Šāds jautājums rodas tāpēc, ka noziedzniekam, kas līdzās Jēzum tika sodīts ar nāvi, Jēzus apsolīja nākotnē dzīvi paradīzē. Viņš teica: ”Patiesi, šodien es tev saku: tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43.) Pievērsiet uzmanību, ka Jēzus neteica, kur atradīsies šī paradīze. Vai tas nozīmē, ka ļaundarim tika apsolīta dzīve kopā ar Jēzu debesīs?

Vispirms padomāsim, vai minētais ļaundaris vispār varēja cerēt uz dzīvi debesīs. Cilvēkiem, kam ir izredzes dzīvot debesīs, jābūt kristītiem ūdenī un ar svēto garu, tātad jābūt no gara dzimušiem Jēzus mācekļiem. (Jāņa 3:3, 5.) Vēl viena prasība ir tāda, ka viņiem jādzīvo pēc Dieva noteiktajām morāles normām un jābūt godīgiem, krietniem un līdzjūtīgiem. (1. Korintiešiem 6:9—11.) Viņiem arī jāpaliek uzticīgiem Dievam un Kristum līdz pat savu zemes gaitu beigām. (Lūkas 22:28—30; 2. Timotejam 2:12.) Tikai tad, ja viņi atbilst visām šīm prasībām, viņi parāda, ka ir augšāmcelšanas cienīgi un spējīgi pildīt svarīgo uzdevumu, kas viņus gaida debesīs, proti, kopā ar Kristu būt ķēniņiem un priesteriem, kuri valdīs pār cilvēci tūkstoš gadus. (Atklāsmes 20:6.)

Savukārt ļaundaris, kas mira blakus Jēzum, bija noziedznieks un tieši tāpēc tika sodīts ar nāvi. (Lūkas 23:32, 39—41.) Tiesa, viņš parādīja cieņu pret Jēzu, kad lūdza: ”Atceries mani, kad būsi kļuvis par ķēniņu!” (Lūkas 23:42.) Bet viņš nebija kļuvis par kristītu, no gara dzimušu Jēzus mācekli un nebija dzīvojis krietni un dievbijīgi. Vai būtu loģiski, ja Jēzus šādam cilvēkam solītu iespēju valdīt debesīs kopā ar viņa sekotājiem, kas ir pierādījuši savu uzticību? (Romiešiem 2:6, 7.)

To var ilustrēt ar kādu piemēru. Ja jums kāds būtu nozadzis naudu, bet pēc tam lūdzis jums piedošanu, iespējams, jūs neprasītu, lai pret šo cilvēku tiktu ierosināta lieta. Bet vai jūs viņam ļautu vadīt jūsu uzņēmumu vai rūpēties par jūsu ģimeni? Bez šaubām, to jūs uzticētu tikai tādiem cilvēkiem, uz kuriem varat pilnībā paļauties. Tāpat arī tiem, kam tiek dāvāta cerība dzīvot debesīs, ir jāpierāda, ka uz viņiem var paļauties — ka tad, kad viņi valdīs pār cilvēci, viņi ievēros Dieva augstās normas. (Atklāsmes 2:10.) To nebija pierādījis ļaundaris, lai gan savu pēdējo lūgumu viņš acīmredzot izteica no sirds.

Bet vai tad Jēzus nesacīja, ka ļaundaris jau tajā pašā dienā būs ar viņu debesīs? Tas nebūtu bijis iespējams, jo Jēzus pats tajā dienā nenonāca debesīs. Pēc savas nāves viņš trīs dienas atradās ”zemes klēpī” — kapā. (Mateja 12:40; Marka 10:34.) Pat pēc augšāmcelšanas viņš vēl 40 dienas palika uz zemes un tikai tad atgriezās debesīs. (Apustuļu darbi 1:3, 9.) Tātad ļaundaris nevarēja tajā pašā dienā būt debesīs kopā ar Jēzu.

Bet kādā paradīzē viņš nonāks? Viņš tiks celts augšā uz zemes, kas būs pārvērsta par paradīzi un pār ko valdīs Jēzus. (Apustuļu darbi 24:15; Atklāsmes 21:3, 4.) Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo paradīzi un Dieva prasībām, vaicājiet Jehovas lieciniekiem.