Lūkas 12:1—59

12  Tikmēr bija sapulcējušies tūkstošiem ļaužu, tā ka vairs nebija, kur spert kāju, un viņš vispirms uzrunāja savus mācekļus: ”Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības.  Bet nav nekā apslēpta, kas netiks atsegts, un nekā slepena, kas nekļūs zināms.  Tāpēc, ko jūs sakāt tumsā, to dzirdēs gaismā un, ko jūs čukstat istabās, to pasludinās no jumtiem.  Jums, saviem draugiem, es saku: nebaidieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet pēc tam vairs neko nespēj nodarīt.  Bet es jums paskaidrošu, no kā vajag bīties: bīstieties no tā, kam ir vara pēc nonāvēšanas iemest Gehennā*. Jā, es jums saku, no tā bīstieties!  Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām nieka monētām*? Tomēr nevienu no tiem Dievs nav aizmirsis.  Pat visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti. Nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.  Es jums saku: visus, kas cilvēku priekšā atzīst, ka ir vienoti ar mani, arī Cilvēka dēls atzīs Dieva eņģeļu priekšā.  Bet no tā, kas cilvēku priekšā no manis atsakās, es atteikšos Dieva eņģeļu priekšā. 10  Visiem, kas saka kādu vārdu pret Cilvēka dēlu, tiks piedots, bet tam, kas zaimo svēto garu, netiks piedots. 11  Kad jūs vedīs tautas sapulču, ierēdņu un varas pārstāvju priekšā, neraizējieties, kā jūs aizstāvēsieties un ko teiksiet, 12  jo svētais gars tajā pašā stundā jums mācīs, kas jārunā.” 13  Tad kāds no pūļa vērsās pie viņa: ”Skolotāj, pasaki manam brālim, lai tas dalās ar mani mantojumā!” 14  Viņš atteica: ”Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” 15  Pēc tam viņš tiem sacīja: ”Pielūkojiet, sargieties no mantrausības, jo pat tad, ja cilvēkam visa kā ir pārpārēm, viņa dzīvība nav atkarīga no tā, kas viņam pieder.” 16  Un viņš pastāstīja tiem līdzību: ”Kādam bagātniekam zeme bija nesusi labu ražu, 17  un viņš pie sevis sprieda: ”Ko lai es daru? Man nav, kur savākt ražu.” 18  Tad viņš teica: ”Lūk, ko es darīšu: es nojaukšu savas klētis un uzcelšu lielākas, un tajās es savākšu visus graudus un visus savus labumus 19  un teikšu savai dvēselei: ”Dvēsele, tev ir iekrāts daudz labumu uz ilgiem gadiem. Atpūties, ēd, dzer un priecājies!”” 20  Bet Dievs viņam sacīja: ”Nesaprātīgais, šonakt no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad tiks tas, ko tu esi sakrājis?” 21  Tā klājas cilvēkam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts Dieva acīs.” 22  Tad viņš teica saviem mācekļiem: ”Tāpēc es jums saku: pārstājiet raizēties par savu dvēseli* — ko ēdīsiet — un par savu miesu — ko vilksiet mugurā. 23  Dvēsele ir vērtīgāka par ēdienu, un miesa — par apģērbu. 24  Pavērojiet kraukļus: tie nedz sēj, nedz pļauj, tiem nav ne šķūņa, ne klēts, tomēr Dievs tos baro. Cik daudz vērtīgāki jūs esat par putniem! 25  Kurš no jums raizēdamies var pielikt savam mūžam kaut olekti? 26  Ja jau jūs pat tādu nieku nespējat, kāpēc tad raizēties par pārējo? 27  Pavērojiet, kā aug lilijas. Tās nedz nopūlas, nedz vērpj, bet, es jums saku, pat Salamans visā savā spožumā nebija tērpts tā kā viena no tām. 28  Ja jau Dievs tā tērpj lauka augus, kas šodien ir, bet rīt tiks iesviesti krāsnī, cik gan vairāk viņš apģērbs jūs, mazticīgie! 29  Tāpēc pārstājiet raizēties, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un beidziet bažīties. 30  Ar to visu ir pārņemtas pasaules tautas, bet jūsu Tēvs jau zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs. 31  Tiecieties pēc viņa valstības, un tas viss jums tiks dots. 32  Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam ir labpaticis jums piešķirt valstību. 