2. Korintiešiem 11:1—33
11 Kaut jūs būtu iecietīgi pret nelielu neprātību no manas puses! Bet jūs jau esat iecietīgi pret mani.
2 Es degu par jums Dievam tīkamā dedzībā, jo es jūs esmu apsolījis vienam vīram, Kristum, lai jūs vestu viņa priekšā kā tikumīgu jaunavu.
3 Bet es baidos, ka, tāpat kā čūska ar savu viltību piekrāpa Ievu, jūsu prāts varētu tikt sabojāts un novērsts no skaidrības un tīrības, kas pienākas Kristum.
4 Jo, ja kāds nāk un sludina citu Jēzu, nevis to, ko sludinājām mēs, vai ja jūs saņemat citu garu, nevis to, ko esat saņēmuši, vai citu labo vēsti, nevis to, ko esat pieņēmuši, jūs labprāt tādus paciešat.
5 Es uzskatu, ka ne ar ko neesmu zemāks par jūsu ”dižapustuļiem”.
6 Bet, ja arī esmu nepraša runā, es tāds neesmu zināšanās — to mēs jums visādi esam apliecinājuši it visā.
7 Jeb vai es būtu grēkojis, kļūdams zems, lai jūs tiktu paaugstināti, un bez maksas sludinādams jums Dieva labo vēsti?
8 Citas draudzes es aplaupīju, pieņemdams no tām palīdzību, lai kalpotu jums.
9 Pat tad, kad, būdams pie jums, nonācu trūkumā, es nevienam nekļuvu par nastu, jo brāļi, kas atnāca no Maķedonijas, dāsni parūpējās par manām vajadzībām. Es darīju visu, lai nekādā ziņā nebūtu jums par nastu, un darīšu to arī turpmāk.
10 Tik tiešām, kā Kristus patiesība ir manī, es nepārstāšu ar to lielīties Ahajas apgabalā.
11 Kāpēc es tā esmu rīkojies? Vai tāpēc, ka es jūs nemīlu? Dievs zina, ka mīlu.
12 Bet to, ko daru, es darīšu arī turpmāk, lai izsistu pamatu zem kājām tiem, kas meklē iemeslu izskatīties tādi paši kā mēs amatā, ar kuru tie lielās.
13 Tie ir neīsti apustuļi, viltīgi darboņi, kas izliekas par Kristus apustuļiem.
14 Nav jau arī brīnums, jo pats Sātans izliekas par gaismas eņģeli.
15 Tāpēc nav nekas neparasts, ka arī viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem. Bet viņu gals būs tāds pats kā viņu darbi.
16 Es saku vēlreiz: neviens lai neuzskata mani par neprātīgu! Bet, ja jūs tā tomēr uzskatāt, tad pieņemiet mani kā neprātīgu, lai arī es varētu mazliet palielīties.
17 Ko es tagad saku, es nesaku, līdzinādamies Kungam, bet gan kā neprātis, kas pašpārliecināti lielās.
18 Tā kā daudzi lielās ar to, kas ir miesīgs, lielīšos arī es.
19 Jūs, ”prātīgie”, taču labprāt paciešat neprātīgos!
20 Jūs jau paciešat ikvienu, kas jūs paverdzina, izputina, sagrābj to, kas jums pieder, ikvienu, kas jums uzkundzējas un sit pa seju.
21 Ar kaunu jāatzīst — mēs tam esam bijuši par vāju.
Bet, ja jau citi ir drosmīgi — es runāju neprātīgi —, tāds būšu arī es.
22 Tie ir ebreji? Es arī. Tie ir izraēlieši? Es arī. Tie ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī.
23 Tie ir Kristus kalpotāji? Es atbildu kā bezprātā: es vēl lielākā mērā. Es esmu darījis vairāk, biežāk bijis ieslodzīts, esmu neskaitāmas reizes sists un daudzkārt bijis tuvu nāvei.
24 Piecas reizes es no jūdiem esmu dabūjis četrdesmit sitienu bez viena,
25 trīs reizes esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz mani nomētāja ar akmeņiem, trīs reizes piedzīvoju kuģa katastrofu, dienu un nakti pavadīju atklātā jūrā;
26 bieži ceļoju, esmu bijis briesmās upēs, briesmās laupītāju dēļ, briesmās savu tautiešu dēļ, briesmās cittautiešu dēļ, briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās jūrā, briesmās viltus brāļu vidū,
27 smagā darbā un pūlēs, bieži negulētās naktīs, badā un slāpēs, bieži bez ēšanas, aukstumā un bez pienācīga apģērba.
28 Tam visam vēl klāt ik dienu man nedod mieru raizes par visām draudzēm.
29 Ja kāds ir vājš, vai arī es neesmu vājš? Ja kāds tiek paklupināts, vai es neiekaistu dusmās?
30 Ja jālielās, es lielīšos ar to, kas atklāj manu vājumu.
31 Kunga Jēzus Dievs un Tēvs — viņam lai ir slava mūžīgi — zina, ka es nemeloju.
32 Damaskā ķēniņa Aretas pārvaldnieks lika apsargāt pilsētu, lai mani notvertu,
33 bet caur logu pilsētas mūrī mani grozā nolaida lejā, un es izglābos no viņa rokām.
