Lūkas 23:1—56
23 Tad tie visi piecēlās un aizveda viņu pie Pilāta.
2 Tur tie sāka viņu apsūdzēt, teikdami: ”Mēs esam izdibinājuši, ka šis cilvēks jauc prātus mūsu tautai, aizliedz maksāt nodokļus imperatoram un apgalvo, ka viņš esot Kristus, ķēniņš.”
3 Pilāts viņam jautāja: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Viņš atbildēja: ”Tu pats to saki.”
4 Pēc tam Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: ”Es nesaskatu šajā cilvēkā nekādu vainu.”
5 Bet tie uzstāja: ”Viņš musina tautu, mācīdams visā Jūdejā, no Galilejas līdz pat šejienei.”
6 To dzirdēdams, Pilāts pajautāja, vai šis cilvēks ir no Galilejas.
7 Noskaidrojis, ka viņš ir no tā apgabala, ko pārvalda Hērods*, Pilāts viņu aizsūtīja pie Hēroda, kas tajās dienās arī bija Jeruzālemē.
8 Kad Hērods ieraudzīja Jēzu, tas ļoti nopriecājās, jo jau sen bija gribējis viņu redzēt. Hērods bija dzirdējis par viņu un cerēja, ka viņš tam parādīs kādu brīnumu,
9 tāpēc sīki viņu izprašņāja, bet viņš neko neatbildēja.
10 Turpretī virspriesteri un rakstu mācītāji cēlās kājās un aizgūtnēm viņu apsūdzēja.
11 Tad Hērods ar saviem sargkareivjiem viņu pazemoja un izsmēja, apvelkot viņam greznu tērpu, un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.
12 Tajā dienā Hērods un Pilāts kļuva par draugiem, kaut arī pirms tam viņi bija naidā.
13 Tad Pilāts sasauca kopā virspriesterus, varasvīrus un tautu
14 un teica: ”Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, kas kūdot tautu uz dumpi. Un, lūk, es jūsu priekšā viņu esmu nopratinājis, bet neesmu atradis nekādu pamatu apsūdzībām, ko jūs pret viņu izvirzāt.
15 Arī Hērods neko tādu nav atradis, jo ir atsūtījis viņu atpakaļ pie mums. Redziet, viņš nav izdarījis neko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi.
16 Tāpēc es viņu pārmācīšu un atbrīvošu.”
17 ——*
18 Bet viss pūlis kliedza: ”Nost ar viņu! Atbrīvo mums Barabu!”
19 (Tas bija iemests cietumā par pilsētā saceltu dumpi un par slepkavību.)
20 Pilāts vērsās pie tiem vēlreiz, gribēdams atbrīvot Jēzu,
21 bet tie sāka aurot: ”Pie staba! Pie staba viņu!”
22 Vēl trešo reizi viņš tos uzrunāja: ”Ko gan sliktu viņš ir izdarījis? Es neesmu atklājis neko tādu, par ko viņš būtu pelnījis nāvi, tāpēc es viņu pārmācīšu un atbrīvošu.”
23 Taču tie skaļā balsī neatlaidīgi pieprasīja, lai viņš tiktu piesists pie staba. Ar savu kliegšanu tie beidzot panāca savu,
24 un Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību:
25 atbrīvot to, kas dumpja un slepkavības dēļ atradās cietumā un ko tie prasīja atlaist, bet ar Jēzu rīkoties tā, kā tie gribēja.
26 Vezdami viņu prom, tie apturēja Sīmani, kādu kirēnieti, kas nāca no lauka, un uzlika viņam plecos moku stabu, lai viņš to nestu aiz Jēzus.
27 Bet Jēzum sekoja liels pulks ļaužu, kuru vidū bija arī sievietes, kas vaimanādamas dauzīja sev pa krūtīm un viņu apraudāja.
28 Jēzus pagriezās pret tām un sacīja: ”Neraudiet par mani, Jeruzālemes meitas! Raudiet par sevi un saviem bērniem,
29 jo nāk dienas, kad teiks: ”Laimīgas neauglīgās un tās, kas nav dzemdējušas un barojušas ar krūti!”
