena; tur tie kļuva viņam un viņa dēliem par vergiem, līdz kamēr iesākās persiešu ķēniņa valsts varas valdība, lai piepildītos tā Kunga vārds, kas bija teikts ar Jeremijas muti: ”Līdz kamēr šī zeme būs izdzīvojusi līdz galam savus sabata gadus!” Visā tanī laikā, cik ilgi tā bija izpostīta, tā gulēja mierā, kamēr piepildījās septiņdesmit gadi.” (2. Laiku 36:20, 21.)

Tātad 70 gadu periodā Jūdejas un Jeruzālemes zemei bija jāizdzīvo ”sabata gadi”. Tas nozīmēja, ka zemei bija jāpaliek neapstrādātai — tīrumiem neapsētiem un vīnogulājiem neapgrieztiem. (3. Mozus 25:1—5.) Dieva tauta nebija klausījusi Dievam, un viens no tās grēkiem, visticamāk, bija sabata gadu neievērošana, tāpēc par sodu zemei bija jāpaliek neapstrādātai un pamestai 70 gadus. (3. Mozus 26:27, 32—35, 42, 43.)

Kad Jūdejas zeme tika pamesta un aizlaista atmatā? Jāņem vērā, ka babilonieši Nebukadnecara vadībā uzbruka Jeruzālemei divas reizes ar kādu 10 gadu atstarpi. Kad sākās 70 gadu periods? Tas noteikti nesākās pēc pirmā Jeruzālemes aplenkuma. Kāpēc tā var apgalvot? Lai gan toreiz Nebukadnecars aizveda no Jeruzālemes uz Babiloniju daudzus gūstekņus, daļu iedzīvotāju viņš atstāja. Arī pati pilsēta netika nopostīta. Tie, kas palika Jūdejā pēc šīs pirmās izvešanas, — ”zemes nabadzīgie ļaudis” — vēl gadiem turpināja kopt zemi un pārtika no izaudzētā. (2. Ķēniņu 24:8—17.) Bet vēlāk situācija krasi mainījās.

Ebreji sacēlās, un babilonieši atgriezās Jeruzālemē. (2. Ķēniņu 24:20; 25:1, 8—10.) Viņi sagrāva pilsētu un tās svēto templi un daudzus iedzīvotājus aizveda gūstā uz Babiloniju. Pēc diviem mēnešiem ”cēlās visa [atlikusī] tauta, no maza līdz lielam, līdz ar spēcīgo karavīru vadītājiem un devās uz Ēģipti, jo tie bijās no kaldiešiem”. (2. Ķēniņu 25:25, 26.) Tikai tad, ebreju kalendāra septītajā mēnesī tišri (septembrī/oktobrī), varēja teikt, ka zeme, kas nu bija pamesta, sāka ieturēt sabata atpūtu. Ebrejiem, kas bija aizbēguši uz Ēģipti, Dievs ar Jeremijas starpniecību pavēstīja: ”Jūs redzējāt visu to nelaimi, ko Es sūtīju Jeruzālemei un visām Jūdas pilsētām: redzi, tur tagad drupu kaudzes bez iedzīvotājiem.” (Jeremijas  44:1, 2.) Pēc visa spriežot, tieši ar šo notikumu sākās 70 gadu periods. Kurā gadā tas bija? Lai to noskaidrotu, mums jāuzzina, kad šis periods beidzās.

Kad ”septiņdesmit gadi” beidzās?

Pravietis Daniēls, kas dzīvoja Babilonā, kad ”iesākās persiešu ķēniņa valsts varas valdība”, izsecināja, kad 70 gadiem jābeidzas. Pravietis rakstīja: ”Es, Daniēls, piegriezu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko tas Kungs kādreiz savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti — ka Jeruzālemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai un tukšai septiņdesmit gadus.” (Daniēla 9:1, 2.)

