Jāņa 7:53—8:59
53 * Un tie aizgāja katrs uz savām mājām.
8 * Bet Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu.
2 Rītausmā viņš atkal ieradās templī, un visi ļaudis nāca pie viņa, un viņš apsēdies tos mācīja.
3 Tad rakstu mācītāji un farizeji atveda kādu sievieti, kas bija pieķerta laulības pārkāpšanā. Nostādījuši to vidū,
4 viņi teica: ”Skolotāj, šī sieviete ir pieķerta laulības pārkāpšanas brīdī.
5 Bauslībā Mozus mums tādas ir licis nomētāt ar akmeņiem. Bet ko tu saki?”
6 To viņi teica, lai viņu pārbaudītu un varētu apsūdzēt. Bet Jēzus noliecās un ar pirkstu sāka rakstīt zemē.
7 Kad tie nerimās viņu izvaicāt, viņš atliecās un sacīja: ”Lai tas no jums, kurš ir bez grēka, pirmais met akmeni uz viņu!”
8 Un, atkal noliecies, viņš turpināja rakstīt zemē.
9 Tie, kas to bija dzirdējuši, cits pēc cita izklīda, sākot ar vecākajiem, līdz kamēr palika tikai viņš un sieviete.
10 Atliecies Jēzus tai jautāja: ”Sieviete, kur viņi ir? Vai neviens tevi nav notiesājis?”
11 Tā atbildēja: ”Nē, kungs, neviens.” Jēzus sacīja: ”Arī es tevi netiesāju. Ej un vairs negrēko!”
12 Jēzus tos atkal uzrunāja: ”Es esmu pasaules gaisma. Kas man seko, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.”
13 Tad farizeji viņam teica: ”Tu pats liecini par sevi, tāpēc tava liecība nav patiesa.”
14 Jēzus tiem atbildēja: ”Pat ja es liecinu pats par sevi, mana liecība ir patiesa, jo es zinu, no kurienes esmu nācis un uz kurieni dodos. Turpretī jūs nezināt, no kurienes es esmu nācis un uz kurieni dodos.
15 Jūs tiesājat pēc ārienes, bet es nevienu netiesāju.
16 Un, ja es arī tiesāju, mans spriedums ir patiess, jo es neesmu viens — ar mani ir Tēvs, kas mani ir sūtījis.
17 Jūsu pašu bauslībā taču ir rakstīts: ”Divu cilvēku liecība ir patiesa.”
18 Es esmu viens, kas liecina par sevi, un par mani liecina arī Tēvs, kas mani ir sūtījis.”
19 Tie viņam prasīja: ”Kur ir tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: ”Jūs nepazīstat ne mani, ne manu Tēvu. Ja jūs pazītu mani, jūs pazītu arī manu Tēvu.”
20 Šos vārdus viņš teica, mācīdams tempļa mantnīcā. Bet neviens viņu nesaņēma ciet, jo viņa stunda vēl nebija pienākusi.
21 Pēc tam viņš tiem atkal sacīja: ”Es aizeju. Jūs mani meklēsiet, bet tik un tā nomirsiet savos grēkos. Tur, kur es aizeju, jūs nevarat nonākt.”
22 Tad jūdi runāja: ”Vai tiešām viņš sev darīs galu, ja reiz viņš saka: ”Tur, kur es aizeju, jūs nevarat nonākt”?”
23 Bet viņš turpināja: ”Jūs esat no lejas, es esmu no augšas. Jūs esat no šīs pasaules, bet es neesmu no šīs pasaules.
24 Es jums teicu, ka jūs nomirsiet savos grēkos. Ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.”
25 Tad tie jautāja: ”Kas tu esi?” Jēzus atteica: ”Kāpēc es vispār runāju ar jums?!
26 Man ir daudz kas sakāms par jums un daudz kas iztiesājams. Tas, kurš mani ir sūtījis, ir patiess, un, ko esmu dzirdējis no viņa, to es runāju pasaulē.”
27 Tie nesaprata, ka viņš ar tiem runāja par Tēvu.
28 Bet Jēzus sacīja: ”Kad jūs būsiet pacēluši augšup* Cilvēka dēlu, tad jūs sapratīsiet, ka es tas esmu un ka es neko nedaru pats pēc sava prāta, bet runāju tā, kā Tēvs mani ir mācījis.
