Jāņa 4:1—54
4 Kad Kungs uzzināja, ka farizeji ir dzirdējuši, ka viņš gatavo un kristī vairāk mācekļu nekā Jānis —
2 kaut gan Jēzus pats nekristīja, bet to darīja viņa mācekļi —,
3 viņš atstāja Jūdeju un atkal devās uz Galileju.
4 Bet viņam bija jāiet caur Samariju.
5 Tā viņš nonāca Ziharā, kādā Samarijas pilsētā, kas ir netālu no zemes gabala, kuru Jēkabs bija piešķīris savam dēlam Jāzepam.
6 Tur atradās Jēkaba aka, un Jēzus, noguris no ceļa, apsēdās pie akas. Tas bija ap sesto stundu*.
7 Tad kāda samariete atnāca smelt ūdeni, un Jēzus viņai palūdza: ”Iedod man padzerties!”
8 (Bet viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu nopirkt pārtiku.)
9 Samariete viņam jautāja: ”Kā gan tu, būdams jūds, prasi dzert man, samarietei?” (Jo jūdi izvairās no samariešiem.)
10 Jēzus tai atbildēja: ”Ja tu zinātu, kas ir Dieva dāvana un kas ir tas, kurš tev saka: ”Iedod man padzerties!”, tu viņu būtu lūgusi un viņš tev būtu iedevis dzīvu ūdeni.”
11 Sieviete iebilda: ”Kungs, tev nav pat smeļamā trauka, un aka ir dziļa. No kurienes tad tev ir dzīvais ūdens?
12 Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums ir devis šo aku un pats ir dzēris no tās līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?”
13 Jēzus paskaidroja: ”Ikvienam, kas dzer šo ūdeni, atkal slāps.
14 Bet tam, kas dzers manis doto ūdeni, vairs nekad neslāps — ūdens, ko es tam došu, viņā kļūs par ūdens avotu, kas mutuļo pretī mūžīgai dzīvei.”
15 Sieviete viņam teica: ”Kungs, dod man šo ūdeni, lai man vairs neslāptu un nebūtu jānāk šurp smelt ūdeni!”
16 Viņš tai sacīja: ”Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!”
17 Sieviete atbildēja: ”Man nav vīra.” Jēzus teica: ”Tu pareizi sacīji: ”Man nav vīra.”
18 Tev ir bijuši pieci vīri, un tas, ar ko tu tagad esi kopā, nav tavs vīrs. Tu esi teikusi taisnību.”
19 Sieviete atzina: ”Kungs, kā noprotu, tu esi pravietis.
20 Mūsu tēvi ir pielūguši Dievu šajā kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzālemē ir tā vieta, kur jāpielūdz.”
21 Jēzus viņai sacīja: ”Tici man, sieviete, nāk stunda, kad jūs nepielūgsiet Tēvu ne šajā kalnā, ne Jeruzālemē.
22 Jūs pielūdzat, ko nepazīstat, mēs pielūdzam, ko pazīstam, jo glābšana nāk no jūdiem.
23 Taču nāk stunda — un tā ir jau klāt —, kad īstie pielūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo Tēvs meklē cilvēkus, kas viņu tā pielūgtu.
24 Dievs ir Gars, un tiem, kas viņu pielūdz, viņš jāpielūdz garā un patiesībā.”
25 Sieviete viņam atteica: ”Es zinu, ka jānāk Mesijam, ko sauc par Kristu. Kad tas atnāks, viņš mums visu izstāstīs.”
26 Jēzus viņai sacīja: ”Tas esmu es, kas runā ar tevi.”
27 Šajā brīdī ieradās viņa mācekļi un izbrīnījās, ka viņš runā ar sievieti, tomēr neviens nejautāja: ”Ko tu no viņas gribi?” vai: ”Kāpēc tu ar viņu sarunājies?”
28 Tad sieviete atstāja ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un teica ļaudīm:
29 ”Nāciet, skatieties! Tur ir cilvēks, kurš man pastāstīja visu, ko esmu darījusi. Vai tas nevarētu būt Kristus?”
30 Tie izgāja no pilsētas un devās pie viņa.
31 Pa to laiku mācekļi viņu skubināja: ”Rabi, ēd!”
32 Bet viņš tiem atteica: ”Man ir tāds ēdiens, par ko jūs nezināt.”
33 Mācekļi prasīja cits citam: ”Vai kāds būtu atnesis viņam kaut ko ēdamu?”
34 Jēzus tiem teica: ”Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un pabeigt viņa uzticēto darbu.
35 Vai jūs nesakāt, ka līdz pļaujai vēl ir četri mēneši? Lūk, es jums saku: paceliet savas acis un paskatieties uz druvām! Tās ir baltas pļaujai.
36 Pļāvējs jau saņem algu un ievāc ražu mūžīgai dzīvei, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.
37 Te var redzēt, cik patiess ir teiciens: ”Viens sēj, bet cits pļauj.”
38 Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši. Citi ir strādājuši, bet viņu darba augļi tiek arī jums.”
39 Daudzi samarieši no tās pilsētas sāka viņam ticēt sievietes vārdu dēļ, jo tā apliecināja: ”Viņš man pastāstīja visu, ko esmu darījusi.”
40 Kad samarieši atnāca pie viņa, tie lūdza viņu palikt pie tiem, un viņš tur pavadīja divas dienas.
41 Vēl daudzi citi sāka ticēt, kad dzirdēja, ko viņš runā,
42 un teica sievietei: ”Tagad mēs vairs neticam tikai tavu vārdu dēļ, jo mēs paši esam dzirdējuši un zinām, ka šis cilvēks patiešām ir pasaules glābējs.”
43 Pēc divām dienām viņš no turienes aizgāja uz Galileju.
44 Jēzus pats gan apliecināja, ka pravietis tēvzemē netiek cienīts.
45 Bet, kad viņš nonāca Galilejā, galilejieši viņu uzņēma, jo bija redzējuši visu, ko viņš bija darījis svētkos Jeruzālemē, uz kuriem arī viņi paši bija devušies.
46 Tā viņš atkal ieradās Galilejas Kānā, kur bija pārvērtis ūdeni vīnā. Kāds ķēniņa kalpotājs, kam dēls Kapernaumā gulēja slims,
47 izdzirdēja, ka Jēzus ir atnācis no Jūdejas uz Galileju, aizgāja pie tā un lūdza atnākt un izdziedināt viņa dēlu, kas bija tuvu nāvei.
48 Bet Jēzus atbildēja: ”Ja jūs neredzat zīmes un brīnumus, jūs neticat.”
49 Ķēniņa kalpotājs sacīja: ”Kungs, nāc, kamēr mans bērns vēl nav nomiris!”
50 Jēzus teica: ”Ej, tavs dēls dzīvos.” Vīrs noticēja Jēzus vārdiem un aizgāja.
51 Kad viņš vēl bija ceļā, pretī nāca viņa kalpi, lai pavēstītu, ka zēns ir dzīvs.
52 Viņš tiem pavaicāja, kurā stundā tam kļuvis labāk, un kalpi atbildēja: ”Vakar septītajā stundā* drudzis viņam pārgāja.”
53 Tā tēvs uzzināja, ka tas bija noticis tajā pašā stundā, kad Jēzus viņam bija teicis: ”Tavs dēls dzīvos.” Tad viņš un visa viņa saime kļuva ticīgi.
54 Tas bija jau otrais brīnums, ko Jēzus paveica, atgriezies no Jūdejas Galilejā.
