Kā novecot ar cieņu
KĀDAS izjūtas jūs pārņem, kad domājat par novecošanu? Daudzos tā vieš raizes, bažas un pat bailes, jo vecums parasti asociējas ar kaut ko negatīvu — ar izmaiņām ārējā izskatā, nespēku, atmiņas pasliktināšanos un hroniskām kaitēm.
Bet jāņem vērā, ka cilvēki noveco ļoti dažādi. Dažiem arī sirmā vecumā ir samērā laba garīgā un fiziskā veselība. Turklāt mūsdienu medicīna spēj sekmīgi ārstēt daudzas hroniskas slimības vai vismaz kontrolēt to gaitu. Tāpēc daudzās zemēs pieaug iedzīvotāju vidējais mūža garums un uzlabojas viņu veselības rādītāji.
Lielākā daļa cilvēku, vienalga, vai viņi saskaras ar vecuma izraisītām problēmām vai ne, vēlas novecot ar cieņu. Kā to panākt? Daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka attieksmes pret jauno dzīves posmu un no viņa vēlēšanās un spējas tam pielāgoties. Aplūkosim dažus vienkāršus Bībeles principus, kas šajā ziņā var palīdzēt.
PAZEMĪGI ATZĪSTIET SAVU SPĒJU ROBEŽAS. ”Gudrība mīt pazemīgajos.” (Salamana Pamācības 11:2, LB-65r.) Šajā kontekstā vārdu ”pazemīgie” var attiecināt uz gados veciem cilvēkiem, kas pazemīgi apzinās, ka viņu spējas tagad ir ierobežotas, un kas necenšas to noliegt vai ignorēt. Brazīlietis Karlušs, kam ir 93 gadi, reālistiski atzina: ”Ja tu dzīvosi ilgi, tu neizbēgami novecosi. Nav iespējams pagriezt laiku atpakaļ.”
Pazemīgi apzināties savu iespēju robežas nebūt nenozīmē pesimistiski spriest: ”Es jau savu mūžu esmu nodzīvojis.” Šādas negatīvas domas var apslāpēt jebkādu dzīvesprieku. ”Palaidies tik posta dienā — cauri būs tavs spēks!” teikts Salamana Pamācību grāmatas 24. nodaļas 10. pantā (LB-2012). Pazemīgs cilvēks apliecina gudrību, cenšoties raudzīties uz savu situāciju no gaišās puses un darot to, kas ir viņa spēkos.
Itālietis Korrādo, kam ir 77 gadi, teica: ”Kad ar automašīnu brauc kalnā, ir vienkārši jāpārslēdz ātrums un jāraugās, lai nenoslāptu motors.” Tāpat arī, gadiem ejot uz priekšu, mums savā dzīvē ir ”jāpārslēdz ātrums”. Tāpēc Korrādo un viņa sieva savu dienu plāno tā, lai visus mājas darbus viņi paveiktu mierīgi un dienas beigās viņu spēki nebūtu pilnīgi izsīkuši. Arī 81 gadu vecajai Marjanai, kas dzīvo Brazīlijā, ir reālistiska attieksme pret savu gadu nastu. ”Es esmu iemācījusies pielāgot dzīves ritmu saviem apstākļiem,” viņa stāstīja. ”Kad kaut ko daru, es ik pa laikam brītiņu atpūšos,
ja jūtu tādu vajadzību. Es apsēžos vai atguļos un kaut ko palasu vai paklausos mūziku. Es saprotu, ka manām spējām ir robežas, un ņemu tās vērā.”ESIET LĪDZSVAROTI. ”Lai sievietes ģērbjas kārtīgi, pieticīgi un prātīgi.” (1. Timotejam 2:9.) Vārdi ”ģērbjas kārtīgi” norāda uz līdzsvarotību un labu gaumi. Kanādiete Bārbara, kurai ir 74 gadi, teica: ”Es vienmēr raugos, lai mans apģērbs būtu tīrs un kārtīgs. Es negribu izskatīties nevīžīgi un nedomāju: ”Tā kā es esmu veca, ir vienalga, kā es izskatos.”” 91 gadu vecā brazīliete Ferna sacīja: ”Šad un tad es nopērku kādu jaunu apģērba gabalu, lai sevi iepriecinātu.” Bet kā ar vīriešiem, kas sasnieguši cienījamu vecumu? ”Es piedomāju par to, lai labi izskatītos, tāpēc nēsāju tikai tīras drēbes,” atzina brazīlietis Antoniu, kam ir 73 gadi. Runājot par personisko higiēnu, viņš piebilda: ”Es katru dienu mazgājos dušā un skujos.”
Bet ir jācenšas būt līdzsvarotiem, lai nepievērstu savam ārējam izskatam pārāk daudz uzmanības, jo tas vairs nebūtu ”prātīgi”. Korejiete Pokima, kurai ir 69 gadi, teica: ”Es labi apzinos, ka savā vecumā es nevaru atļauties nēsāt tādas drēbes, kādas nēsāju jaunībā.”
ESIET POZITĪVI NOSKAŅOTI. ”Noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu.” (Salamana Pamācības 15:15.) Kad cilvēks atceras, cik daudz spēka viņam bija jaunībā un cik daudz viņš varēja paveikt, viņam var uzmākties negatīvas domas. Tas ir saprotami. Taču nedrīkst pieļaut, ka negatīvas emocijas jūs pilnībā pārņemtu savā varā. Ja domās pastāvīgi kavēsieties pagātnē, jūs ieslīgsiet grūtsirdībā un jums zudīs vēlēšanās darīt to, kas jums joprojām ir pa spēkam. 79 gadus vecais kanādietis Džozefs saglabā pozitīvu prāta nostāju. Viņš sacīja: ”Es cenšos ar prieku darīt to, ko spēju, un nebēdāju par to, kas vairs nav manos spēkos.”