Ezra pārdomāja Jeremijas pravietojumus un sasaistīja ”septiņdesmit gadu” beigas ar laiku, kad ”tas Kungs pamudināja persu ķēniņa Kīra garu, ka viņš ar vēstījumu izziņoja” ebreju atgriešanos dzimtenē. (2. Laiku 36:21, 22.) Kad ebreju izsūtījums beidzās? Rīkojums, kas izbeidza viņu trimdu, tika izdots ”Persijas ķēniņa Kīra pirmajā gadā”. (Skat. ”Svarīgs atskaites punkts vēsturē”.) 537. gada rudenī p.m.ē. ebreji jau bija atgriezušies Jeruzālemē, lai atjaunotu patiesā Dieva pielūgsmi. (Ezras 1:1—5; 2:1; 3:1—5.)

Tātad, saskaņā ar Bībeles hronoloģiju, 70 gadi bija burtisks laika posms, kas beidzās 537. gadā p.m.ē. Skaitot atpakaļ 70 gadus, mēs nonākam pie 607. gada p.m.ē.

Bet, ja Dieva iedvesmotie Raksti skaidri norāda uz 607. gadu p.m.ē. kā Jeruzālemes iznīcināšanas gadu, kāpēc daudzi speciālisti par pareizo atzīst 587. gadu p.m.ē.? Viņi balstās uz diviem informācijas avotiem: antīko vēsturnieku  darbiem un Ptolemaja kanonu. Vai šie avoti ir uzticamāki par Bībeli? Noskaidrosim.

Cik precīzi ir antīkie vēsturnieki?

Vēsturnieki, kas dzīvoja samērā neilgu laiku pēc tam, kad Jeruzāleme tika iznīcināta, sniedz atšķirīgas ziņas par Jaunbabilonijas valdniekiem. * (Skat. ”Jaunbabilonijas valdnieki”.) Notikumu hronoloģija, kas balstīta uz viņu darbos atrodamo informāciju, nesakrīt ar Bībeles hronoloģiju. Bet cik uzticami ir viņu darbi?

Viens no vēsturniekiem, kas ir dzīvojis vistuvāk Jaunbabilonijas periodam, ir babilonietis Bēross, Bela priesteris. Viņa sarakstītā Babilonijas vēsture, kas pabeigta ap 281. gadu p.m.ē., līdz mūsdienām nav nonākusi, bet tās fragmenti ir saglabājušies citu vēsturnieku darbos. Bēross apgalvoja, ka viņš ir izmantojis ”grāmatas, kas ar lielu rūpību tiek glabātas Babilonā”.¹ Vai Bēross patiešām bija precīzs vēsturnieks? Apskatīsim kādu piemēru.

Bēross rakstīja, ka Asīrijas valdnieks Sanheribs nāca pie varas pēc sava brāļa, savukārt pēc viņa valdīja ”viņa dēls [Asarhadons] 8 gadus un tad Sammugs [Šamaš-šuma-ukins] 21 gadu”. (Babilonijas vēsture, III grāmata, 2.1, 4.) Taču babiloniešu vēsturiskajos dokumentos, kas tapuši ilgi pirms Bērosa dzīves laika, teikts, ka Sanheribs kāpa tronī pēc sava tēva, Sargona II, nevis pēc brāļa un ka Asarhadons valdīja 12, nevis 8 gadus un Šamaš-šuma-ukins — 20 gadus, nevis 21 gadu. Vēsturnieks Robarts van der Speks (Robartus van der Spek), atzinis, ka Bēross izmantoja babiloniešu hronikas, piebilda: ”Tas viņu nav kavējis pievienot savus paša papildinājumus un skaidrojumus.”²

Kā citi vēsturnieki vērtē Bērosa darbus? ”Pagātnē Bērosu parasti uzskatīja par vēsturnieku,” raksta Stenlijs Maiers Bērstains (Stanley Mayer Burstein), kas ir pamatīgi studējis Bērosa darbus. ”Vērtējot no šāda viedokļa,” secina zinātnieks, ”viņa veikums neiztur kritiku. Pat pašreizējā fragmentārajā stāvoklī Babyloniaca [Bērosa sarakstītā Babilonijas vēsture] satur pārsteidzošas kļūdas attiecībā uz vienkāršiem faktiem.. [..] Vēsturniekam šādas kļūdas būtu nepiedodamas, bet Bēross nebija vēsturnieks.”³

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā jūs domājat, vai Bērosa aplēses ir pamats uzskatīt par viscaur precīzām? Un kā ar tiem antīkajiem vēsturniekiem, kas savu hronoloģiju lielā mērā ir balstījuši uz Bērosa darbiem? Vai viņu secinājumus var saukt par uzticamiem?

