Marka 2:1—28
2 Pēc dažām dienām viņš atkal ieradās Kapernaumā, un ļaudīm kļuva zināms, ka viņš ir mājās.
2 Tad tur sanāca tik daudz cilvēku, ka pat durvju priekšā vairs nebija vietas, un viņš sāka tiem stāstīt Dieva vārdu.
3 Tad atnāca vīri, kam bija līdzi paralizēts cilvēks, kuru nesa četri no viņiem.
4 Tā kā drūzmas dēļ viņi to nevarēja pienest tieši pie Jēzus, viņi noārdīja jumtu virs vietas, kur viņš atradās, un, izlauzuši caurumu, nolaida nestuves ar paralizēto lejā.
5 Kad Jēzus redzēja viņu ticību, viņš teica paralizētajam: ”Mans bērns, tavi grēki ir piedoti.”
6 Tur bija daži rakstu mācītāji, kas sēdēja un savā sirdī sprieda:
7 ”Kā viņš tā var runāt? Viņš zaimo Dievu. Kurš gan cits var piedot grēkus kā vienīgi Dievs?”
8 Bet Jēzus uzreiz noprata savā garā, ka viņi savā starpā tā spriež, un jautāja: ”Kāpēc jūs savā sirdī tā spriežat?
9 Kas ir vieglāk — sacīt paralizētajam: ”Tavi grēki ir piedoti,” vai sacīt: ”Celies, ņem savas nestuves un staigā”?
10 Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka dēlam uz zemes ir vara piedot grēkus...” Viņš teica paralizētajam:
11 ”Es tev saku: celies, ņem savas nestuves un ej mājās!”
12 Tad tas piecēlās, tūlīt pat paņēma savas nestuves un izgāja ārā visu acu priekšā. Visi bija ārkārtīgi izbrīnīti un slavēja Dievu, sacīdami: ”Neko tādu mēs vēl neesam redzējuši.”
13 Viņš atkal aizgāja pie jūras. Tur pie viņa nāca daudz ļaužu, un viņš tos mācīja.
14 Dodamies tālāk, viņš ieraudzīja Leviju, Alfeja dēlu, sēžam nodokļu ievākšanas vietā un tam sacīja: ”Seko man!” Piecēlies tas viņam sekoja.
15 Vēlāk Jēzus tā namā bija atlaidies pie galda*, un kopā ar Jēzu un viņa mācekļiem bija daudz nodokļu ievācēju un grēcinieku. Tur bija daudz tādu, kas sāka viņam sekot.
16 Bet, kad rakstu mācītāji no farizeju vidus redzēja, ka viņš ēd kopā ar grēciniekiem un nodokļu ievācējiem, tie teica viņa mācekļiem: ”Ko? Viņš ēd kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?”
17 To izdzirdējis, Jēzus sacīja: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem. Es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.”
18 Bet Jāņa mācekļi un farizeji mēdza gavēt. Reiz daži atnāca pie Jēzus un jautāja: ”Kāpēc Jāņa mācekļi un farizeju mācekļi gavē, bet tavi mācekļi negavē?”
19 Jēzus viņiem atbildēja: ”Vai tad līgavaiņa draugi var gavēt, ja līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, viņi nevar gavēt.
20 Bet nāks dienas, kad viņiem atņems līgavaini, un tajā dienā gan viņi gavēs.
21 Neviens uz veca apģērba nešuj ielāpu no jauna auduma*, citādi jaunais audums saraujas un caurums vecajā izplīst vēl lielāks.
22 Tāpat neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi vīns pārplēš maisus un zudumā iet gan vīns, gan maisi. Bet jaunu vīnu lej jaunos ādas maisos.”
23 Reiz, kad viņš sabatā gāja caur labības laukiem, viņa mācekļi sāka pa ceļam plūkt vārpas.
24 Tad farizeji viņam teica: ”Paskat! Kāpēc tie sabatā dara to, kas nav atļauts?”
25 Bet viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņam pietrūka ēdamā un gan viņš, gan viņa vīri bija izsalkuši?
26 Kā viņš, saskaņā ar vēstījumu par virspriesteri Abjatāru, iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes*, ko nav atļauts ēst nevienam, izņemot priesterus, un deva arī saviem vīriem?”
27 Pēc tam viņš tiem sacīja: ”Sabats ir radies cilvēka dēļ, nevis cilvēks — sabata dēļ.
28 Tāpēc Cilvēka dēls ir arī sabata Kungs.”
Zemsvītras piezīmes
^ Bībeles laikos cilvēki mēdza ieturēt maltītes, atlaidušies pusguļus pie galda.
^ T.i., no auduma, kas vēl nav mazgāts un nav sarāvies.
^ Vai ”skatāmās maizes”. Sk. ”Dieva priekšā noliktās maizes” 21. pielikumā.
