Jāņa 13:1—38
13 Jau pirms Pashas svētkiem Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda no šīs pasaules pāriet pie Tēva, un, tā kā viņš bija iemīlējis savējos, kas bija pasaulē, viņš tos mīlēja līdz galam.
2 Vakariņu laikā Velns Jūdam Iskariotam, Sīmaņa dēlam, jau bija iedvesis sirdī domu viņu nodot.
3 Tad Jēzus, zinādams, ka Tēvs visu ir nodevis viņa rokās un ka viņš ir atnācis no Dieva un aiziet pie Dieva,
4 piecēlās no vakariņām, novilka virsdrēbes un, paņēmis dvieli, apsēja to sev ap vidu.
5 Pēc tam viņš ielēja mazgājamā traukā ūdeni un sāka mazgāt mācekļiem kājas un slaucīt tās ar dvieli, ko bija apsējis.
6 Kad viņš pienāca pie Sīmaņa Pētera, tas viņam vaicāja: ”Kungs, vai tiešām tu man mazgāsi kājas?”
7 Jēzus atbildēja: ”Tagad tu nesaproti, ko es daru, bet vēlāk sapratīsi.”
8 Pēteris iebilda: ”Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” ”Ja es nemazgāšu, tu nevarēsi būt kopā ar mani,” Jēzus paskaidroja.
9 Sīmanis Pēteris iesaucās: ”Kungs, tad mazgā man ne vien kājas, bet arī rokas un galvu!”
10 Jēzus viņam teica: ”Tam, kas ir nomazgājies, nav jāmazgā nekas vairāk kā tikai kājas, jo viņš viscaur ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.”
11 Viņš zināja, kurš viņu nodos, tāpēc arī sacīja: ”Ne visi jūs esat tīri.”
12 Kad viņš bija nomazgājis tiem kājas, uzvilcis virsdrēbes un atkal atlaidies pie galda, viņš tiem sacīja: ”Vai jūs saprotat, ko es jums esmu izdarījis?
13 Jūs mani saucat par Skolotāju un Kungu, un jūs pareizi sakāt, jo es tas esmu.
14 Ja jau es, Kungs un Skolotājs, esmu nomazgājis jums kājas, tad arī jums jāmazgā kājas cits citam.
15 Es jums esmu rādījis paraugu, lai jūs darītu tāpat, kā es jums esmu darījis.
16 Patiesi, patiesi, es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtītais nav lielāks par to, kas viņu ir sūtījis.
17 Jūs esat laimīgi, ja to zināt un darāt.
18 Es nerunāju par jums visiem — es zinu, kurus esmu izraudzījies. Bet jāpiepildās šiem Rakstu vārdiem: ”Tas, kas ēda manu maizi, ir sacēlies* pret mani.”
19 Es jau tagad jums to saku, pirms tas ir noticis, lai tad, kad tas notiks, jūs ticētu, ka es tas esmu.
20 Patiesi, patiesi, es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtu, tas uzņem arī mani, un, kas uzņem mani, tas uzņem arī to, kas mani ir sūtījis.”
21 To pateicis, Jēzus dziļi noskuma un pavēstīja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: viens no jums mani nodos.”
22 Mācekļi raudzījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.
23 Jēzum blakus bija atlaidies viens no viņa mācekļiem, kuru Jēzus mīlēja.
24 Sīmanis Pēteris tam pamāja un teica: ”Pasaki, kurš tas ir, par ko viņš runā!”
25 Tas pieliecās tuvāk Jēzum un jautāja: ”Kungs, kurš tas ir?”
26 Jēzus atbildēja: ”Tas, kuram es iedošu maizes kumosu, ko es mērcu bļodā.” Un, iemērcis maizi, viņš to iedeva Jūdam, Sīmaņa Iskariota dēlam.
27 Kad tas bija paņēmis maizes gabalu, viņā iegāja Sātans. Tad Jēzus viņam teica: ”To, ko dari, dari ātrāk!”
28 Taču neviens, kas atradās pie galda, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja.
29 Tā kā pie Jūdas glabājās naudas lādīte, daži domāja, ka Jēzus viņam saka: ”Nopērc to, kas mums vajadzīgs svētkiem!” vai ka viņš liek iedot kaut ko nabagiem.
30 Paņēmis maizes gabalu, Jūda nekavējoties izgāja ārā. Bija jau nakts.
31 Kad viņš bija aizgājis, Jēzus sacīja: ”Tagad Cilvēka dēls tiek pagodināts un Dievs tiek pagodināts caur viņu.
32 Dievs pats viņu pagodinās un darīs to tūlīt.
33 Bērniņi, es būšu pie jums vēl tikai neilgu laiku. Jūs mani meklēsiet, un, kā es jūdiem teicu: ”Tur, kur es aizeju, jūs nevarat nonākt,” — tā es tagad saku jums.
34 Es jums dodu jaunu likumu: mīliet cits citu. Kā es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu.
35 Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.”
36 Sīmanis Pēteris viņam jautāja: ”Kungs, kur tu aizej?” Jēzus atbildēja: ”Tur, kur es aizeju, tu man tagad nevari sekot, bet vēlāk sekosi.”
37 Pēteris sacīja: ”Kungs, kāpēc es tev tagad nevaru sekot? Es atdošu savu dvēseli* par tevi!”
38 ”Tu atdosi savu dvēseli par mani? Patiesi, patiesi, es tev saku: gailis vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīs reizes no manis būsi atteicies!” Jēzus atbildēja.
