Lūkas 18:1—43
18 Tad viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag lūgt Dievu un nekad nevajag nolaist rokas:
2 ”Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dievu nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.
3 Bet tajā pilsētā bija arī kāda atraitne, kas atkal un atkal nāca pie viņa, prasīdama: ”Palīdzi man panākt taisnību lietā pret manu pretinieku!”
4 Kādu laiku viņš negribēja to darīt, bet vēlāk pie sevis teica: ”Lai gan es Dievu nebīstos un no cilvēkiem nekaunos,
5 tomēr, tā kā šī atraitne neliek mani mierā, es izspriedīšu taisnu tiesu viņas lietā, lai viņa vairs nenāktu un mani pavisam nenomocītu.””
6 ”Vai dzirdējāt, ko teica netaisnais tiesnesis?” sacīja Kungs.
7 ”Vai gan Dievs nespriedīs taisnu tiesu savu izredzēto labā, kas dienām un naktīm viņu piesauc, kaut arī viņš ir pacietīgs pret tiem?
8 Es jums saku, viņš to katrā ziņā darīs, turklāt ļoti drīz. Bet vai Cilvēka dēls, kad tas atnāks, atradīs uz zemes tādu ticību?”
9 Bet tiem, kas bija pārliecināti par savu taisnību un raudzījās uz citiem no augšas, viņš stāstīja šādu līdzību:
10 ”Divi cilvēki iegāja templī lūgt Dievu: viens bija farizejs, bet otrs — nodokļu ievācējs.
11 Farizejs nostājās un pie sevis lūdza: ”Ak, Dievs, es tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi — izspiedēji, netaisnie, laulības pārkāpēji — vai arī kā šis nodokļu ievācējs.
12 Divreiz nedēļā es gavēju, un es dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.”
13 Turpretī nodokļu ievācējs, kas stāvēja tālāk, neuzdrīkstējās pat acis pacelt pret debesīm, bet sita sev pa krūtīm un lūdzās: ”Ak, Dievs, esi žēlīgs pret mani, grēcinieku!”
14 Es jums saku: šis cilvēks aizgāja mājās, atzīts par taisnīgāku nekā otrs, jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”
15 Ļaudis nesa pie viņa bērniņus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi, to redzēdami, viņus norāja.
16 Taču Jēzus pasauca bērniņus pie sevis, sacīdams: ”Laidiet bērnus pie manis un neaizturiet tos, jo tādiem pieder Dieva valstība.
17 Patiesi, es jums saku: neviens, kas Dieva valstību nesaņem kā bērns, netiks tajā.”
18 Kāds varasvīrs viņam pajautāja: ”Labais Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi?”
19 Jēzus tam teica: ”Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs, vienīgi Dievs.
20 Tu zini baušļus: ”Nepārkāp laulību, nenogalini, nezodz, nedod nepatiesu liecību, godā tēvu un māti.””
21 ”To visu es esmu pildījis jau kopš jaunības,” tas atbildēja.
22 Kad Jēzus to dzirdēja, viņš sacīja: ”Vēl tikai viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev ir, bet naudu izdali trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs. Pēc tam nāc un seko man!”
23 To dzirdot, vīrietis dziļi noskuma, jo bija ļoti bagāts.
24 Jēzus paskatījās uz viņu un teica: ”Cik grūti būs tiem, kam daudz naudas, ieiet Dieva valstībā!
25 Vieglāk ir kamielim izlīst caur adatas aci nekā bagātniekam tikt Dieva valstībā.”
26 Tie, kas to dzirdēja, jautāja: ”Kas tad var izglābties?”
27 Viņš atbildēja: ”Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”
28 Bet Pēteris ieminējās: ”Lūk, mēs esam atstājuši to, kas mums bija, un esam tev sekojuši.”
29 Viņš tiem teica: ”Patiesi, es jums saku: nav neviena, kas būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus vai bērnus Dieva valstības dēļ,
30 kas jau šajā laikā nesaņemtu daudzkārt vairāk, bet nākamajā laikmetā* — mūžīgu dzīvi.”
31 Tad viņš pasauca tos divpadsmit pie sevis un teica: ”Lūk, tagad mēs ejam uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši ir rakstījuši par Cilvēka dēlu.
32 Viņu nodos cittautiešiem, izsmies, ņirgāsies par viņu, apspļaudīs,
33 pērs ar pletnēm un nogalinās, bet trešajā dienā viņš celsies augšā.”
34 Bet viņi neko no tā nesaprata, šo vārdu jēga viņiem bija apslēpta, un viņi neaptvēra, par ko ir runa.
35 Kad viņš tuvojās Jērikai, ceļa malā sēdēja kāds akls cilvēks un ubagoja.
36 Dzirdēdams, ka garām iet ļaužu pulks, tas sāka taujāt, kas tur notiek.
37 Viņam atbildēja: ”Tur iet nācarietis Jēzus.”
38 Tad viņš izsaucās: ”Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
39 Tie, kas gāja pa priekšu, mēģināja viņu apsaukt, lai viņš cieš klusu, bet viņš kliedza vēl stiprāk: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
40 Jēzus apstājās un pavēlēja atvest šo cilvēku. Kad tas bija pienācis, Jēzus jautāja:
41 ”Ko tu vēlies, lai es izdaru tavā labā?” Tas lūdza: ”Kungs, liec man redzēt!”
42 ”Kļūsti redzīgs!” Jēzus sacīja. ”Tava ticība tevi ir izdziedinājusi.”
43 Acumirklī tas kļuva redzīgs un devās viņam līdzi, cildinādams Dievu. Arī visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”pasaules kārtībā”. Gr. aiōn. Sk. ”Laikmets” 21. pielikumā.
