Jāņa 20:1—31
20 Nedēļas pirmajā dienā agri, kamēr vēl bija tumšs, pie kapa atnāca Marija Magdalēna un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir novelts.
2 Viņa aizskrēja pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus sirsnīgi mīlēja, un tiem teica: ”Kungs ir paņemts no kapa, un mēs nezinām, kur viņš ir palicis.”
3 Tad Pēteris un otrs māceklis devās uz kapu.
4 Viņi abi divi metās skriet, bet otrs māceklis bija ātrāks par Pēteri un pirmais atskrēja pie kapa.
5 Pieliecies un ielūkojies tajā, viņš tur ieraudzīja linautus, taču iekšā neiegāja.
6 Pēc viņa ieradās arī Sīmanis Pēteris un iegāja kapā. Viņš ieraudzīja noliktos linautus,
7 kā arī lakatu, kas agrāk bija aptīts Jēzum ap galvu, taču tas bija satīts atsevišķi un gulēja nevis kopā ar linautiem, bet citā vietā.
8 Tad otrs māceklis, kas pirmais bija nonācis pie kapa, arī iegāja tajā, un viņš redzēja un noticēja.
9 Bet viņi vēl nesaprata Rakstos teikto, ka viņam jātiek pieceltam no mirušajiem.
10 Un mācekļi atgriezās savās mājās.
11 Bet Marija palika stāvam ārpusē pie kapa un raudāja. Raudādama viņa pieliecās, lai ieskatītos kapā,
12 un ieraudzīja divus eņģeļus baltās drēbēs sēžam tur, kur bija gulējis Jēzus, — vienu galvgalī un otru kājgalī.
13 Tie viņai jautāja: ”Kāpēc tu raudi?” Viņa atbildēja: ”Manu Kungu ir paņēmuši, un es nezinu, kur viņš ir palicis.”
14 To pateikusi, viņa pagriezās un ieraudzīja tur stāvam Jēzu, bet nesaprata, ka tas ir Jēzus.
15 Jēzus viņu uzrunāja: ”Kāpēc tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa nodomāja, ka tas ir dārznieks, un teica: ”Kungs, ja tu viņu esi aiznesis, tad pasaki, kur tu viņu noliki, un es viņu paņemšu.”
16 Jēzus viņai sacīja: ”Marija!” Pagriezusies viņa ebrejiski iesaucās: ”Rabuni!” (Tas nozīmē ”Skolotāj”.)
17 Jēzus viņai teica: ”Neturi mani ciet, jo es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva! Ej pie maniem brāļiem un saki tiem: ”Es uzkāpju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.””
18 Tad Marija Magdalēna aizgāja un pavēstīja mācekļiem: ”Es redzēju Kungu!” Un viņa pastāstīja, ko viņš bija teicis.
19 Tās pašas dienas — nedēļas pirmās dienas — pievakarē, kad mācekļi bija sapulcējušies aiz slēgtām durvīm, jo baidījās no jūdiem, parādījās Jēzus, nostājās viņu vidū un teica: ”Miers jums!”
20 To sacījis, viņš tiem parādīja savas rokas un sānus. Mācekļi, ieraudzījuši Kungu, nevarēja vien nopriecāties.
21 Jēzus tiem vēlreiz teica: ”Miers jums! Kā Tēvs ir sūtījis mani, tā es sūtu jūs.”
22 Pēc šiem vārdiem viņš tiem uzpūta elpu un sacīja: ”Saņemiet svēto garu!
23 Ja jūs kādam piedosiet grēkus, tie viņam būs piedoti, bet, ja jūs kādam nepiedosiet grēkus, tie nebūs piedoti.”
24 Bet Toms, ko sauca par Dvīni un kas bija viens no tiem divpadsmit, nebija kopā ar viņiem, kad parādījās Jēzus.
25 Tāpēc, kad pārējie mācekļi viņam stāstīja: ”Mēs redzējām Kungu!”, viņš tiem atbildēja: ”Kamēr es nebūšu redzējis naglu brūces viņa rokās un ar pirkstu tām pieskāries un kamēr es nebūšu pielicis roku viņa sāniem, es neparko neticēšu!”
26 Astoņas dienas vēlāk mācekļi atkal atradās kādā namā, un šoreiz kopā ar viņiem bija arī Toms. Kaut gan durvis bija aizslēgtas, Jēzus parādījās, nostājās viņu vidū un sacīja: ”Miers jums!”
27 Pēc tam viņš vērsās pie Toma: ”Pieskaries ar pirkstu šeit un apskati manas rokas, izstiep savu roku un pieliec maniem sāniem! Nešaubies vairs un tici!”
28 Toms izsaucās: ”Mans Kungs un mans Dievs!”
29 Jēzus tam teica: ”Tu noticēji tāpēc, ka ieraudzīji mani? Laimīgi ir tie, kas neredz, bet tik un tā tic!”
30 Jēzus mācekļu priekšā paveica vēl daudz citu brīnumu, kas nav aprakstīti šajā rakstu rullī.
31 Bet par šiem ir rakstīts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai ticēdami jūs iegūtu dzīvību viņa vārdā.
