Lūkas 2:1—52
2 Tajā laikā Cēzars* Augusts izdeva rīkojumu reģistrēt visus zemes iedzīvotājus
2 (šī pirmā reģistrācija notika, kad Sīrijas vietvaldis bija Kirēnijs),
3 un visi cilvēki gāja reģistrēties katrs uz savu pilsētu.
4 Arī Jāzeps, kas bija no Dāvida nama un dzimtas, devās no Galilejas pilsētas Nācaretes uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc par Betlēmi,
5 lai reģistrētos kopā ar Mariju, kas jau bija kļuvusi par viņa sievu un gaidīja bērnu.
6 Kad viņi bija tur, viņai pienāca laiks dzemdēt,
7 un viņa dzemdēja dēlu, savu pirmdzimto, ietina to autiņos un noguldīja silē, jo naktsmītnē tiem nebija vietas.
8 Tajā pašā apvidū gani, dzīvodami laukā, sargāja naktī savus ganāmpulkus.
9 Pēkšņi ganu priekšā parādījās Jehovas eņģelis, tos apspīdēja Jehovas spožums, un tie pārbijās.
10 Bet eņģelis tiem sacīja: ”Nebaidieties! Es esmu ieradies jums paziņot labu vēsti par lielu prieku, kas gaida visus cilvēkus,
11 jo šodien Dāvida pilsētā jums ir piedzimis Glābējs, kas ir Kungs Kristus.
12 Lūk, jums zīme: jūs atradīsiet mazuli, autiņos ietītu, guļam silē.”
13 Piepeši eņģelim blakus parādījās lieli debesu pulki, kas slavēja Dievu:
14 ”Lai gods Dievam debesu augstumos, un lai miers uz zemes cilvēkiem, pret ko viņš ir labvēlīgs!”
15 Kad eņģeļi tos bija atstājuši un atgriezušies debesīs, gani sacīja cits citam: ”Iesim uz Betlēmi skatīties, kas tur noticis, par ko Jehova mums ir paziņojis!”
16 Tie aizsteidzās un atrada Mariju, Jāzepu un mazuli, kurš gulēja silē.
17 To ieraudzījuši, viņi pastāstīja, kas viņiem bija teikts par šo bērnu,
18 un visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani viņiem stāstīja,
19 bet Marija visus šos vārdus paturēja savā sirdī un tos pārdomāja.
20 Tad gani gāja atpakaļ, cildinādami un slavēdami Dievu par visu, ko bija dzirdējuši un redzējuši, kā viņiem tas bija pavēstīts.
21 Pēc astoņām dienām, kad pienāca laiks bērnu apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā eņģelis bija norādījis, pirms viņš vēl bija ieņemts.
22 Kad pēc Mozus bauslības bija pagājis viņu šķīstīšanās laiks, viņi atnesa bērnu uz Jeruzālemi, lai rādītu Jehovam,
23 gluži kā rakstīts Jehovas bauslībā: ”Ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais ir jāsauc par svētu Jehovam.”
24 Un viņi nesa upuri, kā teikts Jehovas bauslībā — ”pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.
25 Jeruzālemē bija kāds vīrs, vārdā Simeons, taisns cilvēks, kas bijās Dievu un gaidīja, kad Izraēls saņems mierinājumu, un svētais gars bija pār viņu.
26 Turklāt Dievs ar svētā gara palīdzību viņam bija atklājis, ka viņš nemirs, pirms nebūs redzējis Jehovas Svaidīto*.
27 Gara vadīts, viņš atnāca uz templi, un, kad vecāki ienesa mazo Jēzu, lai saistībā ar to izpildītu, kas pieņemts pēc bauslības,
28 viņš paņēma bērnu rokās un slavēja Dievu:
29 ”Visaugstais Kungs, tagad tu savam kalpam ļauj aiziet mierā, kā jau esi teicis,
30 jo manas acis ir redzējušas to, ar kura starpniecību tu sagādāsi glābšanu,
31 ko esi sagatavojis visu tautu priekšā.
32 Viņš ir gaisma, kas kliedēs tumsas plīvuru pār tautām, un tavas tautas, Izraēla, gods.”
33 Bērna tēvs un māte brīnījās par to, ko dzirdēja sakām par viņu.
34 Simeons svētīja viņus un teica Marijai, bērna mātei: ”Viņa dēļ daudzi Izraēlā kritīs un atkal celsies, un viņš ir likts par zīmi, ko nicinās
35 (bet tev pašai zobens dursies cauri dvēselei), lai atklātos daudzu siržu domas.”
36 Tur bija arī praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts. Viņa bija krietni gados un pēc apprecēšanās bija dzīvojusi ar vīru septiņus gadus,
37 bet tagad viņa bija atraitne, astoņdesmit četrus gadus veca. Viņa nekad nepameta templi, bet dienām un naktīm kalpoja*, gavēdama un karsti lūgdamās.
38 Tajā pašā stundā viņa pienāca, sāka slavēt Dievu un stāstīt par bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu.
39 Kad viņi bija izdarījuši visu, kas prasīts Jehovas bauslībā, viņi atgriezās Galilejā, savā pilsētā Nācaretē.
40 Bet bērns auga, pieņēmās spēkā un gudrībā, un Dievs bija labvēlīgs pret viņu.
41 Viņa vecāki ik gadu gāja uz Jeruzālemi, uz Pashas svētkiem.
42 Kad viņam bija divpadsmit gadu, viņi, kā parasti, devās uz svētkiem.
43 Kad svētki bija beigušies un viņi devās mājup, Jēzus palika Jeruzālemē, bet vecāki to nepamanīja.
44 Domādami, ka viņš ir kopā ar ceļabiedriem, viņi nogāja veselu dienu un tikai tad sāka viņu meklēt pie radiniekiem un paziņām.
45 Zēnu neatraduši, viņi atgriezās Jeruzālemē un visur viņu izmeklējās.
46 Pēc trijām dienām vecāki viņu atrada templī, kur viņš sēdēja starp skolotājiem, tos klausījās un izvaicāja.
47 Visi, kas viņu dzirdēja, nevarēja vien beigt brīnīties par viņa sapratni un atbildēm.
48 Kad vecāki ieraudzīja Jēzu, viņi bija ļoti pārsteigti, un māte viņam teica: ”Bērns, kāpēc tu pret mums tā esi izturējies? Mēs ar tēvu tevi izmisīgi meklējām.”
49 Bet viņš atbildēja: ”Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai tad jūs nezinājāt, ka man jābūt sava Tēva namā?”
50 Taču tie neizprata, ko viņš tiem teica.
51 Viņš devās tiem līdzi, atgriezās Nācaretē un bija tiem paklausīgs. Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 Jēzus auga, viņa gudrība vairojās, un viņš iemantoja aizvien lielāku Dieva un cilvēku labvēlību.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”imperators”.
^ ”Svaidīto”. Gr. Kristos (Kristus).
^ Vai ”veica svētu kalpošanu”.
