Lūkas 17:1—37
17 Tad viņš teica saviem mācekļiem: ”Klupšanas akmeņiem neizbēgami jāparādās. Bet bēdas tam, kura dēļ tie parādās!
2 Tam būtu labāk, ja viņam kaklā uzliktu dzirnakmeni un viņu iesviestu jūrā, nekā ja viņš kļūtu par klupšanas akmeni vienam no šiem mazajiem.
3 Esiet uzmanīgi! Ja tavs brālis sagrēko, norāj viņu un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.
4 Pat ja viņš grēkotu pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāktu pie tevis atpakaļ un sacītu: ”Es nožēloju,” — piedod viņam.”
5 Pēc tam apustuļi lūdza Kungam: ”Vairo mums ticību!”
6 Kungs atbildēja: ”Ja jums būtu tāda ticība kā sinepju sēkliņa, jūs varētu teikt šim zīdkokam: ”Izraujies ar visām saknēm un iestādies jūrā!” — un tas jums paklausītu.
7 Kurš no jums savam kalpam, kas pārnācis no lauka, kur tas ir aris vai ganījis, teiktu: ”Nāc tūlīt šurp un atlaidies pie galda”?
8 Vai drīzāk viņš tam neteiks: ”Pagatavo man kaut ko vakariņām, apsien priekšautu un apkalpo mani, kamēr es paēdīšu un padzeršu, un pēc tam tu pats varēsi ēst un dzert”?
9 Vai gan viņš būs pateicīgs kalpam par to, ka tas ir izpildījis rīkojumus?
10 Tā arī jūs, kad būsiet paveikuši visu, kas jums uzdots, sakiet: ”Mēs esam nederīgi kalpi. Mēs esam izdarījuši to, kas bija mūsu pienākums.””
11 Dodamies uz Jeruzālemi, viņš gāja pa vidu starp Samariju un Galileju.
12 Kad viņš gāja iekšā kādā ciemā, viņu ieraudzīja desmit spitālīgie, kas stāvēja pa gabalu.
13 Tie skaļi iesaucās: ”Jēzu, Skolotāj, apžēlojies par mums!”
14 Tos pamanījis, viņš teica: ”Ejiet un parādieties priesteriem!” Tie devās prom un ceļā kļuva veseli.
15 Viens no tiem, redzēdams, ka ir izdziedināts, atgriezās un skaļā balsī slavēja Dievu.
16 Šis cilvēks, kas bija samarietis, nokrita ar seju pie Jēzus kājām un viņam pateicās.
17 Jēzus jautāja: ”Vai visi desmit nekļuva veseli? Kur tad ir pārējie deviņi?
18 Vai neviens cits nav atradies, kas būtu atgriezies, lai slavētu Dievu, kā vien šis sveštautietis?”
19 Un viņš piebilda: ”Celies un ej! Tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”
20 Reiz farizeji viņam jautāja, kad atnāks Dieva valstība. Viņš tiem atbildēja: ”Dieva valstība nenāks acīm redzamā veidā,
21 un neviens arī neteiks: ”Lūk, te!” vai: ”Tur!”, jo — redziet! — Dieva valstība ir jūsu vidū.”
22 Tad viņš sacīja mācekļiem: ”Nāks dienas, kad jūs ļoti vēlēsieties redzēt kaut vienu Cilvēka dēla dienu, bet neredzēsiet.
23 Ļaudis jums teiks: ”Lūk, tur!” vai: ”Lūk, te!”, bet neejiet un neskrieniet tiem pakaļ.
24 Jo, kā zibens uzzibsnī un atspīd no vienas debesmalas līdz otrai, tāpat būs, kad atklāsies Cilvēka dēls.
25 Taču vispirms viņam būs daudz jācieš un šī paaudze viņu atraidīs.
26 Cilvēka dēla dienās būs tāpat, kā notika Noasa dienās:
27 ēda, dzēra, ņēma sievas un izgāja pie vīra līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā, un plūdi nāca un visus iznīcināja.
28 Tāpat notika arī Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, stādīja, būvēja,
29 bet dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs nolija no debesīm un visus iznīcināja.
30 Tāpat būs tajā dienā, kad atklāsies Cilvēka dēls.
31 Ja kāds tajā dienā būs uz mājas jumta un viņa mantas — mājā, lai viņš nekāpj lejā tās paņemt, un tāpat, ja kāds būs tīrumā, lai viņš negriežas atpakaļ.
32 Atcerieties Lata sievu!
33 Kas cenšas pasargāt savu dvēseli, tas to zaudēs, bet, kas to zaudē, tas to paturēs dzīvu.
34 Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā — vienu paņems līdzi, bet otru atstās.
35 Divas sievietes kopā mals — vienu paņems līdzi, bet otru atstās.”
36 ——*
37 ”Kur, Kungs?” tie viņam vaicāja. Viņš atbildēja: ”Kur būs miesa, tur salaidīsies ērgļi.”
