Marka 15:1—47
15 Pašā rīta agrumā virspriesteri kopā ar vecākajiem un rakstu mācītājiem — viss sinedrijs — apspriedās un lika Jēzu sasiet, aizvest un nodot Pilātam.
2 Pilāts viņam jautāja: ”Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Viņš atbildēja: ”Tu pats to saki.”
3 Bet virspriesteri viņu visādi apsūdzēja.
4 Pilāts turpināja viņu izvaicāt: ”Vai tev nav, ko teikt? Redzi, cik daudz ir apsūdzību pret tevi!”
5 Taču Jēzus vairs neko neatbildēja, Pilātam par izbrīnu.
6 Pilāts mēdza svētkos atbrīvot vienu ieslodzīto — to, kuru ļaudis lūdza.
7 Tolaik apcietinājumā atradās kāds cilvēks, vārdā Baraba, kā arī citi dumpinieki, kas dumpja laikā bija izdarījuši slepkavību.
8 Sanāca pūlis un sāka prasīt, lai Pilāts darītu to pašu, ko parasti.
9 Pilāts jautāja: ”Vai jūs gribat, lai es jums atbrīvoju jūdu ķēniņu?”
10 Jo viņš zināja, ka virspriesteri Jēzu ir nodevuši aiz skaudības.
11 Bet virspriesteri sakūdīja pūli, lai tas pieprasītu atlaist Barabu.
12 Pilāts tiem vēlreiz jautāja: ”Bet ko lai es daru ar to, ko jūs saucat par jūdu ķēniņu?”
13 Tie atkal sauca: ”Pie staba viņu!”
14 Pilāts teica: ”Ko gan sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl skaļāk: ”Pie staba viņu!”
15 Tad Pilāts, gribēdams izpatikt pūlim, atbrīvoja Barabu, bet Jēzu viņš lika šaustīt ar pletnēm un pēc tam piesist pie staba.
16 Kareivji viņu ieveda vietvalža pils pagalmā un sasauca visu karaspēka vienību,
17 ietērpa viņu purpurā un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā.
18 Tie sacīja: ”Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!”
19 Tie arī sita ar niedri viņam pa galvu, spļāva uz viņu un, mezdamies ceļos, klanījās viņa priekšā.
20 Kad tie bija beiguši par viņu ņirgāties, tie viņam novilka purpura apmetni un uzvilka atpakaļ viņa drēbes. Tad viņu izveda ārā, lai piesistu pie staba.
21 Kādam garāmgājējam, kas nāca no lauka, — Sīmanim no Kirēnes, Aleksandra un Rūfa tēvam — tie lika nest* viņa moku stabu.
22 Viņu aizveda uz vietu, ko sauc par Golgātu, kas tulkojumā nozīmē ”galvaskauss”.
23 Tur viņam piedāvāja vīnu, kas sajaukts ar reibinošām mirrēm, bet viņš to nepieņēma.
24 Tie viņu piesita pie staba un sadalīja viņa drēbes, metot par tām lozes, lai izlemtu, kas kuram tiks.
25 Bija trešā stunda*, kad viņu piesita pie staba,
26 un augšā pielika uzrakstu ar viņam izvirzīto apsūdzību: ”Jūdu ķēniņš.”
27 Kopā ar viņu pie stabiem piekāra arī divus laupītājus, vienu pa labi, bet otru pa kreisi no viņa.
28 ——*
29 Tie, kas gāja garām, viņu nievāja, šūpodami galvu un sacīdami: ”Ei, tu, kas taisījies nojaukt templi un trijās dienās to uzcelt,
30 glāb nu sevi un kāp lejā no moku staba!”
31 Tāpat arī virspriesteri ar rakstu mācītājiem savā starpā viņu izsmēja un teica: ”Citus viņš ir glābis, bet pats sevi nevar izglābt!
32 Lai Kristus, Izraēla ķēniņš, nokāpj lejā no moku staba, mums redzot, — tad mēs ticēsim!” Viņu zākāja pat tie, kas bija pie stabiem viņam blakus.
33 Kad pienāca sestā stunda*, visa zeme ietinās tumsā, un tumšs bija līdz pat devītajai stundai*.
34 Devītajā stundā Jēzus skaļā balsī iesaucās: ”Eli, Eli, lamā sabahtani?”, kas tulkojumā nozīmē: ”Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?”
35 To dzirdēdami, daži tuvumā stāvošie runāja: ”Re, viņš sauc Eliju!”
36 Tad kāds aizskrēja, piesūcināja sūkli ar skābu vīnu, uzsprauda to uz niedres un deva viņam dzert, teikdams: ”Lai nu paliek! Paskatīsimies, vai Elija nāks viņu noņemt.”
37 Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira.
38 Un svētnīcas priekškars pārplīsa uz pusēm, no augšas līdz apakšai.
39 Kad virsnieks*, kas stāvēja netālu no viņa, redzēja, kas bija noticis, viņam mirstot, tas teica: ”Šis cilvēks tiešām bija Dieva Dēls.”
40 To visu pa gabalu vēroja arī sievietes, starp tām Marija Magdalēna, kā arī Marija, Jēkaba jaunākā* un Jāzepa māte, un Salome.
41 Tās bija sekojušas viņam un viņu apkalpojušas, kad viņš bija Galilejā. Tur bija arī daudzas citas sievietes, kas kopā ar viņu bija ieradušās Jeruzālemē.
42 Bija jau pievakare. Tā kā bija sagatavošanās diena, tas ir, diena pirms sabata,
43 atnāca Jāzeps no Arimatijas, cienījams padomes* loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, un, saņēmis drosmi, iegāja pie Pilāta un lūdza atļauju apglabāt Jēzu.
44 Pilāts izbrīnījās, ka viņš jau esot miris, un, pasaucis virsnieku, vaicāja tam, vai Jēzus tiešām jau ir miris.
45 No virsnieka noskaidrojis, ka tā patiešām ir, viņš atļāva Jāzepam paņemt mirušo.
46 Jāzeps, nopircis smalku linu audeklu, noņēma mirušo, ietina to audeklā un guldīja kapavietā, kas bija izcirsta klintī. Pēc tam viņš aizvēla kapa ieejai priekšā akmeni.
47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, vēroja vietu, kur viņš tika guldīts.
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., lika veikt piespiedu darbu.
^ Ap deviņiem no rīta.
^ Dažos manuskriptos: ”Un piepildījās Rakstu vārdi: ”Un viņš tika pieskaitīts likuma pārkāpējiem.”” (Sk. Mt 17:21, zemsv. piez.)
^ Ap divpadsmitiem dienā.
^ Ap trijiem pēcpusdienā.
^ Vai ”centurions”, t.i., simt kareivju komandieris romiešu karaspēkā.
^ Vai ”mazākā”.
^ T.i., sinedrija.