Ptolemaja kanons

Tradicionālais Jeruzālemes iznīcināšanas datējums ar 587. gadu p.m.ē. tiek balstīts arī uz Ptolemaja kanonu — mūsu ēras otrā  gadsimta astronoma Klaudija Ptolemaja sastādīto valdnieku sarakstu. Ptolemaja kanons tiek uzskatīts par senās vēstures, arī Jaunbabilonijas perioda, hronoloģijas pamatu.

Ptolemajs savu sarakstu izveidoja apmēram 600 gadu pēc Jaunbabilonijas perioda beigām. Kā viņš noteica, kurā gadā pie varas nāca pirmais viņa sarakstā minētais valdnieks? Ptolemajs paskaidroja, ka, izmantojot astronomiskus aprēķinus, kuros tika ņemti vērā arī aptumsumi, viņš ”ir izskaitļojis, kad sāka valdīt Nabonasars”, pirmais valdnieks šajā sarakstā.⁴ Britu muzeja speciālists Kristofers Volkers (Christopher Walker) norāda, ka Ptolemaja kanons bija ”mākslīgi veidota tabula, kuras uzdevums bija nodrošināt astronomiem konsekventu hronoloģiju.., nevis sagādāt vēsturniekiem precīzu sarakstu, kurā apkopoti dati par valdnieku nākšanu pie varas un nāvi”.⁵

”Jau izsenis ir zināms, ka kanons ir precīzs no astronomijas viedokļa,” raksta profesors Leo Depeits (Leo Depuydt), viens no dedzīgākajiem Ptolemaja aizstāvjiem, ”bet tas automātiski nenozīmē, ka tas ir uzticams no vēstures viedokļa.” Tālāk L. Depeits raksta: ”Kas attiecas uz senākiem valdniekiem [ieskaitot Jaunbabilonijas valdniekus], kanona ziņas par katra valdnieka valdīšanas laiku būtu jāsalīdzina ar ķīļraksta dokumentiem.”⁶

Kādi ķīļraksta dokumenti ļauj pārbaudīt Ptolemaja kanona vēsturisko precizitāti? To vidū ir babiloniešu hronikas, valdnieku saraksti un saimnieciska satura teksti, kurus ir sarakstījuši rakstveži, kas dzīvojuši Jaunbabilonijas periodā vai ap to laiku.⁷

Ko atklāj Ptolemaja saraksta salīdzināšana ar ķīļraksta dokumentiem? Šīs lappuses apakšā kanona fragments ir salīdzināts ar ziņām no kādas ķīļraksta plāksnītes. (Skat. ”Cik precīzi Ptolemaja kanons saskan ar ķīļraksta dokumentiem?”.) Pievērsiet uzmanību, ka starp babiloniešu valdniekiem Kandalanu un Nabonīdu Ptolemajs uzskaita tikai četrus ķēniņus. Turpretī Urukas valdnieku saraksts, kas ir viens no ķīļraksta dokumentiem, liecina,  ka starplaikā valdīja septiņi valdnieki. Vai Ptolemaja neminētie ķēniņi valdīja tikai neilgu laiku un tāpēc bija nenozīmīgi? Kā var redzēt no saimnieciska satura ķīļraksta dokumentiem, viens no tiem valdīja septiņus gadus.⁸

Ķīļraksta dokumentos ir atrodami arī pārliecinoši pierādījumi tam, ka pirms Nabopalasara (pirmā Jaunbabilonijas valdnieka) pār Babiloniju četrus gadus valdīja cits ķēniņš (Ašur-etel-ilani). Turklāt vairāk nekā gadu vispār nebija valdnieka.⁹ Taču šie fakti Ptolemaja kanonā nav atspoguļoti.

