Es esmu dzimis Rīgā. Mani un manu māsu māte uzaudzināja viena pati. Kaut arī mūsu māte ir katoliete, mēs uz baznīcu gājām tikai reliģisku svētku reizēs. Es vienmēr esmu ticējis, ka pastāv kāds augstāks spēks, taču pusaudža gados man bija daudz citu interešu.

Kad es augu, māte pamanīja, ka man ļoti patīk izjaukt mantas un tās atkal salikt kopā. Tā kā mājās netrūka lietu, ko varētu izjaukt, mātei parasti bija nemierīga sirds, kad viņa atstāja mani mājās vienu. Tāpēc viņa man uzdāvināja metāla konstruktoru, un es ar vislielāko prieku būvēju no tā dažādas konstrukcijas un tad jaucu ārā. Līdztekus interesei par tehniku man radās vēl kāda aizraušanās — motosports. Māte mani pieteica sacensībām ”Zelta mopēds”. Tā es sāku piedalīties mopēdu sacensībās, bet vēlāk — sporta motociklu sacīkstēs.

Es ātri apguvu vajadzīgās prasmes un iemaņas un drīz vien guvu sekmes šajā bīstamajā sporta veidā. Trīs reizes es uzvarēju Latvijas meistarsacīkstēs dažādās motociklu klasēs, bet divas reizes — Baltijas valstu meistarsacīkstēs.

Laikā, kad es motosportā guvu spožus panākumus, mana draudzene Evija (kas vēlāk kļuva par manu sievu) iepazinās ar Jehovas lieciniekiem. Viņas rokās nonāca Jehovas liecinieku literatūra, un tajā bija kupons, kas deva iespēju pieteikties Bībeles nodarbībām. Viņa to aizpildīja un nosūtīja. Pēc neilga laika pie Evijas ieradās divas Jehovas liecinieces, un viņa sāka mācīties Bībeli. Man pret to nebija nekādu iebildumu, taču es pats īpaši neinteresējos par garīgiem jautājumiem.

Vēlāk Jehovas liecinieces mani aicināja pievienoties Evijai Bībeles nodarbībā un paklausīties, ko viņas tajā pārrunās. Es piekritu, un man patika tas, ko es nodarbībā  dzirdēju. Īpaši mani saviļņoja Bībeles solījums par paradīzi uz zemes. Piemēram, Jehovas liecinieces man parādīja 37. psalma 10. un 11. pantu, kur teikts: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” Šis solījums mani ieinteresēja.

Mana interese par garīgiem jautājumiem aizvien pieauga. Es atskārtu, ka daudzas no izplatītajām reliģiskajām mācībām ir nepatiesas. Turpretī Bībeles mācības man likās apbrīnojami loģiskas un skaidras.

Mācīdamies Bībeli, es uzzināju, ka dzīvībai Dieva Jehovas acīs ir ļoti liela vērtība. (Psalms 36:10.) Tas ietekmēja manu attieksmi pret motosportu — es vairs negribēju riskēt ar savu dzīvību. Es vēlējos izmantot savu dzīvi tam, lai godātu Jehovu. Tāpēc mani vairs nevilināja ne slava, ne ievērība, ne motosacīkstes.

1996. gadā es apmeklēju Jehovas liecinieku starptautisko kongresu Tallinā. Tas notika netālu no mototrases, kur es daudzkārt biju braucis. Kongresā es ievēroju, ka starp cilvēkiem, kas bija ieradušies no dažādām zemēm, valdīja miers un saskaņa. Mani ārkārtīgi pārsteidza kāds gadījums. Kāda Jehovas lieciniece bija nozaudējusi savu somu, un es domāju, ka viņa to vairs nekad neredzēs. Bet nepagāja ilgs laiks, kad kāda cita Jehovas lieciniece to atrada un atdeva īpašniecei, un no somas nekas nebija pazudis. Tad es sapratu, ka Jehovas liecinieki tiešām dzīvo pēc Bībeles augstajām normām. Mēs ar Eviju turpinājām sekmīgi apgūt Bībeles mācības, un 1997. gadā mēs kristījāmies.

Daži no maniem agrākajiem draugiem, kam patika mežonīgi traukties ar motociklu, vairs nav starp dzīvajiem. Iepazīstot Bībeli, es sapratu, ka esmu atbildīgs mūsu dzīvības devēja, Jehovas, priekšā. Ja es nebūtu ieguvis šādu sapratni, iespējams, arī manis vairs nebūtu.

Mēs ar Eviju četrus gadus kalpojām pilnu slodzi Jehovas liecinieku filiālē Rīgā. Tagad mēs ar prieku audzinām meitiņu Alisi un palīdzam viņai iemīlēt Jehovu. Vēl man ir brīnišķīga iespēja vienu dienu nedēļā strādāt Jehovas liecinieku tulkošanas birojā, kur es remontēju automašīnas un laboju citas lietas. Esmu no sirds priecīgs, ka varu likt lietā savas prasmes, ko sāku apgūt jau bērnībā. Tā nu ir sanācis, ka es joprojām izjaucu lietas un tad tās atkal salieku kopā.

Es augstu vērtēju iespēju kopā ar ģimeni stāstīt citiem cilvēkiem par vienīgo patieso Dievu. Es esmu ļoti pateicīgs Dievam par visu, ko esmu uzzinājis no Bībeles. Var droši teikt, ka solījums par paradīzi mainīja manu dzīvi!