Lūkas 24:1—53
24 Nedēļas pirmajā dienā ļoti agri tās devās uz kapu, ņemot līdzi smaržvielas, ko bija sagatavojušas,
2 bet ieraudzīja, ka akmens no kapa ir novelts.
3 Iegājušas iekšā, tās neatrada Kunga Jēzus miesas.
4 Kamēr tās apjukušas stāvēja, tām līdzās pēkšņi nostājās divi vīri spožās drēbēs.
5 Sievietes izbijās un nolaida skatienu, bet vīri tās uzrunāja: ”Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?
6 [Viņa šeit nav, jo viņš ir celts augšā.]* Atcerieties, ko viņš jums teica, vēl būdams Galilejā:
7 Cilvēka dēls tiks nodots grēcinieku rokās, piesists pie staba, bet trešajā dienā celsies augšā.”
8 Tad tās atcerējās viņa teikto
9 un, atgriezušās no kapa, pastāstīja to visu vienpadsmit mācekļiem un arī pārējiem.
10 Šīs sievietes bija Marija Magdalēna, Joanna un Marija, Jēkaba māte. Arī pārējās sievietes, kas bija kopā ar tām, stāstīja to apustuļiem,
11 bet viņu sacītais tiem izklausījās pēc blēņām, un tie viņām neticēja.
12 [Bet Pēteris piecēlās un aizskrēja uz kapu, taču, pieliecies un ielūkojies tajā, ieraudzīja tikai linautus. Tad viņš aizgāja, pie sevis brīnīdamies par to, kas ir atgadījies.]
13 Tajā pašā dienā divi mācekļi gāja uz ciemu, ko sauc par Emmausu un kas atrodas kādus vienpadsmit kilometrus* no Jeruzālemes,
14 un savā starpā runāja par visiem šiem notikumiem.
15 Tiem runājot un spriežot, pienāca pats Jēzus un sāka iet kopā ar tiem.
16 Kaut arī tie viņu redzēja, tie viņu nepazina.
17 Viņš tiem sacīja: ”Kas tie ir par notikumiem, ko jūs iedami apspriežat?” Tie noskumuši apstājās,
18 un viens no tiem, vārdā Kleops, viņam atbildēja: ”Vai tu Jeruzālemē esi ienācējs, kas dzīvo viens pats un neko nezina par to, kas tur šajās dienās risinājies?”
19 Viņš jautāja: ”Par ko tad?” Tie sacīja: ”Par nācarieti Jēzu, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu cilvēku priekšā,
20 un par to, ka mūsu virspriesteri un varasvīri viņu nodeva, lai viņu notiesātu uz nāvi, un piesita pie staba.
21 Bet mēs cerējām, ka viņš būs tas, kas atbrīvos Izraēlu, turklāt nu jau ir trešā diena, kopš tas ir noticis.
22 Bez tam arī dažas sievietes no mūsu vidus mums pastāstīja kaut ko pārsteidzošu. Tās agri no rīta bija aizgājušas uz kapu,
23 taču nebija atradušas viņa miesas. Tad tās atnāca un stāstīja, ka ir redzējušas parādāmies eņģeļus, kuri teikuši, ka viņš ir dzīvs.
24 Arī daži no mūsējiem aizgāja uz kapu un ieraudzīja, ka viss ir tieši tā, kā sievietes bija stāstījušas, bet viņu tie neredzēja.”
25 Tad viņš tiem sacīja: ”Ak, neprātīgie un sirdī kūtrie! Kāpēc jūs neticat visam, ko ir teikuši pravieši?!
26 Vai Kristum nevajadzēja to izciest un tapt pagodinātam?”
27 Un, sākot ar Mozu un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja visu, kas par viņu teikts Rakstos.
28 Kad viņi jau bija netālu no ciema, uz kuru tie gāja, viņš izturējās tā, it kā gribētu iet tālāk.
29 Bet tie sāka viņu pierunāt: ”Paliec ar mums, jo ir jau pievakare un diena tūlīt būs galā.” Tad viņš gāja un palika pie tiem.
30 Kad viņš kopā ar tiem bija atlaidies pie galda, viņš paņēma maizi, lūgšanā pateicās par to, pārlauza un deva tiem.
31 Tad tiem atdarījās acis un tie viņu pazina, bet viņš pazuda to skatienam.
32 Tie viens otram sacīja: ”Vai mūsu sirdis nedega, kad viņš ceļā ar mums runāja un sīki izskaidroja Rakstus?”
33 Tūlīt pat viņi cēlās un atgriezās Jeruzālemē, sameklēja vienpadsmit mācekļus un tos, kas bija sapulcējušies kopā ar tiem.
34 Tie pavēstīja: ”Kungs patiešām ir cēlies augšā un parādījies Sīmanim!”
35 Tad viņi pastāstīja, kas bija noticis ceļā un kā tie viņu bija pazinuši pēc tā, kā viņš lauza maizi.
36 Tiem vēl runājot, viņš nostājās to vidū [un sacīja: ”Miers jums!”].
37 Bet tos sagrāba bailes un šausmas, jo tiem likās, ka redz garu.
38 Viņš tiem teica: ”Kāpēc jūs esat satraukti, un kāpēc jūsu sirdī ir iezagušās šaubas?
39 Paskatieties uz manām rokām un kājām — tas esmu es. Pieskarieties man un skatieties, jo garam taču nav miesas un kaulu, bet man, kā redzat, ir.”
40 [To pateicis, viņš tiem parādīja savas rokas un kājas.]
41 Bet, kad tie aiz prieka un pārsteiguma vēl aizvien neticēja, viņš pavaicāja: ”Vai jums te ir kaut kas ēdams?”
42 Tad tie iedeva viņam gabalu ceptas zivs,
43 un viņš to paņēma un ēda, tiem redzot.
44 Pēc tam viņš sacīja: ”Es jums jau teicu, kamēr vēl biju kopā ar jums, ka jāpiepildās visam, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos.”
45 Tad viņš tiem palīdzēja pilnībā saprast Rakstus
46 un teica: ”Tā ir rakstīts, ka Kristum būs jācieš, ka trešajā dienā viņš piecelsies no mirušajiem
47 un ka, sākot no Jeruzālemes, viņa vārdā tiks sludināta grēku nožēla, kas ļauj saņemt grēku piedošanu.
48 Jūs būsiet tam liecinieki.
49 Lūk, es jums sūtu, ko mans Tēvs ir apsolījis. Palieciet pilsētā, līdz saņemsiet spēku no augšas.”
50 Tad viņš tos aizveda līdz pat Betānijai un, pacēlis rokas, svētīja.
51 Kamēr viņš tos svētīja, viņš sāka no tiem attālināties un tika pacelts debesīs.
52 Mācekļi viņu godināja, mezdamies zemē, bet pēc tam ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē.
53 Un viņi pastāvīgi bija templī un slavēja Dievu.
Zemsvītras piezīmes
^ Teksts, kas šajā un citos pantos 24. nodaļā iekļauts kvadrātiekavās, vairākos autoritatīvos manuskriptos nav atrodams.
^ Burt. ”sešdesmit stadiju”. Sk. 16. pielikumu.