Kāpēc Ptolemajs nav pieminējis vairākus valdniekus? Acīmredzot viņš tos neuzskatīja par pilntiesīgiem Babilonijas valdniekiem.¹⁰ Piemēram, viņš ir izlaidis Jaunbabilonijas valdnieku Labaši-Marduku. Taču ķīļraksta dokumenti liecina, ka valdnieki, ko Ptolemajs izlaida, patiesībā valdīja pār Babiloniju.

Visā visumā Ptolemaja kanons tiek atzīts par precīzu. Bet, ņemot vērā izlaistos faktus, vai tiešām Ptolemaja kanonā iekļautās vēsturiskās ziņas var uzskatīt par absolūti nekļūdīgām?

Ko var secināt?

Visu apkopojot, var teikt: Bībelē skaidri ir norādīts, ka bija 70 gadu ilgs izsūtījuma periods. Pārliecinoši pierādījumi, kam piekrīt lielākā daļa zinātnieku, liecina, ka 537. gadā p.m.ē. ebreju trimdinieki bija atgriezušies dzimtenē. Skaitot 70 gadus atpakaļ, iznāk, ka Jeruzāleme tika nopostīta 607. gadā p.m.ē. Kaut arī antīko vēsturnieku un Ptolemaja kanona sniegtā informācija ir pretrunā ar šādu datējumu, šo darbu precizitāti ir pamats apšaubīt. Ar tajos atrodamajām ziņām nepietiek, lai atspēkotu Bībeles hronoloģiju.

Tomēr paliek vēl daži jautājumi. Vai tiešām nav nekādu vēsturisku liecību par labu tam, ka Jeruzālemes iznīcināšana notika 607. gadā p.m.ē., kā izriet no Bībeles? Ko atklāj datējami ķīļraksta dokumenti, no kuriem daudzi ir tapuši tieši šajā vēstures periodā? Šie jautājumi tiks iztirzāti nākamajā numurā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 20. lpp.]

SVARĪGS ATSKAITES PUNKTS VĒSTURĒ

Gads, kad Kīrs II iekaroja Babilonu, — 539. gads p.m.ē. — ir aprēķināts, balstoties uz...

...seno vēsturnieku darbiem un ķīļraksta dokumentiem. Sicīlijas Diodors (ap 80.—20. g. p.m.ē.) rakstīja, ka Kīrs kļuva par Persijas valdnieku ”piecdesmit piektās olimpiādes pirmajā gadā”. (Vēsturiskā bibliotēka, IX grāmata, 21.) Tas bija 560. gads p.m.ē. Cits sengrieķu vēsturnieks, Hērodots (ap 485.—425. g. p.m.ē.), rakstīja, ka Kīrs tika nogalināts ”pēc tam, kad bija valdījis divdesmit deviņus gadus”, tātad Kīrs mira savas valdīšanas trīsdesmitajā gadā — 530. gadā p.m.ē. (Vēsture, I grāmata, 214.) Uzraksti uz ķīļraksta plāksnītēm liecina, ka līdz savai nāvei Kīrs valdīja pār Babiloniju deviņus gadus. Skaitot deviņus gadus atpakaļ no Kīra nāves gada, 530. gada p.m.ē., mēs iegūstam gadu, kad Kīrs iekaroja Babilonu un kļuva par Babilonijas valdnieku, — tas ir 539. gads p.m.ē.

Liecība uz ķīļraksta plāksnītes. Babiloniešu ķīļraksta plāksnīte ar astronomiska satura tekstu (BM 33066) apstiprina, ka Kīrs mira 530. gadā p.m.ē. Norādot debesu ķermeņu stāvokļus, plāksnītē gan ir pieļautas dažas neprecizitātes, taču tajā ir aprakstīti divi Mēness aptumsumi, kas ir notikuši Kīra dēla Kambīza II septītajā valdīšanas gadā. Kambīzs sēdās tronī pēc sava tēva. Minētie Mēness aptumsumi Babilonā bija novērojami 523. gada p.m.ē. 16. jūlijā un 522. gada p.m.ē. 10. janvārī. Tas norāda, ka Kambīza septītais valdīšanas gads sākās 523. gada p.m.ē. pavasarī. Tātad viņa pirmais valdīšanas gads bija 529. gads p.m.ē. No tā izriet, ka Kīra pēdējais valdīšanas gads bija 530. gads p.m.ē., bet 539. gads p.m.ē. bija pirmais gads, kad viņš valdīja pār Babiloniju.

