Lūkas 6:1—49
6 Reiz viņš sabatā gāja caur labības laukiem, un viņa mācekļi plūca vārpas un, saberzuši tās plaukstās, ēda graudus.
2 Tad daži farizeji teica: ”Kāpēc jūs darāt to, kas sabatā nav atļauts?”
3 Jēzus tiem atbildēja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?
4 Kā viņš iegāja Dieva namā, kur viņam iedeva Dieva priekšā noliktās maizes*, un viņš tās ēda un deva saviem vīriem, kaut gan tās nav atļauts ēst nevienam citam kā vienīgi priesteriem?”
5 Pēc tam viņš tiem sacīja: ”Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”
6 Kādā citā sabatā viņš iegāja sinagogā un sāka mācīt. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta labā roka.
7 Rakstu mācītāji un farizeji uzmanīgi vēroja, vai viņš sabatā dziedinās, lai atrastu iemeslu viņu apsūdzēt.
8 Bet viņš, zinādams to domas, teica cilvēkam ar paralizēto roku: ”Piecelies un nostājies vidū!” Tas piecēlās un nostājās.
9 Tad Jēzus vērsās pie tiem: ”Es jums jautāju: vai sabatā ir atļauts darīt labu vai darīt ļaunu, glābt dvēseli vai to nogalēt?”
10 Viņš pārlaida visiem skatienu un teica tam cilvēkam: ”Izstiep roku!” Tas paklausīja, un roka kļuva vesela.
11 Bet tie kļuva vai traki aiz dusmām un sāka savā starpā pārrunāt, ko tie Jēzum varētu nodarīt.
12 Tajās dienās viņš aizgāja uz kalnu lūgt Dievu un pavadīja lūgšanā visu nakti.
13 Bet, kad uzausa diena, viņš pieaicināja pie sevis mācekļus un izraudzījās no tiem divpadsmit, ko nosauca par apustuļiem*:
14 Sīmani, ko viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, tā brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bartolomeju,
15 Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, ko sauc par Dedzīgo,
16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas kļuva par nodevēju.
17 Kopā ar tiem nokāpis lejā, viņš apstājās kādā līdzenā vietā. Tur bija daudz viņa mācekļu, kā arī daudz ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzālemes un no piejūras — no Tiras un Sidonas zemes. Tie bija atnākuši viņu klausīties un tapt dziedināti no savām slimībām.
18 Izdziedināti tika pat tie, ko mocīja nešķīsti gari.
19 Visi ļaudis centās viņam pieskarties, jo no viņa izgāja spēks un tos visus dziedināja.
20 Pacēlis acis uz saviem mācekļiem, viņš sāka runāt:
”Laimīgi esat jūs, trūcīgie, jo jums pieder Dieva valstība.
21 Laimīgi esat jūs, kas tagad esat izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti.
Laimīgi esat jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.
22 Laimīgi jūs esat, ja ļaudis jūs ienīst, izstumj no sava vidus, jūs nosoda un liek negodā jūsu vārdu Cilvēka dēla dēļ.
23 Priecājieties tajā dienā un dejiet, jo liela ir jūsu alga* debesīs! To pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem.
24 Bet bēdas jums, bagātie, jo jūs jau pilnībā esat saņēmuši mierinājumu!
25 Bēdas jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs būsiet izsalkuši!
Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs sērosiet un raudāsiet!
26 Bēdas jums, ja visi cilvēki jūs slavē, jo tieši tāpat viņu tēvi ir izturējušies pret viltus praviešiem.
27 Bet jums, kas klausāties, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst,
28 svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino.
29 Pret to, kurš tev sit pa vienu vaigu, pavērs arī otru, un tam, kurš tev atņem virsdrēbes, neliedz arī kreklu.
30 Dod ikvienam, kas tev kaut ko lūdz, un no tā, kas paņem tavas mantas, neprasi tās atpakaļ.
31 Un, kā jūs gribat, lai cilvēki dara jums, tāpat dariet arī viņiem.
32 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.
33 Un, ja jūs darāt labu tiem, kas jums dara labu, kāds gan ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki dara tāpat.
34 Ja jūs aizdodat* tiem, no kā cerat atdabūt, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai tikpat daudz saņemtu atpakaļ.
35 Jūs turpretī mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, necerot neko dabūt atpakaļ, tad jūsu alga būs liela un jūs būsiet Visaugstākā dēli, jo viņš ir laipns* pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.
36 Esiet žēlsirdīgi, tāpat kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs.
37 Pārstājiet tiesāt, tad arī jūs netiesās, un pārstājiet nosodīt, tad arī jūs nenosodīs. Piedodiet — un jums piedos.
38 Dodiet, tad jums dos — pilnu, saspiestu, sakratītu un pāri plūstošu mēru iebērs jūsu drēbju ielokā, jo, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu pašu mērīs jums.”
39 Pēc tam viņš tiem stāstīja līdzības: ”Vai gan akls var vest aklu? Vai tie abi neiekritīs bedrē?
40 Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, bet katrs, kas ir pienācīgi apmācīts, būs kā viņa skolotājs.
41 Kāpēc tu skaties uz skabargu, kas ir tava brāļa acī, bet neievēro baļķi, kas ir tavā paša acī?
42 Kā tu vari teikt brālim: ”Brāli, ļauj man izņemt skabargu, kas ir tavā acī!”, kaut gan pats nemani baļķi savā acī? Liekuli! Vispirms izņem baļķi no savas acs, tad tu skaidri redzēsi, kā izņemt skabargu, kas ir tava brāļa acī.
43 Neviens labs koks nenes puvušus augļus, un neviens izpuvis koks nenes labus augļus.
44 Ikvienu koku pazīst pēc tā augļiem. Vīģes taču nelasa no ērkšķiem, tāpat kā vīnogas neievāc no ērkšķu krūma.
45 Labs cilvēks no labā krājumiem, kas ir viņa sirdī, iznes labu, bet ļauns cilvēks no saviem ļaunā krājumiem iznes ļaunu, jo, ar ko sirds pilna, to viņa mute runā.
46 Kāpēc jūs mani saucat: ”Kungs! Kungs!”, bet nedarāt, ko es saku?
47 Es jums paskaidrošu, kam līdzinās katrs, kas nāk pie manis, dzird manus vārdus un tiem paklausa.
48 Tāds ir līdzīgs cilvēkam, kas, celdams māju, izraka dziļu bedri un lika pamatus uz klints. Kad izcēlās plūdi, straume triecās pret māju, bet nespēja to satricināt, jo māja bija labi uzcelta.
49 Turpretī tas, kurš dzird manus vārdus, bet neko nedara, ir līdzīgs cilvēkam, kas uzcēla māju uz zemes, neielikdams pamatus. Kad straume triecās pret šo māju, tā uzreiz sagruva un tika pavisam izpostīta.”
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”skatāmās maizes”. Sk. ”Dieva priekšā noliktās maizes” 21. pielikumā.
^ Gr. apostolos (”sūtnis”).
^ Vai ”balva”.
^ T.i., aizdodat bez procentiem.
^ Vai ”labs”.