29 Un tas, kas mani ir sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo es allaž daru to, kas viņam patīk.”
30 Kad viņš tā runāja, daudzi sāka viņam ticēt.
31 Tad Jēzus vērsās pie tiem jūdiem, kas bija sākuši viņam ticēt: ”Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiešām esat mani mācekļi,
32 jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs atbrīvos.”
33 Jūdi viņam teica: ”Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu vari teikt: ”Jūs kļūsiet brīvi”?”
34 Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: katrs, kas grēko, ir grēka vergs.
35 Vergs nepaliek namā mūžīgi, dēls gan paliek mūžīgi.
36 Tāpēc, ja Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.
37 Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, taču jūs gribat mani nogalināt, jo nepieņemat manus vārdus.
38 Es runāju par to, ko esmu redzējis, būdams pie sava Tēva, jūs savukārt darāt to, ko esat dzirdējuši no sava tēva.”
39 Tie teica: ”Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus sacīja: ”Ja jūs esat Ābrahāma bērni, dariet Ābrahāma darbus!
40 Bet tagad jūs gribat nogalināt mani — cilvēku, kurš jums ir pavēstījis patiesību, ko ir dzirdējis no Dieva. Ābrahāms neko tādu nav darījis.
41 Jūs darāt sava tēva darbus.” Tie viņam iebilda: ”Mēs neesam dzimuši netiklībā, mums ir viens Tēvs — Dievs.”
42 Jēzus teica: ”Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs mani mīlētu, jo no Dieva es esmu nācis un esmu šeit. Es neesmu atnācis pats no sevis, bet viņš mani ir sūtījis.
43 Kāpēc jūs nesaprotat, ko es runāju? Tāpēc, ka jūs nespējat klausīties manos vārdos.
44 Jūsu tēvs ir Velns, un jūs gribat darīt to, ko vēlas jūsu tēvs. Viņš ir bijis slepkava jau no sākuma un nav noturējies patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš melo, viņš runā atbilstoši savai būtībai, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45 Bet man jūs neticat, jo es runāju patiesību.
46 Kurš no jums var man pārmest kādu grēku? Ja es saku patiesību, kāpēc jūs man neticat?
47 Kas ir no Dieva, tas ieklausās Dieva vārdos. Jūs neesat no Dieva un tāpēc arī neklausāties.”
48 Tad jūdi viņam teica: ”Vai mēs nesakām taisnību, ka tu esi samarietis un tevī ir dēmons?”
49 Jēzus atbildēja: ”Manī nav dēmona. Es godāju savu Tēvu, bet jūs ceļat man negodu.
50 Bet es nealkstu pēc goda sev — ir viens, kas man to grib dot un kas tiesā.
51 Patiesi, patiesi, es jums saku: kas pildīs manus vārdus, tas nāvi neredzēs nemūžam.”
52 Jūdi sacīja: ”Nu mēs zinām, ka tevī ir dēmons. Ābrahāms ir miris, tāpat arī pravieši, bet tu saki: ”Kas pildīs manus vārdus, tas nāvi neredzēs nemūžam.”
53 Vai tu būtu lielāks par mūsu tēvu Ābrahāmu, kas ir miris? Arī pravieši ir miruši. Par ko tu uzdodies?”
54 Jēzus atbildēja: ”Ja es pats sevi godātu, mans gods nebūtu nekas. Mani godā mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu,
55 tomēr jūs viņu nepazīstat. Bet es viņu pazīstu, un, ja es teiktu, ka nepazīstu, es būtu melis, tāpat kā jūs. Taču es viņu pazīstu un pildu viņa vārdus.
56 Jūsu tēvs Ābrahāms līksmoja, cerēdams ieraudzīt manu dienu, un viņš to ieraudzīja un priecājās.”
57 Tad jūdi sacīja: ”Tev vēl nav pat piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu?”
58 Jēzus tiem teica: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: es biju jau tad, kad Ābrahāms vēl nebija dzimis.”
59 Tie paņēma akmeņus, lai mestu uz viņu, bet Jēzus paslēpās un izgāja no tempļa.
Zemsvītras piezīmes
^ 7. nodaļas 53. pants pants vairākos senos, autoritatīvos manuskriptos nav atrodams.
^ 8. nodaļas pirmie vienpadsmit panti vairākos senos, autoritatīvos manuskriptos nav atrodami.
^ T.i., nonāvējuši pie staba.