Arī tādas nodarbes kā lasīšana un mācīšanās veicina pozitīvu attieksmi pret dzīvi un palīdz paplašināt redzesloku. Tāpēc, cik vien iespējams, lasiet un apgūstiet kaut ko jaunu. Filipīnietis Ernesto, kam ir 74 gadi, regulāri apmeklē bibliotēku, kur izvēlas interesantu lasāmvielu. Viņš stāstīja: ”Man joprojām patīk piedzīvojumu garša, un mani vilina tāli ceļojumi, un to visu es varu izbaudīt ar rakstīta vārda starpniecību, nepametot savas mājas.” Bet 75 gadus vecais Lennarts, kas dzīvo Zviedrijā, pat ir sācis mācīties svešvalodu.
ESIET DĀSNI. ”Dodiet, tad jums dos.” (Lūkas 6:38.) Ja labprāt izmantosiet savu laiku un līdzekļus citu labā, jūs izjutīsiet prieku un gandarījumu. Hosa, 85 gadus veca brazīliete, vienmēr cenšas palīdzēt citiem par spīti saviem fiziskajiem ierobežojumiem. Viņa stāstīja: ”Es piezvanu pa telefonu vai uzrakstu vēstuli saviem draugiem, kas ir saslimuši vai jūtas nomākti. Dažreiz es aizsūtu viņiem kādu dāvaniņu. Vēl es ar prieku pagatavoju pusdienas vai uztaisu kādu gardu desertu tiem, kas ir sasirguši.”
Jūsu dāsnums pamudinās arī citus būt dāsniem. ”Kad tu parādi mīlestību citiem, viņi uz to atsaucas, apliecinot mīlestību tev,” savās pārdomās dalījās Jans, kam ir 66 gadi un kas dzīvo Zviedrijā. Dāsns cilvēks rada sirsnīgu un patīkamu gaisotni, ko citi augstu vērtē.
ESIET DRAUDZĪGI. ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” (Salamana Pamācības 18:1.) Lai gan reizēm jums var rasties vēlēšanās pabūt vienam, nepieļaujiet, ka jūs pavisam norobežotos no citiem un noslēgtos sevī. Nigērietis Inosents, kam ir 72 gadi, labprāt pavada laiku draugu sabiedrībā. Viņš izteicās: ”Man patīk būt kopā ar dažāda vecuma cilvēkiem.” Savukārt 85 gadus vecais Berje, kas dzīvo Zviedrijā, sacīja: ”Es cenšos biedroties ar jauniešiem. Viņu dzīves spars liek man atkal justies jaunam, vismaz sirdī.” Uzaiciniet laiku pa laikam ciemos draugus! 72 gadus vecais korejietis Hansiks stāstīja: ”Mums ar sievu patīk aicināt pie sevis visdažādākā vecuma draugus — gan tos, kas ir gados, gan jauniešus —, lai pavadītu kopā laiku vai arī papusdienotu.”
Draudzīgi noskaņotiem cilvēkiem ir viegli iesaistīties sarunās. Bet, tā kā saziņa nevar būt vienpusēja, pašam ir jācenšas būt labam sarunu biedram — tādam, kas prot arī klausīties. Parādiet personisku interesi par citiem. Helēna, kurai ir 71 gads un kura dzīvo Mozambikā, teica: ”Es izturos pret citiem draudzīgi un ar cieņu. Es uzmanīgi klausos, kad citi man kaut ko stāsta, jo vēlos saprast, ko viņi domā un kas viņiem patīk.” Brazīlietis Žuzē, kam ir 73 gadi, stāstīja: ”Cilvēkiem patīk būt kopā ar tiem, kas ir labi klausītāji, kas ir iejūtīgi un patiesi interesējas par citiem, kas īstajā brīdī pasaka uzslavas vārdus un kam ir laba humora izjūta.”
Kad dalāties ar citiem savās domās, raugieties, lai jūsu ”runa.. vienmēr ir patīkama”. (Kolosiešiem 4:6.) Rūpīgi apdomājiet, ko teikt, un esiet citiem par uzmundrinājumu.
NEAIZMIRSTIET BŪT PATEICĪGI. ”Esiet pateicīgi!” (Kolosiešiem 3:15.) Kad citi jums ir palīdzējuši, aplieciniet viņiem savu pateicību. Atzinības pilni vārdi sekmē labu attiecību veidošanos. ”Mēs ar vīru nesen pārcēlāmies no privātmājas uz dzīvokli, un daudzi nāca mums talkā. Mums trūka vārdu, lai izteiktu viņiem savu pateicību. Mēs katram nosūtījām pateicības kartīti, un ik pa laikam kādus no viņiem uzaicinām uz pusdienām,” stāstīja kanādiete Marija Pola, kurai ir 74 gadi. 76 gadus vecā korejiete Dževona ļoti augstu vērtē to, ka citi viņu ar automašīnu ved uz draudzes sapulcēm. Viņa teica: ”Es esmu no sirds pateicīga par šādu palīdzību, tāpēc es parasti iedodu nelielu naudas summu par degvielu. Dažreiz es sagatavoju dāvaniņas, kam pievienoju kartītes ar pateicības vārdiem.”
Galvenais — augstu vērtējiet dzīvi kā tādu, jo dzīvība ir Dieva dāvana. Par viņu Bībelē ir teikts: ”Pie Tevis ir dzīvības avots.” (Psalms 36:10.) Izveidojot pareizu attieksmi pret jauno dzīves posmu un tam pielāgojoties, ir iespējams novecot ar cieņu.