33  Pārdodiet to, kas jums pieder, un dodiet žēlastības dāvanas. Gādājiet sev makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis netiek klāt un kodes to nebojā. 34  Jo, kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds. 35  Lai jūsu viduklis ir apjozts* un gaismekļi — iedegti! 36  Esiet kā cilvēki, kas gaida savu kungu atgriežamies no kāzām, lai tad, kad viņš ieradīsies un klauvēs, uzreiz varētu viņam atvērt. 37  Laimīgi tie kalpi, ko kungs pārnācis atradīs nomodā! Patiesi, es jums saku: viņš apjozīs priekšautu, liks tiem atlaisties pie galda, pienāks klāt un tos apkalpos. 38  Ja viņš ieradīsies otrajā vai pat trešajā sardzē* un atradīs tos nomodā, laimīgi tie! 39  Bet to gan ņemiet vērā: ja saimnieks zinātu, kurā stundā ieradīsies zaglis, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. 40  Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.” 41  Tad Pēteris ieminējās: ”Kungs, vai tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?” 42  Kungs atbildēja: ”Kurš īsti ir uzticamais un gudrais* pārvaldnieks, ko kungs iecels rūpēties par savu kalpu saimi un gādāt tiem pienācīgo uzturu īstajā laikā? 43  Laimīgs šis kalps, ja viņa kungs pārradies ieraudzīs viņu tā darām! 44  Es jums saku patiesību: viņš to iecels rūpēties par visu savu īpašumu. 45  Bet, ja šis kalps teiks savā sirdī: ”Mans kungs kavējas nākt,” un sāks sist kalpus un kalpones, ēst, dzert un piedzerties, 46  tad šī kalpa kungs atnāks dienā, kad tas negaida, un stundā, ko tas nezina, viņš to bargi sodīs un ierādīs tam vietu pie neticīgajiem. 47  Tad kalps, kas, saprazdams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nebūs rīkojies saskaņā ar to, saņems daudz sitienu. 48  Bet, kas nesaprazdams būs darījis to, par ko ir pelnījis sitienus, tas saņems maz sitienu. Tātad no katra, kam daudz dots, daudz prasīs, un no tā, kam daudz uzticēts, prasīs īpaši daudz. 49  Es esmu atnācis aizdedzināt uguni uz zemes, un ko gan vēl man vēlēties, ja tā jau ir iedegta? 50  Ir kāda kristība, ar ko man jātiek kristītam, un cik man ir smagi, kamēr tā nav pabeigta! 51  Vai jums šķiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru? Nē, es jums saku, nevis mieru, bet šķelšanos. 52  No šī brīža pieci vienā mājā būs sašķelti: trīs pret diviem un divi pret trijiem. 53  Tad tēvs nostāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.” 54  Pēc tam viņš vērsās pie ļaudīm: ”Kad jūs rietumos redzat parādāmies mākoni, jūs tūlīt pat sakāt: ”Tuvojas negaiss,” — un tā arī notiek. 55  Un, kad jūs redzat, ka pūš dienvidu vējš, jūs sakāt: ”Būs tveice,” — un tā notiek. 56  Liekuļi! Jūs saprotat, par ko liecina zemes un debesu izskats, — kāpēc tad jūs nesaprotat, par ko liecina šis laiks? 57  Kāpēc jūs paši neizspriežat, kas ir taisnīgi? 58  Piemēram, kad tu ar savu pretinieku ej pie valdnieka, centies jau ceļā ar viņu izlīgt, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša, tiesnesis tevi nenodotu tiesas izpildītājam un tas tevi neiemestu cietumā. 59  Es tev saku: tu neiznāksi no turienes, kamēr nebūsi samaksājis visu līdz pēdējam*.”

Zemsvītras piezīmes

Sk. 10. pielikumu.
Burt. ”diviem asiem”. Sk. 16. pielikumu.
Vai ”dzīvību”.
Tas norāda uz gatavību aktīvai darbībai.
Otrā sardze ilga aptuveni no deviņiem vakarā līdz pusnaktij, bet trešā — no pusnakts līdz trijiem rītā.
Vai ”apdomīgais; prātīgais”.
Burt. ”pēdējo leptu”, t.i., pavisam niecīgas vērtības monētu. Sk. 16. pielikumu.