Atklāsmes 6:1—17

6  Tad es ieraudzīju, ka Jērs atvēra vienu no septiņiem zīmogiem, un dzirdēju vienu no četrām dzīvajām būtnēm pērkonam līdzīgā balsī sakām: ”Nāc!”  Un es redzēju: lūk, balts zirgs, un tam, kas tajā sēdēja, bija loks; viņam iedeva kroni, un viņš izjāja uzvarēdams un lai uzvarētu.  Kad viņš atvēra otro zīmogu, es dzirdēju otro dzīvo būtni sakām: ”Nāc!”  Tad izjāja vēl viens zirgs, ugunssarkans, un tam, kas tajā sēdēja, tika ļauts atņemt zemei mieru, lai cilvēki nogalinātu cits citu; un viņam iedeva lielu zobenu.  Kad viņš atvēra trešo zīmogu, es dzirdēju trešo dzīvo būtni sakām: ”Nāc!” Un es redzēju: lūk, melns zirgs, un tam, kas tajā sēdēja, rokā bija svari.  Tad es dzirdēju it kā balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: ”Mērs kviešu par denāriju* un trīs mēri miežu par denāriju. Saudzē olīveļļu un vīnu!”  Kad viņš atvēra ceturto zīmogu, es dzirdēju ceturto dzīvo būtni sakām: ”Nāc!”  Un es redzēju: lūk, bālgans zirgs, un tam, kas tajā sēdēja, bija vārds — Nāve; tam sekoja nāves valstība*. Tiem tika piešķirta vara pār ceturto daļu zemes — nogalināt ar zobenu, ar badu, ar nāvējošu sērgu un ar zemes zvēriem.  Kad viņš atvēra piekto zīmogu, es ieraudzīju zem altāra to dvēseles, kuri bija nogalināti Dieva vārda un viņu dotās liecības dēļ. 10  Un tie skaļā balsī iesaucās: ”Cik ilgi, Visaugstais Kungs, svētais un patiesais, tu netiesāsi tos, kas dzīvo uz zemes, un neatriebsi mūsu asinis?” 11  Ikvienam no tiem iedeva garu, baltu tērpu un pieteica vēl nedaudz atpūsties, kamēr būs pilns viņu darbabiedru un brāļu skaits, kuriem vēl jātiek nogalinātiem tāpat kā viņiem. 12  Tad es ieraudzīju, ka viņš atvēra sesto zīmogu, un notika liela zemestrīce. Saule kļuva melna kā maisa drēbe*, un viss mēness — kā asinis, 13  un debesu zvaigznes krita zemē kā negatavas vīģes no vīģes koka, ko purina spēcīgs vējš. 14  Debesis pazuda kā rakstu rullis, ko saritina, visi kalni un salas izkustējās no savām vietām, 15  un zemes ķēniņi, diženie vīri, karavadoņi, bagātie un varenie, visi vergi un brīvie paslēpās alās un starp kalnu klintīm. 16  Viņi sacīja kalniem un klintīm: ”Gāzieties mums virsū un paslēpiet mūs no tā, kas sēž tronī, un no Jēra dusmām, 17  jo ir atnākusi viņu dusmu lielā diena! Kurš gan varētu pastāvēt?”

Zemsvītras piezīmes

”Mērs [gr. koiniks, nedaudz vairāk par litru] kviešu” bija kareivja dienas deva. Denārijs bija strādnieka dienas alga. Sk. Mt 20:2, zemsv. piez.
Vai ”hadess”. Sk. 9. pielikumu.
Vai ”saru maiss”.