Tempļa mantnīca atradās sieviešu pagalmā. Kādā grāmatā, kurā stāstīts par senās Jeruzālemes templi, ir rakstīts: ”Pagalmu iejoza vienkārša kolonāde, un kolonādē pie sienas bija novietoti trīspadsmit trauki jeb ”taures”, kur tika mesti ziedojumi.” (The Temple—Its Ministry and Services.)

Par ”taurēm” ziedojumu traukus sauca tāpēc, ka tie bija šauri augšgalā un plati apakšā. Uz katra trauka bija atzīmēts, kādam upura veidam ir paredzēti ziedojumi šajā traukā, un tajos savāktos līdzekļus nodeva templim, lai tie tiktu izmantoti konkrētajam mērķim. Jēzus bija sieviešu pagalmā, kad vēroja, kā daudzi ļaudis, to vidū arī trūcīgā atraitne, met naudu ziedojumu traukos. (Lūkas 21:1, 2.)

Divi trauki bija paredzēti tempļa nodoklim: viens nodoklim par attiecīgo gadu un otrs nodoklim par iepriekšējo gadu. Nākamajos piecos traukos tika mestas noteiktas naudas summas, kas bija nepieciešamas attiecīgi ūbeļu un baložu iegādei, malkai, kvēpināmajām zālēm un zelta traukiem. Ja cilvēks bija atlicis lielāku naudas summu, nekā tika prasīts par kādu upuri, tad pārpalikumu viņš iemeta kādā no pārējiem traukiem. Astotajā traukā tika mesta nauda, kas bija palikusi pāri pēc grēku upuriem paredzēto dzīvnieku pirkšanas. Savukārt nākamajos četros traukos tika mesta nauda, kas bija palikusi pāri pēc vainas izpirkšanas upuru vai putnu ziedošanas, kā arī pēc to upuru nešanas, kuri tika prasīti no nazīriešiem un tiem, kas bija izveseļojušies no spitālības. Līdzekļi trīspadsmitajā traukā bija domāti labprātīgajiem upuriem.

Lūka ir sarakstījis vienu evaņģēliju un Apustuļu darbu grāmatu. Lūka apgalvoja, ka viņš bija ”no iesākuma visam rūpīgi izsekojis”, bet daži zinātnieki ir apšaubījuši viņa rakstīto. (Lūkas 1:3.) Vai Lūkas sarakstītās grāmatas ir vēsturiski precīzas?

Lūka ir minējis vēsturiskas detaļas, ko ir iespējams pārbaudīt. Piemēram, viņš ir lietojis vairākus romiešu amatpersonu nosaukumus, kas nav plaši pazīstami. Viņš rakstīja, ka Filipos bija strategoí (”pilsētas valdes locekļi”), Tesalonikā — politárchai (”pilsētas vadītāji”), bet Efesā — Asiárchai (”svētku un spēļu rīkotāji”). (Apustuļu darbi 16:20; 17:6; 19:31.) Hērodu Antipu Lūka sauca par tetrarhu, tas ir, ”zemes valdnieku”, bet Sergiju Paulu — par Kipras prokonsulu. (Apustuļu darbi 13:1, 7.)

Tas, ka Lūka lietoja precīzus amatpersonu nosaukumus, ir ievērības cienīgi tāpēc, ka tad, kad mainījās kādas Romas teritorijas statuss, mainījās arī tās pārvaldnieka nosaukums. Tomēr, kā rakstīja Bībeles komentētājs Brūss Mecgers, ”ik reizi, kad Apustuļu darbos ir sastopami šādi nosaukumi, tie precīzi atbilst nosaukumiem, kādi tika lietoti attiecīgajā vietā un laikā”. Ir saprotams, kāpēc arheologs Viljams Remzijs ir nosaucis Lūku par ”izcilu vēsturnieku”.