Lūkas 5:1—39
5 Gadījās, ka Jēzus, stāvēdams Ģenecaretes ezera* krastā, mācīja Dieva vārdu, un ļaudis, kas viņā klausījās, spiedās viņam virsū.
2 Ezera malā viņš ieraudzīja divas laivas; zvejnieki bija izkāpuši no tām un skaloja tīklus.
3 Iekāpis vienā no laivām, kas piederēja Sīmanim, viņš tam palūdza nedaudz atirties no krasta. Tad viņš apsēdās un sāka mācīt ļaudis no laivas.
4 Kad viņš bija beidzis, viņš Sīmanim teica: ”Pabrauc, kur ir dziļāks, un izmetiet savus tīklus tur!”
5 Bet Sīmanis atbildēja: ”Skolotāj, mēs esam nopūlējušies visu nakti un neko neesam dabūjuši, bet, ja tu tā saki, es izmetīšu tīklus.”
6 To izdarījuši, viņi noķēra ļoti daudz zivju, tā ka tīkli jau plīsa.
7 Tad viņi māja saviem biedriem otrā laivā, lai tie nāktu talkā. Tie pieīrās, un viņi piepildīja abas laivas, līdz tās teju vai grima.
8 To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzum pie kājām un iesaucās: ”Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!”
9 Jo pēc tam, kad viņi bija izvilkuši tik lielu lomu, gan viņu, gan visus, kas bija kopā ar viņu, bija pārņēmis izbrīns,
10 un tāpat arī Cebedeja dēlus Jēkabu un Jāni, Sīmaņa biedrus. Bet Jēzus sacīja Sīmanim: ”Nebaidies! Turpmāk tu zvejosi cilvēkus.”
11 Tad viņi izvilka laivas krastā, pameta visu un sekoja viņam.
12 Citu reizi, kad Jēzus bija kādā pilsētā, viņu ieraudzīja kāds viscaur spitālīgs cilvēks. Tas nokrita ar seju pie zemes un lūdzās: ”Kungs, ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”
13 Izstiepis roku, Jēzus tam pieskārās un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.” Un tūlīt pat spitālība to atstāja.
14 Jēzus tam pieteica nevienam neko nestāstīt un sacīja: ”Ej, parādies priesterim un par savu šķīstīšanos ziedo, kā Mozus ir licis, viņiem par liecību.”
15 Tomēr runas par viņu izplatījās vēl jo vairāk, un ļaudis pulkiem nāca, lai klausītos viņu un taptu dziedināti no savām slimībām.
16 Bet viņš mēdza uzturēties nomaļās vietās un lūgt Dievu.
17 Kādu dienu viņš mācīja ļaudis, un tur sēdēja arī farizeji un bauslības skolotāji, kas bija atnākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem un no Jeruzālemes. Jehova viņam bija devis savu spēku, lai viņš varētu dziedināt.
18 Un, lūk, vīri nesa paralizētu cilvēku, kas gulēja nestuvēs, un centās to ienest pie Jēzus, lai noliktu viņa priekšā.
19 Bet drūzmas dēļ viņiem tas neizdevās, tāpēc viņi uzkāpa uz jumta un caur to nolaida slimo ar visām nestuvēm ļaužu vidū tieši pie Jēzus.
20 Redzēdams viņu ticību, viņš teica: ”Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.”
21 Tai brīdī rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest: ”Kas viņš tāds ir, ka uzdrošinās zaimot Dievu? Kurš gan cits var piedot grēkus kā vienīgi Dievs?”
22 Jēzus, noprazdams, par ko viņi spriež, atbildēja: ”Kāpēc jūs savā sirdī tā spriežat?
23 Kas ir vieglāk — sacīt: ”Tavi grēki tev ir piedoti,” vai sacīt: ”Celies un staigā”?
24 Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka dēlam uz zemes ir vara piedot grēkus...” Viņš teica paralizētajam: ”Es tev saku: celies, ņem savas nestuves un dodies mājup!”
25 Tūlīt pat ļaužu priekšā tas piecēlās, paņēma nestuves, uz kurām bija gulējis, un aizgāja mājās, slavēdams Dievu.
26 Tad it visus pārņēma sajūsma, viņi slavēja Dievu un dziļā bijībā atzina: ”Šodien mēs esam redzējuši kaut ko neticamu!”
27 Aizgājis no turienes, Jēzus ievēroja kādu nodokļu ievācēju, vārdā Levijs, sēžam nodokļu ievākšanas vietā un tam sacīja: ”Seko man!”
28 Tas piecēlās, atstāja visu un sekoja viņam.
29 Tad Levijs viņam sarīkoja savā namā lielas viesības, un kopā ar viņiem pie galda bija atlaidušies* daudz nodokļu ievācēju un citu cilvēku.
30 To redzot, farizeji un viņu rakstu mācītāji sāka kurnēt un teica viņa mācekļiem: ”Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?”
31 Jēzus tiem atbildēja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.
32 Es esmu nācis aicināt uz grēku nožēlu nevis taisnos, bet grēciniekus.”
33 Tie viņam iebilda: ”Jāņa mācekļi bieži gavē un karsti lūdz Dievu, tāpat arī farizeju mācekļi, bet tavējie ēd un dzer.”
34 Jēzus tiem atbildēja: ”Vai tad līgavaiņa draugiem var likt gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem?
35 Bet nāks dienas, kad viņiem atņems līgavaini, un tajās dienās gan viņi gavēs.”
36 Pēc tam viņš tiem izstāstīja līdzību: ”Neviens nesagriež jaunu apģērbu, lai uzšūtu ielāpu vecam apģērbam. Ja viņš tā darīs, jaunais ielāps noplīsīs, jo ielāps no jaunā apģērba vecajam neder.
37 Tāpat neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi jaunais vīns pārplēsīs maisus un izlīs un arī maisi būs pagalam.
38 Bet jauns vīns jālej jaunos ādas maisos.
39 Neviens, kas nobaudījis vecu vīnu, negribēs jaunu — viņš teiks: ”Vecais ir labs.””
Zemsvītras piezīmes
^ Bībeles laikos cilvēki mēdza ieturēt maltītes, atlaidušies pusguļus pie galda.
