Lūkas 16:1—31

16  Pēc tam viņš vērsās pie mācekļiem un teica: ”Kādam bagātam cilvēkam bija pārvaldnieks, kas tika apsūdzēts viņa mantas izšķērdēšanā.  Viņš to atsauca un teica: ”Ko es par tevi dzirdu? Sniedz norēķinu par to, kā esi pildījis pārvaldnieka pienākumus, jo tu vairs nevadīsi saimniecību!”  Tad pārvaldnieks pie sevis sacīja: ”Ko lai es tagad daru, ja jau kungs mani atceļ no pārvaldnieka amata? Rakt man nav spēka, ubagot es kaunos...  Es zinu gan, kas man jādara, lai tad, kad es vairs nebūšu pārvaldnieka amatā, ļaudis mani uzņemtu savās mājās.”  Un viņš citu pēc cita pasauca pie sevis sava kunga parādniekus. Pirmajam viņš jautāja: ”Cik tu esi parādā manam kungam?”  Tas atbildēja: ”Simt batu* olīveļļas.” ”Ņem savu parādzīmi, sēdies un tūlīt raksti — piecdesmit,” pārvaldnieks skubināja.  Nākamajam viņš prasīja: ”Bet tu? Cik tu esi parādā?” ”Simt koru* kviešu,” tas atteica. ”Ņem savu parādzīmi un raksti — astoņdesmit,” norādīja pārvaldnieks.  Tad kungs uzslavēja netaisno pārvaldnieku par viņa apsviedību; jo šīs pasaules* bērni pret saviem laikabiedriem* izturas gudrāk nekā gaismas bērni.  Es jums saku: iegūstiet sev draugus, izmantojot netaisno bagātību, lai tad, kad tā būs zudusi, tie jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos. 10  Kas ir uzticams vismazākajā lietā, tas ir uzticams arī lielās lietās, un, kas ir netaisns vismazākajā lietā, tas ir netaisns arī lielās lietās. 11  Tāpēc, ja jūs nebūsiet bijuši uzticami, rīkojoties ar netaisno bagātību, kas jums uzticēs patieso? 12  Un, ja jūs nebūsiet bijuši uzticami, rīkojoties ar svešu īpašumu, kas jums dos to, kas paredzēts jums? 13  Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem — vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.” 14  Visu to dzirdēja arī farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie sāka par viņu smīkņāt. 15  Tāpēc viņš tiem sacīja: ”Jūs padarāt sevi taisnus cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis. Tas, kas cilvēkiem šķiet augsts, Dieva acīs ir kaut kas riebīgs. 16  Bauslība un pravieši bija līdz Jānim, bet kopš tā laika tiek stāstīta labā vēsts par Dieva valstību un visdažādākie cilvēki visiem spēkiem pūlas to sasniegt. 17  Drīzāk zudīs debesis un zeme, nekā paliks nepiepildīta kaut viena bauslības burta svītriņa. 18  Katrs, kas šķiras no sievas un apprec citu, pārkāpj laulību, un, kas apprec sievieti, no kuras vīrs ir šķīries*, tas pārkāpj laulību. 19  Bija kāds bagātnieks, kas tērpās purpurā un smalkā linā un dienu no dienas baudīja dzīvi greznībā. 20  Pie viņa vārtiem mēdza atnest kādu čūlām klātu ubagu, vārdā Lācars. 21  Tas labprāt būtu ēdis to, kas nokrita no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa čūlas. 22  Pēc kāda laika ubags nomira un eņģeļi viņu aiznesa pie Ābrahāma krūtīm*. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. 23  Nāves valstībā*, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla acis un ieraudzīja tālumā Ābrahāmu un pie tā krūtīm Lācaru. 24  Un viņš iesaucās: ”Tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai viņš iemērc savu pirksta galu ūdenī un atveldzē manu mēli, jo es šajās liesmās ļoti ciešu!” 25  Bet Ābrahāms atbildēja: ”Bērns, atceries, ka tev jau dzīves laikā ir klājies labi, savukārt Lācaram — slikti. Tagad viņš šeit tiek iepriecināts, bet tev nākas ciest. 26  Turklāt starp mums un jums ir dziļa aiza, tā ka tie, kas no šejienes grib nokļūt pie jums, to nespēj un arī no jums nav iespējams tikt pāri pie mums.” 27  Tad viņš teica: ”Tādā gadījumā es lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu, 28  jo man ir pieci brāļi — lai viņš tiem visu sīki izskaidro un tie arī nenonāk šajā moku vietā.” 29  Taču Ābrahāms sacīja: ”Viņiem ir Mozus un pravieši. Lai klausa tiem!” 30  Viņš iebilda: ”Nē, tēvs Ābrahām, bet, ja kāds no mirušajiem pie viņiem aizietu, tad gan viņi nožēlotu grēkus.” 31  Ābrahāms atbildēja: ”Ja viņi neklausa Mozum un praviešiem, tad, pat ja pieceltos kāds no mirušajiem, viņi tik un tā neticēs.””

Zemsvītras piezīmes

Bats — sena tilpuma mērvienība (22 l).
Kora — sena tilpuma mērvienība (220 l). Vienā korā ietilpa ap 170 kg kviešu.
Vai ”laikmeta; pasaules kārtības”. Gr. aiōn. Sk. ”Laikmets” 21. pielikumā.
Burt. ”pret savu paaudzi”.
T.i., ja šķiršanās iemesls nav bijusi netiklība.
Atsauce uz to, ka cilvēki mēdza atlaisties pusguļus pie galda, būdami cits citam ”pie krūtīm”. Atrasties pie kāda krūtīm nozīmēja baudīt viņa labvēlību.
Vai ”hadesā”. Sk. 9. pielikumu.