30 Tad kalniem sacīs: ”Gāzieties mums virsū!” un pakalniem: ”Apklājiet mūs!”
31 Ja tā rīkojas, kad koks vēl zaļo, kas notiks, kad tas būs nokaltis?”
32 Kopā ar viņu veda divus ļaundarus, lai arī tiem izpildītu nāvessodu.
33 Tie nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu, un tur pie staba piekāra viņu, kā arī abus ļaundarus — vienu pa labi, bet otru pa kreisi no viņa.
34 [Bet Jēzus teica: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara.”]* Un tie meta lozes, lai sadalītu viņa drēbes.
35 Ļaudis stāvēja un skatījās, bet varasvīri zobodamies sacīja: ”Citus viņš ir izglābis — lai nu izglābj pats sevi, ja jau viņš ir Kristus, Dieva izredzētais!”
36 Pat kareivji viņu izsmēja. Tie nāca viņam klāt un piedāvāja skābu vīnu,
37 sakot: ”Ja tu esi jūdu ķēniņš, glāb sevi!”
38 Un virs viņa bija uzraksts: ”Šis ir jūdu ķēniņš.”
39 Bet viens no piekārtajiem ļaundariem sāka viņu nievāt: ”Vai tad tu neesi Kristus? Izglāb sevi un mūs!”
40 Otrs tam pārmeta: ”Vai tu nemaz nebīsties Dievu? Tu taču esi saņēmis tādu pašu sodu!
41 Mēs tiekam sodīti taisnīgi, jo saņemam to, ko esam pelnījuši par saviem darbiem, bet viņš neko sliktu nav izdarījis.”
42 Un viņš piebilda: ”Jēzu, atceries mani, kad būsi kļuvis par ķēniņu*!”
43 Jēzus viņam teica: ”Patiesi, šodien es tev saku*: tu būsi ar mani paradīzē.”
44 Bija jau ap sesto stundu*, un visa zeme ietinās tumsā līdz pat devītajai stundai*,
45 jo pazuda saules gaisma. Un svētnīcas priekškars pārplīsa vidū pušu.
46 Bet Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Tēvs, tavās rokās es nododu savu garu.” To pateicis, viņš nomira.
47 Redzot, kas bija noticis, virsnieks cildināja Dievu un teica: ”Šis cilvēks patiešām ir bijis taisns.”
48 Kad ļaudis, kas bija sanākuši to visu vērot, redzēja, kas bija noticis, tie izklīda, sizdami sev pa krūtīm.
49 Bet visi, kas viņu bija pazinuši, stāvēja kādu gabalu nostāk. Arī sievietes, kas viņam bija sekojušas no Galilejas, bija tur un visu redzēja.
50 Bija kāds labs un taisns vīrs, vārdā Jāzeps, kas bija padomes* loceklis,
51 bet kas nebija atbalstījis viņu plānu un rīcību. Viņš bija no Arimatijas, jūdu pilsētas, un gaidīja Dieva valstību.
52 Šis vīrs aizgāja pie Pilāta un lūdza atļauju apglabāt Jēzu.
53 Viņš noņēma mirušo, ietina smalkā linu audeklā un guldīja klintī izcirstā kapavietā, kur vēl neviens nebija guldīts.
54 Tā bija sagatavošanās diena; jau krēsloja un tuvojās sabats.
55 Bet sievietes, kas kopā ar Jēzu bija atnākušas no Galilejas, arī aizgāja uz turieni, apskatīja kapu un redzēja, kā viņš tajā bija guldīts.
56 Pēc tam tās devās atpakaļ, lai sagatavotu smaržīgas zāles un eļļas. Bet sabatā tās atpūtās, kā noteikts bauslībā.
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., Hērods Antipa, Hēroda Lielā dēls.
^ Dažos manuskriptos: ”Svētkos viņam vajadzēja vienu cilvēku atbrīvot.” (Sk. Mt 17:21, zemsv. piez.)
^ Kvadrātiekavās iekļautais teksts vairākos autoritatīvos manuskriptos nav atrodams.
^ Burt. ”kad nāksi savā valstībā”.
^ Šādu tulkojumu atbalsta citi Bībeles panti, piem., Jņ 20:17; Apd 1:1—3, 9; 10:40; 1Kr 15:20; Kol 1:18. Lai gan šī frāze bieži tiek tulkota ”Patiesi es tev saku: šodien...”, jāņem vērā, ka gr. oriģināltekstā pieturzīmes netika lietotas.
^ Ap divpadsmitiem dienā.
^ Ap trijiem pēcpusdienā.
^ T.i., ”sinedrija”.