[Norāde par autortiesībām]

Plāksnīte: © The Trustees of the British Museum

[Papildmateriāls 23. lpp.]

KOPSAVILKUMS

▪ Vairākums vēsturnieku uzskata, ka Jeruzāleme tika izpostīta 587. gadā p.m.ē.

▪ No Bībeles hronoloģijas izriet, ka izpostīšana notika 607. gadā p.m.ē.

▪ Vēsturnieki savus secinājumus balsta galvenokārt uz antīko vēsturnieku darbiem un Ptolemaja kanonu.

▪ Antīko vēsturnieku darbi satur būtiskas kļūdas un ne vienmēr saskan ar ziņām, kas atrodamas ķīļraksta dokumentos.

[Papildmateriāls 23. lpp.]

Piezīmes

1. Babilonijas vēsture, I grāmata, 1.1. (The Babyloniaca of Berrosus, by Stanley Mayer Burstein, 1978, 13. lpp.)

2. Studies in Ancient Near Eastern World View and Society, 295. lpp.

3. The Babyloniaca of Berossus, 8. lpp.

4. Almagests, III, 7. (Ptolemy’s ”Almagest”, translated and annotated by G. J. Toomer, 1998, 166. lpp.) Ptolemajs zināja, ka babiloniešu astronomi prata izskaitļot pagātnē notikušo un nākotnē gaidāmo aptumsumu laikus, jo viņi bija atklājuši, ka vienāda rakstura aptumsumi atkārtojas ik pa 18 gadiem. (Almagests, IV, 2.)

5. Mesopotamia and Iran in the Persian Period, 17., 18. lpp.

6. Journal of Cuneiform Studies, 47. laid., 1995, 106., 107. lpp.

7. Ķīļraksts ir sena rakstība, kuras zīmes, kas ar irbuli tika iespiestas mīkstās māla plāksnītēs, atgādina ķīļus.

8. Sin-šara-iškuns valdīja septiņus gadus. Ir zināmi 57 viņa darījumu dokumenti, kas datēti ar laiku, sākot no viņa kāpšanas tronī līdz septītajam valdīšanas gadam. Skat. Journal of Cuneiform Studies, 35. laid., 1983, 54.—59. lpp.

9. Saimnieciska satura plāksnīte C.B.M. 2152 ir datēta ar Ašur-etel-ilani ceturto valdīšanas gadu. (Legal and Commercial Transactions Dated in the Assyrian, Neo-Babylonian and Persian Periods—Chiefly From Nippur, by A.T. Clay, 1908, 74. lpp.) Nabonīda Hāranas uzrakstos (H1B), 1. kolonnā, 30. rindā, viņš ir minēts pirms Nabopalasara. (Anatolian Studies, 8. laid., 1958, 35., 47. lpp.) Par bezvaldnieka periodu rakstīts Otrajā hronikā, 14. rindā. (Assyrian and Babylonian Chronicles, by A. Kirk Grayson, 2000, 87., 88. lpp.)

10. Daži zinātnieki apgalvo, ka Ptolemajs, kurš, kā uzskata, ir minējis tikai Babilonijas valdniekus, dažus valdniekus ir izlaidis tāpēc, ka viņus dēvēja par ”Asīrijas valdniekiem”. Taču, kā redzams 22. lappusē, starp Ptolemaja sarakstā iekļautajiem valdniekiem ir vairāki, kuriem bija tituls ”Asīrijas valdnieks”. Saimnieciskie ķīļraksta dokumenti, vēstules un citi ķīļraksta teksti nepārprotami liecina, ka Ašur-etel-ilani, Sin-šumu-liširs un Sin-šara-iškuns valdīja pār Babiloniju.

