Iveta. Labdien! Es šodien piedāvāju cilvēkiem bukletu Vai vēlaties uzzināt atbildes?, un es gribētu to iedot arī jums.

Dace. Vai tas ir saistīts ar reliģiju?

Iveta. Jā, ir. Pievērsiet uzmanību, kādi jautājumi ir apskatīti bukletā. Kurš no tiem...

Dace. Paldies! Jūs lieki tērējat laiku sarunai ar mani.

Iveta. Kāpēc jūs tā domājat?

Dace. Es vispār neticu Dievam.

Iveta. Paldies, ka atklāti pateicāt savas domas. Sakiet, vai jūs nekad neesat ticējusi Dievam?

Dace. Nē, bērnībā es gāju uz baznīcu, bet nu jau sen to vairs nedaru.

Iveta. Skaidrs. Es nevēlos jums uzspiest savus uzskatus. Taču vai drīkstu jautāt: vai bija kāds iemesls, kāpēc jūs pārstājāt ticēt Dievam?

Dace. Jā. Pirms 17 gadiem mana māte cieta autoavārijā.

Iveta. Man ļoti žēl. Vai viņa smagi cieta?

Dace. Jā, smagi — kopš tā laika viņa ir paralizēta.

Iveta. Cik bēdīgi! Jums noteikti nav viegli.

Dace. Protams! Man ir grūti saprast: kā kaut kas tāds varēja notikt, ja jau Dievs pastāv? Kāpēc viņš mums liek tā ciest?

Iveta. Ir pilnīgi saprotams, ka jums ir tādi jautājumi. Kad mēs ciešam, ir dabiski domāt: kāpēc tas notiek? Bībelē ir stāstīts, ka pat dažiem dievbijīgiem cilvēkiem bija radušies šādi jautājumi.

Dace. Tiešām?

Iveta. Jā, es labprāt jums parādītu Bībelē kādu piemēru.

Dace. Labi!

Iveta. Viens no tādiem cilvēkiem bija dievbijīgais pravietis Habakuks. Habakuka grāmatas 1. nodaļas 2. un 3. pantā var lasīt, ka viņš Dievam vaicāja: ”Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības, un Tu to nedzirdi? Cik ilgi lai tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību, un Tu nesniedz palīdzību? Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta?” Vai šie jautājumi nav līdzīgi tiem, kādi ir radušies jums?

Dace. Jā, ir.

Iveta. Dievs nenosodīja Habakuku par to, ka viņš uzdeva šādus jautājumus, un neteica viņam, ka vajag tikai ticēt.

Dace. Interesanti.

Iveta. Bībelē var lasīt, ka Dievs redz mūsu ciešanas un viņam nav vienalga, kas mums jāpiedzīvo.

Dace. Grūti tam ticēt.

Iveta. Es gribu jums parādīt, kas rakstīts 2. Mozus grāmatas 3. nodaļas 7. pantā. Vai jūs varētu to nolasīt?

 Dace. Labi. ”Un tas Kungs sacīja: ”Vērodams esmu vērojis manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par saviem spaidītājiem Es esmu dzirdējis un zinu viņu ciešanas.””

Iveta. Paldies. Kā jūs domājat: vai šie vārdi liecina, ka Dievs ievēro cilvēku ciešanas?

Dace. Jā, tā sanāk.

Iveta. Un nav tā, ka viņam būtu tikai aptuvena nojausma par mūsu ciešanām. Redziet, panta beigās ir teikts: ”Es.. zinu viņu ciešanas.” Vai tā varētu teikt Dievs, kas ir neiejūtīgs un vienaldzīgs?

Dace. Noteikti nē.

Iveta. Protams, viens ir ievērot situāciju, bet pavisam kas cits — just līdzi tiem, kas cieš.

Dace. Tā ir.

Iveta. Paturot to prātā, mēs varam izlasīt vēl kādu Bībeles pantu, kur minēts, kā Dievs jutās, kad viņa tauta cieta. Jesajas grāmatas 63. nodaļas 9. panta sākumā ir teikts: ”Visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem.” Kā jums šķiet: vai Dievs juta līdzi savai tautai?

Dace. Acīmredzot jā.

Iveta. Tieši tā. Dievam rūp, kas ar mums notiek. Ja mums sāp, sāp arī viņam.

Iveta. Beigās es gribētu minēt vēl kādu domu. Bībelē daudzkārt ir uzsvērts, cik liels spēks piemīt Dievam. Piemēram, par to ir runāts Jeremijas grāmatas 10. nodaļas 12. pantā. Vai jūs varētu nolasīt?

Dace. Labi. ”Viņš tas Kungs radīja zemi ar savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar savu gudrību un izsprieda (izplēta) pār visu debesis ar savu atziņu.”

Iveta. Kā var redzēt šajā pantā, Dievs ir radījis zemi, debesis un visu pārējo. Lai to darītu, bija vajadzīgs milzīgs spēks, vai ne?

Dace. Noteikti.

Iveta. Ja Dievam piemīt tāds spēks, vai nebūtu saprātīgi domāt, ka viņš spēj arī darīt galu ciešanām?

Dace. Jā, loģiski.

Iveta. Jūs minējāt, ka jūsu māte cieš un jums tas ir sāpīgi.

Dace. Jā, jo viņa ir mana māte un es viņu mīlu.

Iveta. Un, ja jūs spētu viņu jau šodien izdziedināt, vai jūs to nedarītu?

Dace. Protams, darītu!

Iveta. Padomājiet, ko tas nozīmē. Bībelē var lasīt, ka Dievs redz mūsu ciešanas, jūt mums līdzi un viņam piemīt milzīgs spēks. Vai varat iedomāties, cik liela pacietība Dievam ir vajadzīga, lai tūlīt pat nedarītu galu cilvēku ciešanām?

Dace. Es nekad par to nebiju domājusi no tāda aspekta.

Iveta. Tātad Dievam ir pamatots iemesls, kāpēc viņš pagaidām nenovērš cilvēku problēmas. *

Dace. Hm, tā varētu būt.

Iveta. Es dzirdu, ka jums kāds zvana. Es labprāt atnāktu kādu citu reizi, lai turpinātu sarunu.

Dace. Labi, atnāciet. *