Marka 1:1—45
1 Te sākas labā vēsts par Jēzu Kristu.
2 Gluži kā ir rakstījis pravietis Jesaja: ”(Lūk! Es sūtu tev pa priekšu savu vēstnesi, kas tev sagatavos ceļu.)*
3 Klau! Tuksnesī kāds sauc: ”Sagatavojiet ceļu Jehovam! Dariet taisnas viņa takas!””,
4 tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu.
5 Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.
6 Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.
7 Un viņš sludināja, sacīdams: ”Pēc manis nāk kāds stiprāks par mani. Viņam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt sandaļu siksnas.
8 Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs ar svēto garu.”
9 Tajās dienās no Nācaretes, kas ir Galilejā, atnāca Jēzus, un Jānis viņu Jordānā kristīja.
10 Un tūlīt pat, iznākdams no ūdens, viņš redzēja pašķiramies debesis un garu kā balodi uz viņu nolaižamies,
11 un no debesīm atskanēja balss: ”Tu esi mans mīļais Dēls, es esmu labvēlīgs pret tevi*.”
12 Un tūlīt gars viņu rosināja doties tuksnesī.
13 Viņš palika tuksnesī četrdesmit dienas, un tur viņu kārdināja Sātans. Viņš bija kopā ar zvēriem, un viņam kalpoja eņģeļi.
14 Kad Jānis bija apcietināts, Jēzus aizgāja uz Galileju un sludināja Dieva labo vēsti,
15 sacīdams: ”Ir pienācis noteiktais laiks, un Dieva valstība jau ir tuvu. Nožēlojiet grēkus un ticiet labajai vēstij!”
16 Iedams gar Galilejas jūru*, viņš ieraudzīja Sīmani un Andreju, Sīmaņa brāli, metam jūrā tīklus, jo tie bija zvejnieki.
17 Jēzus tiem teica: ”Nāciet man līdzi, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.”
18 Un tie uzreiz pameta savus tīklus un sekoja viņam.
19 Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni; tie laivā lāpīja tīklus.
20 Tūlīt pat viņš tos pasauca, un tie atstāja savu tēvu Cebedeju laivā kopā ar algādžiem un devās viņam līdzi.
21 Un viņi aizgāja uz Kapernaumu.
Tiklīdz pienāca sabats, viņš iegāja sinagogā un sāka mācīt.
22 Ļaudis ļoti pārsteidza tas, kā viņš mācīja, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, nevis kā rakstu mācītāji.
23 Tobrīd sinagogā bija kāds cilvēks, ko bija pārņēmis nešķīsts gars, un tas kliedza:
24 ”Ko tu no mums gribi*, nācarieti Jēzu? Vai tu esi atnācis mūs iznīcināt? Es zinu, kas tu esi — Dieva Svētais!”
25 Bet Jēzus to apsauca: ”Apklusti un izej no viņa!”
26 Likdams cilvēkam raustīties krampjos un skaļā balsī bļaudams, nešķīstais gars no viņa izgāja.
27 Visi bija tik pārsteigti, ka sāka savā starpā runāt: ”Kas tas ir? Jauna mācība!? Viņam ir vara pavēlēt pat nešķīstiem gariem, un tie viņam klausa.”
28 Runas par viņu tūlīt pat izplatījās visapkārt pa visu Galileju.
29 Viņi nekavējoties izgāja no sinagogas un kopā ar Jēkabu un Jāni aizgāja uz Sīmaņa un Andreja māju.
30 Sīmaņa sievasmāte gulēja slima — tai bija drudzis, un viņi tūdaļ par to pastāstīja viņam.
31 Piegājis viņš saņēma tās roku un to piecēla. Drudzis pārgāja, un tā sāka viņus apkalpot.
32 Kad bija iestājies vakars un saule bija norietējusi, ļaudis sāka vest pie viņa visus slimos un dēmonu apsēstos,
33 un pie durvīm sapulcējās visa pilsēta.
34 Viņš izdziedināja daudzus, kas slimoja ar dažādām kaitēm, un izdzina daudz dēmonu, bet viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.
35 Agri no rīta, kamēr vēl bija tumšs, viņš piecēlās, izgāja ārā un devās uz kādu nomaļu vietu. Tur viņš sāka lūgt Dievu.
36 Taču Sīmanis un tie, kas bija ar viņu, steidzās viņu meklēt
37 un, viņu atraduši, teica: ”Visi tevi meklē.”
38 Bet viņš tiem atbildēja: ”Iesim citur, uz tuvējām pilsētām, lai es arī tur varu sludināt, jo tāpēc es esmu atnācis.”
39 Un viņš gāja, sludinādams sinagogās pa visu Galileju un izdzīdams dēmonus.
40 Tad pie viņa pienāca kāds spitālīgais un, nometies ceļos, viņu lūdza: ”Ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”
41 Iežēlojies viņš izstiepa roku, pieskārās tam un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.”
42 Un tūlīt pat spitālība to atstāja, un tas kļuva vesels.
43 Tad viņš deva tam stingrus norādījumus un tūlīt aizsūtīja to prom,
44 teikdams: ”Pielūko, ka tu nevienam neko nestāsti, bet ej, parādies priesterim un par savu šķīstīšanos ziedo, ko Mozus ir licis, viņiem par liecību.”
45 Bet tas cilvēks aizgājis sāka daudz runāt par notikušo un visur stāstīt par to, tāpēc Jēzus vairs nevarēja atklāti ieiet nevienā pilsētā, bet uzturējās ārpus pilsētām nomaļās vietās. Taču ļaudis no visām malām nemitīgi nāca pie viņa.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”tev pieder mana atzinība”.
^ Burt. ”Kas mums un tev?”. Idioma; sk. 15. pielikumu.
