Vai jūs ticat Bībelē lasāmajam solījumam par augšāmcelšanu? * Cerība atkal satikt tuviniekus, kas ir miruši, ir ļoti iepriecinoša. Bet vai ir pamats cerēt uz augšāmcelšanu? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību, kāpēc augšāmcelšanai ticēja Jēzus Kristus apustuļi.

Viņi par to bija pilnīgi pārliecināti vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, apustuļu cerība balstījās uz faktu, ka pats Jēzus tika piecelts no mirušajiem. Apustuļi redzēja augšāmcelto Jēzu, un ”vienā reizē” Jēzus ”parādījās vairāk nekā piecsimt brāļiem”. (1. Korintiešiem 15:6.) Kā liecina četri evaņģēliji, ne mazums cilvēku varēja apstiprināt Jēzus augšāmcelšanu un tāpēc daudzi par to nešaubījās. (Mateja 27:62—28:20; Marka 16:1—8; Lūkas 24:1—53; Jāņa 20:1—21:25.)

Otrkārt, apustuļi paši savām acīm bija redzējuši, kā Jēzus vismaz trīs reizes ceļ augšā cilvēkus — vispirms Nainē, pēc tam Kapernaumā un visbeidzot Betānijā. (Lūkas 7:11—17; 8:49—56; Jāņa 11:1—44.) Betānijā tika celts augšā cilvēks no ģimenes, kas Jēzum bija īpaši tuva, un šis gadījums jau bija pieminēts vienā no iepriekšējiem rakstiem. Atgriezīsimies pie tā vēlreiz.

”Tavs brālis celsies.” Šos vārdus Jēzus sacīja Martai, kuras brālis Lācars bija nomiris pirms četrām dienām. Marta sākumā nesaprata, ko Jēzus ar to gribēja teikt. ”Es zinu, ka viņš celsies,” viņa atbildēja, bet domāja, ka tas notiks kaut kad nākotnē. Mēs varam iztēloties viņas pārsteigumu, kad Jēzus, pateicis: ”Es esmu augšāmcelšana un dzīvība,” — piecēla no nāves viņas brāli. (Jāņa 11:23—25.)

Kur Lācars atradās minētās četras dienas? Viņš neteica neko tādu, kas liecinātu, ka viņš būtu atradies kaut kur citur. Lācaram nebija nemirstīgas dvēseles, kas pēc nāves būtu devusies uz debesīm. Kad Jēzus cēla augšā Lācaru, viņš to neatsauca no debesīm, šķirdams no svētlaimes Dieva tuvumā. Lācars pēc nāves bija dusējis kapā. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

Atcerēsimies, ka Jēzus salīdzināja nāvi ar miegu, no kura cilvēku var atmodināt ar augšāmcelšanu. Jēzus saviem mācekļiem teica:  ”Mūsu draugs Lācars guļ, bet es dodos viņu modināt.” Tālāk Bībelē var lasīt: ”Mācekļi sacīja: ”Kungs, ja viņš guļ, tad izveseļosies.” Mācekļi domāja, ka viņš runā par parastu miegu, taču Jēzus bija runājis par viņa nāvi. Tad Jēzus tiem pateica skaidri: ”Lācars ir miris.”” (Jāņa 11:11—14.) Kad Jēzus piecēla Lācaru no mirušajiem, viņš tam deva iespēju atkal dzīvot un būt kopā ar saviem tuviniekiem. Tā bija brīnišķīga dāvana Lācara ģimenei.

Mirušo augšāmcelšana, ko Jēzus paveica, dzīvodams uz zemes, ļauj spriest par to, ko viņš darīs nākotnē, kad, būdams Dieva debesu valstības ķēniņš, valdīs pār visu zemi. * Tad Jēzus cels augšā cilvēkus, kas dus nāves miegā. Tāpēc viņš teica: ”Es esmu augšāmcelšana.” Iedomājieties, kāds prieks būs atkal satikt savus tuviniekus! Un iztēlojieties, cik neaprakstāmu prieku izjutīs tie, kas būs celti augšā! (Lūkas 8:56.)

Jēzus Martai sacīja: ”Kas man tic, dzīvos atkal, pat ja viņš nomirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.” (Jāņa 11:25, 26.) Tiem, ko Jēzus cels augšā savas tūkstoš gadu ilgās valdīšanas laikā, būs iespēja dzīvot mūžīgi, ja viņi patiesi ticēs Jēzum.

Pēc svarīgajiem vārdiem par augšāmcelšanu Jēzus pavaicāja Martai: ”Vai tu tam tici?” ”Jā, Kungs, es tiešām ticu, ka tu esi Kristus, Dieva Dēls,” viņa atbildēja. (Jāņa 11:26, 27.) Vai arī jūs vēlētos iegūt tikpat stipru ticību augšāmcelšanai, kāda bija Martai? Tādā gadījumā jums vispirms jāuzzina, kāds ir Dieva nodoms, kas saistīts ar cilvēkiem. (Jāņa 17:3; 1. Timotejam 2:4.) Uz šādu zināšanu pamata ir iespējams veidot ticību. Jehovas liecinieki jums labprāt palīdzēs noskaidrot, ko māca Bībele. Viņi ar prieku jums pastāstīs par brīnišķīgo cerību uz augšāmcelšanu.