[Tabula/Attēls 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

JAUNBABILONIJAS VALDNIEKI

Ja šo vēsturnieku sniegtās ziņas ir precīzas, kāpēc tās nesakrīt?

Valdnieki

Nabopalasars

BĒROSS ap 350.—270. g. p.m.ē. (21)

POLIHISTORS 105.—? g. p.m.ē. (20)

JOSEFS FLĀVIJS 37.—100. (?) g. m.ē. (—)

PTOLEMAJS ap 100.—170. g. m.ē. (21)

Nebukadnecars II

BĒROSS ap 350.—270. g. p.m.ē. (43)

POLIHISTORS 105.—? g. p.m.ē. (43)

JOSEFS FLĀVIJS 37.—100. (?) g. m.ē. (43)

PTOLEMAJS ap 100.—170. g. m.ē. (43)

Amel-Marduks

BĒROSS ap 350.—270. g. p.m.ē. (2)

POLIHISTORS 105.—? g. p.m.ē. (12)

JOSEFS FLĀVIJS 37.—100. (?) g. m.ē. (18)

PTOLEMAJS ap 100.—170. g. m.ē. (2)

Neriglisars

BĒROSS ap 350.—270. g. p.m.ē. (4)

POLIHISTORS 105.—? g. p.m.ē. (4)

JOSEFS FLĀVIJS 37.—100. (?) g. m.ē. (40)

PTOLEMAJS ap 100.—170. g. m.ē. (4)

Labaši-Marduks

BĒROSS ap 350.—270. g. p.m.ē. (9 mēneši)

POLIHISTORS 105.—? g. p.m.ē. (—)

JOSEFS FLĀVIJS 37.—100. (?) g. m.ē. (9 mēneši)

PTOLEMAJS ap 100.—170. g. m.ē. (—)

Nabonīds

BĒROSS ap 350.—270. g. p.m.ē. (17)

POLIHISTORS 105.—? g. p.m.ē. (17)

JOSEFS FLĀVIJS 37.—100. (?) g. m.ē. (17)

PTOLEMAJS ap 100.—170. g. m.ē. (17)

(#) = Valdīšanas ilgums (gados) pēc antīko vēsturnieku ziņām

[Norāde par autortiesībām]

Photograph taken by courtesy of the British Museum

[Tabula/Attēli 22. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

CIK PRECĪZI PTOLEMAJA KANONS SASKAN AR ĶĪĻRAKSTA DOKUMENTIEM?

Savā sarakstā Ptolemajs ir izlaidis dažus valdniekus. Kāpēc?

PTOLEMAJA KANONS

Nabonasars

Nabu-nadin-zeri (Nadinu)

Mukin-zeri un Fūls (Pulu)

Ululajs (Salmanasars V), ”Asīrijas valdnieks”

Merodah-Baladans

Sargons II, ”Asīrijas valdnieks”

Pirmais bezvaldnieka periods

Bel-ibni

Ašur-nadin-šumi

Nergal-ušezibs

Mušezib-Marduks

Otrais bezvaldnieka periods

Asarhadons, ”Asīrijas valdnieks”

Šamaš-šuma-ukins

Kandalanu

Nabopalasars

Nebukadnecars

Amel-Marduks

Neriglisars

Labaši-Marduks

Nabonīds

Kīrs

Kambīzs

URUKAS VALDNIEKU SARAKSTS UZ SENAS ĶĪĻRAKSTA PLĀKSNĪTES

Kandalanu

Sin-šumu-liširs

Sin-šara-iškuns

Nabopalasars

Nebukadnecars

Amel-Marduks

Neriglisars

Nabonīds

[Attēls]

Babiloniešu hronikas ir daļa no ķīļraksta dokumentiem, kas palīdz izvērtēt Ptolemaja kanona precizitāti

[Norāde par autortiesībām]

Photograph taken by courtesy of the British Museum

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

Photograph taken by courtesy of the British Museum