Jāņa 1:1—51
1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija dievs*.
2 Tas bija iesākumā pie Dieva.
3 Viss ir radies ar viņa starpniecību, un bez viņa nav radies itin nekas.
Tas, kas radās
4 ar viņa starpniecību, bija dzīvība, un dzīvība bija gaisma cilvēkiem.
5 Un gaisma spīd tumsā, bet tumsa to nav pārmākusi.
6 Atnāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.
7 Viņš nāca kā liecinieks, lai liecinātu par gaismu un lai visdažādākie cilvēki ticētu ar viņa starpniecību.
8 Viņš nebija šī gaisma, bet nāca liecināt par gaismu.
9 Patiesajai gaismai, kas apgaismo visdažādākos cilvēkus, bija jānāk pasaulē.
10 Viņš bija pasaulē, un pasaule bija radusies ar viņa starpniecību, bet pasaule viņu nepazina.
11 Viņš nāca pie savējiem, bet savējie viņu nepieņēma.
12 Taču visiem, kas viņu pieņēma, viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem, jo tie ticēja viņa vārdam,
13 un tie ir dzimuši nevis no asinīm, nevis pēc miesas* gribas vai vīra gribas, bet no Dieva.
14 Un Vārds kļuva par miesu un mājoja mūsu vidū. Mēs redzējām viņa godu, tādu godu, kādu no tēva saņem vienīgais dēls, un viņš bija pilns Dieva labvēlības* un patiesības.
15 (Jānis liecināja par viņu un sauca, jā, tas bija viņš, kas teica: ”Tas, kurš nāk pēc manis, ir man priekšā, jo viņš bija jau pirms manis.”)
16 Mēs visi esam saņēmuši no viņa pilnības — augstsirdīgu labestību pārpārēm.
17 Bauslība ir dota caur Mozu, bet augstsirdīga labestība un patiesība ir parādījusies caur Jēzu Kristu.
18 Dievu neviens cilvēks nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais dievs*, kas ir pie Tēva krūtīm*, mums ir pastāstījis par viņu.
19 Šādu liecību Jānis deva, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: ”Kas tu esi?”
20 Viņš neslēpa un atklāti atzina: ”Es neesmu Kristus.”
21 Tad tie viņam jautāja: ”Kas tad tu esi? Vai Elija?” Viņš atteica: ”Nē, es tas neesmu.” — ”Vai tu esi gaidāmais pravietis?” Viņš atbildēja: ”Nē!”
22 Tie viņu turpināja izvaicāt: ”Kas tu esi? Pasaki, lai mēs varētu atbildēt tiem, kas mūs ir atsūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?”
23 Viņš teica: ”Es esmu saucēja balss, kas tuksnesī sauc: ”Dariet taisnu Jehovas ceļu!”, kā jau ir sacījis pravietis Jesaja.”
24 Bet tos bija sūtījuši farizeji.
25 Tad tie viņam jautāja: ”Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne gaidāmais pravietis?”
26 Jānis tiem atbildēja: ”Es kristīju ūdenī. Jūsu vidū ir kāds, ko jūs nepazīstat, —
27 viņš nāk pēc manis, bet es neesmu cienīgs viņam atraisīt sandaļu siksnas.”
28 Tas notika Betānijā otrpus Jordānai, kur Jānis kristīja.
29 Nākamajā dienā viņš redzēja Jēzu nākam pie viņa un teica: ”Lūk, Dieva Jērs, kas paņem prom pasaules grēku!
30 Viņš ir tas, par ko es teicu: ”Pēc manis nāk kāds, kas ir man priekšā, jo viņš bija jau pirms manis.”
31 Arī es viņu nepazinu, bet es nācu kristīt ūdenī, lai viņš kļūtu redzams Izraēlam.”
32 Jānis vēl liecināja, sakot: ”Es redzēju garu kā balodi nolaižamies no debesīm, un tas palika uz viņa.
33 Arī es viņu nepazinu, bet tas, kurš mani bija sūtījis kristīt ūdenī, man teica: ”Tas, uz ko tu redzēsi nolaižamies garu un paliekam, ir tas, kurš kristī svētajā garā.”
34 Es esmu redzējis un liecinājis, ka viņš ir Dieva Dēls.”
35 Otrā dienā Jānis atkal stāvēja ar diviem saviem mācekļiem
36 un, ieraudzījis Jēzu staigājam, sacīja: ”Lūk, Dieva Jērs!”
37 Abi mācekļi dzirdēja šos vārdus un sekoja Jēzum.
38 Tad Jēzus pagriezās un, pamanījis, ka tie seko, jautāja: ”Ko jūs meklējat?” Tie sacīja: ”Rabi (tulkojumā tas nozīmē ”Skolotāj”), kur tu esi apmeties?”
39 Viņš tiem atbildēja: ”Nāciet, un jūs redzēsiet!” Tie aizgāja, redzēja, kur viņš bija apmeties, un to dienu palika pie viņa. Tas notika ap desmito stundu*.
40 Viens no tiem diviem, kas bija dzirdējuši Jāņa teikto un sekojuši Jēzum, bija Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis.
41 Vispirms viņš sameklēja savu brāli Sīmani un pavēstīja: ”Mēs esam atraduši Mesiju!” (Tulkojumā tas nozīmē ”Kristu”.)
42 Viņš to aizveda pie Jēzus. Kad Jēzus paskatījās uz to, viņš teica: ”Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls. Tevi sauks par Kēfu.” (Tulkojumā — ”Pēteri”.)
43 Dienu vēlāk Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš sameklēja Filipu un teica: ”Seko man!”
44 Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
45 Filips uzmeklēja Nātānaēlu un tam sacīja: ”Mēs esam atraduši to, par ko bauslībā rakstījis Mozus un par ko rakstīja arī pravieši, — Jēzu, Jāzepa dēlu, no Nācaretes.”
46 Bet Nātānaēls iebilda: ”Vai no Nācaretes var nākt kaut kas labs?” Filips atteica: ”Nāc un skaties!”
47 Jēzus, redzēdams Nātānaēlu nākam uz viņa pusi, sacīja: ”Lūk, patiešām izraēlietis, kurā nav nekāda viltus!”
48 ”No kurienes tu mani pazīsti?” Nātānaēls viņam vaicāja. Jēzus atbildēja: ”Pirms Filips tevi pasauca, es tevi redzēju zem vīģes koka.”
49 Nātānaēls sacīja: ”Rabi, tu esi Dieva Dēls, tu esi Izraēla ķēniņš!”
50 Jēzus jautāja: ”Vai tu tici tāpēc, ka es teicu: ”Es redzēju tevi zem vīģes koka”? Tu redzēsi kaut ko vēl iespaidīgāku.”
51 Un viņš turpināja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus kāpjam augšup un lejup pie Cilvēka dēla.”
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”dievišķs; līdzīgs Dievam”. Sk. 3. pielikumu.
^ Vai ”cilvēku”.
^ Vai ”augstsirdīgas labestības”. Sk. ”Augstsirdīga labestība” 21. pielikumā.
^ Saskaņā ar senākajiem gr. manuskriptiem. Jaunākos manuskriptos — ”vienpiedzimušais Dēls”. Sk. Jņ 1:1, zemsv. piez.
^ Atrasties pie kāda krūtīm nozīmēja baudīt viņa labvēlību.
^ Ap četriem pēcpusdienā.
