Lūkas 20:1—47
20 Kādu dienu, kad viņš templī mācīja ļaudis un sludināja labo vēsti, pienāca virspriesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecākajiem
2 un prasīja: ”Saki mums: ar kādām tiesībām tu to visu dari? Kas tev ir devis tādu varu?”
3 Viņš atteica: ”Arī es jums kaut ko pajautāšu, bet jūs man atbildiet.
4 Vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem?”
5 Tie sāka apspriesties: ”Ja teiksim: no debesīm, viņš sacīs: kāpēc jūs viņam neticējāt?
6 Bet, ja teiksim: no cilvēkiem, ļaudis visi kā viens mūs nomētās ar akmeņiem, jo ir pārliecināti, ka Jānis bija pravietis.”
7 Tāpēc tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
8 Tad Jēzus tiem sacīja: ”Arī es jums neteikšu, ar kādām tiesībām es to daru.”
9 Pēc tam viņš pastāstīja ļaudīm šādu līdzību: ”Kāds cilvēks iestādīja vīna dārzu un iznomāja to vīnkopjiem, bet pats uz ilgāku laiku aizceļoja uz citu zemi.
10 Noteiktā laikā viņš sūtīja pie vīnkopjiem kalpu, lai tie tam iedotu daļu vīna dārza ražas. Bet vīnkopji, piekāvuši kalpu, aizsūtīja to prom tukšām rokām.
11 Viņš atkal sūtīja kalpu, nu jau citu, bet arī to vīnkopji piekāva, pazemoja un aizsūtīja prom tukšām rokām.
12 Viņš sūtīja vēl trešo, taču arī to vīnkopji savainoja un izsvieda laukā.
13 Tad vīna dārza īpašnieks sacīja: ”Ko lai es daru? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt viņu tie cienīs.”
14 Kad vīnkopji viņu ieraudzīja, tie sprieda savā starpā: ”Tas ir mantinieks. Nogalināsim viņu, lai mantojums būtu mūsu!”
15 Tad tie viņu izsvieda no vīna dārza un nonāvēja. Ko vīna dārza īpašnieks ar tiem darīs?
16 Viņš atnāks, nogalinās šos vīnkopjus un izdos dārzu citiem.”
To dzirdējuši, ļaudis izsaucās: ”Ak, nē!”
17 Viņš palūkojās uz tiem un teica: ”Ko tādā gadījumā nozīmē rakstītais: ”Akmens, ko cēlēji ir atmetuši, ir kļuvis par galveno stūrakmeni”?
18 Ikviens, kas kritīs uz šī akmens, tiks sadragāts, un katru, uz ko akmens kritīs, tas satrieks putekļos.”
19 Rakstu mācītāji un virspriesteri gribēja viņu tūlīt pat saņemt ciet, jo saprata, ka viņš šo līdzību bija stāstījis par viņiem, taču baidījās no tautas.
20 Pēc tam, kad tie bija viņu vērojuši, tie sūtīja slepeni nolīgtus cilvēkus, kam bija jāizliekas par taisniem, lai pieķertu viņu vārdos un varētu viņu nodot valdības vīru un vietvalža varā.
21 Tie viņu uzrunāja: ”Skolotāj, mēs zinām, ka tu runā un māci pareizi un nespried par cilvēkiem pēc viņu stāvokļa, bet māci Dieva ceļu saskaņā ar patiesību.
22 Vai mums ir atļauts maksāt ķeizaram* nodokli vai ne?”
23 Bet viņš pamanīja viņu viltību un teica:
24 ”Parādiet man denāriju! Kā attēls un uzraksts ir uz tā?” Tie atbildēja: ”Ķeizara.”
25 ”Tad nu dodiet ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas* Dievam,” viņš tiem sacīja.
26 Tā tiem neizdevās ļaužu priekšā pieķert viņu vārdos, un, pārsteigti par viņa atbildi, tie klusēja.
27 Tad pie viņa pienāca daži saduceji — tie, kas apgalvo, ka neesot augšāmcelšanas, — un vaicāja:
28 ”Skolotāj, Mozus mums ir rakstījis: ”Ja precēts vīrietis nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis apprec viņa sievu un rada no tās savam brālim pēcnācējus.”
29 Bija septiņi brāļi. Pirmais apņēma sievu, bet nomira bez bērniem.
30 Tāpat arī otrais,
31 pēc tam trešais, un tā viņu apprecēja visi septiņi, bet, neatstājuši bērnus, tie nomira.
32 Beigās nomira arī sieva.
33 Kuram no tiem viņa būs sieva pēc augšāmcelšanas? Visi septiņi taču bija precējušies ar viņu.”
34 Jēzus tiem teica: ”Šī laikmeta* bērni ņem sievas un iziet pie vīra,
35 bet tie, kas būs atzīti par cienīgiem sasniegt nākamo laikmetu un celties augšā no mirušajiem, nedz ņems sievas, nedz izies pie vīra.
36 Arī mirt viņi vairs nevarēs, jo viņi būs kā eņģeļi, un, būdami augšāmcelšanas bērni, viņi būs Dieva bērni.
37 Bet to, ka mirušie celsies augšā, arī Mozus ir darījis zināmu stāstā par ērkšķu krūmu, kad nosauca Jehovu par ”Ābrahāma Dievu, Īzāka Dievu un Jēkaba Dievu”.
38 Viņš ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņam visi ir dzīvi.”
39 Tad daži rakstu mācītāji atzina: ”Labi teikts, skolotāj.”
40 Pēc tam tie vairs neiedrošinājās viņam neko jautāt.
41 Savukārt viņš tiem sacīja: ”Kāpēc mēdz teikt, ka Kristus ir Dāvida dēls?
42 Dāvids taču pats psalmu grāmatā ir sacījis: ”Jehova teica manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas,
43 kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām.””
44 Tātad Dāvids viņu sauc par Kungu — kā gan viņš var būt tā dēls?”
45 Tad, kamēr visi ļaudis klausījās, viņš mācekļiem teica:
46 ”Sargieties no rakstu mācītājiem, kam patīk staigāt apkārt garos tērpos, saņemt sveicienus tirgus laukumos un sēdēt sinagogās priekšējās vietās un goda vietās mielastos,
47 kas atņem atraitnēm mantu* un izrādās ar garām lūgšanām. Viņi dabūs bargāku sodu.”
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”imperatoram; cēzaram”.
^ Vai ”pieder”.
^ Vai ”pasaules kārtības”. Gr. aiōn. Sk. ”Laikmets” 21. pielikumā.
^ Burt. ”noēd atraitņu namus”.
