Marka 3:1—35
3 Viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija kāds cilvēks ar paralizētu roku.
2 Farizeji uzmanīgi vēroja, vai viņš sabatā to dziedinās, lai varētu viņu apsūdzēt.
3 Viņš sacīja cilvēkam ar paralizēto roku: ”Piecelies un nostājies vidū!”
4 Tad viņš tiem jautāja: ”Vai sabatā ir atļauts darīt labu vai darīt ļaunu, glābt dvēseli vai to nonāvēt?” Bet tie cieta klusu.
5 Viņš sašutis pārlaida tiem skatienu un, dziļi sāpināts par tādu cietsirdību, teica cilvēkam: ”Izstiep roku!” Tas izstiepa roku, un tā kļuva vesela.
6 Tūlīt pat farizeji, izgājuši ārā, sāka apspriesties ar Hēroda piekritējiem, kā viņu nogalināt.
7 Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras, un viņam sekoja liels pulks ļaužu no Galilejas un Jūdejas.
8 Dzirdējuši par visu, ko viņš dara, pie viņa nāca ļaudis pat no Jeruzālemes, Idumejas, Jordānas otra krasta un no Tiras un Sidonas apkārtnes — liels pulks ļaužu.
9 Mācekļiem viņš lika parūpēties, lai viņa rīcībā vienmēr būtu laiva, tā ka ļaudis nespiestos viņam virsū,
10 jo viņš daudzus bija izdziedinājis, tāpēc visi, kam bija smagas slimības, lauzās pie viņa un centās viņam pieskarties.
11 Pat nešķīstie gari, viņu redzot, krita viņa priekšā zemē un sauca: ”Tu esi Dieva Dēls!”
12 Bet viņš tos daudzkārt stingri nobrīdināja neteikt, kas viņš ir.
13 Viņš uzkāpa kalnā, ataicināja tos, ko pats gribēja, un tie atnāca pie viņa.
14 Tā viņš izraudzījās divpadsmit — tos viņš nosauca par apustuļiem* —, lai tie būtu pie viņa un viņš tos varētu sūtīt sludināt,
15 un lai tiem būtu vara izdzīt dēmonus.
16 Lūk, tie divpadsmit, ko viņš izraudzījās: Sīmanis, ko viņš nosauca arī par Pēteri,
17 Jēkabs, Cebedeja dēls, un Jēkaba brālis Jānis (tiem viņš deva arī vārdu ”Boanerges”, tas ir, ”pērkona dēli”),
18 Andrejs, Filips, Bartolomejs, Matejs, Toms, Jēkabs, Alfeja dēls, kā arī Tadejs, Sīmanis Kananejs*
19 un Jūda Iskariots, kas viņu vēlāk nodeva.
Un viņš iegāja mājā.
20 Atkal sanāca daudz ļaužu, un viņiem nebija iespējams pat paēst.
21 Bet, kad viņa radinieki to izdzirdēja, tie aizgāja, lai vestu viņu prom, jo tie sacīja: ”Viņš ir zaudējis prātu.”
22 Arī rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, teica: ”Viņā ir Belcebuls, un viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”
23 Piesaucis tos klāt, viņš sāka minēt piemērus: ”Kā Sātans var izdzīt Sātanu?
24 Ja kāda valsts iekšēji sašķeļas, šī valsts nevar pastāvēt,
25 un, ja kāds nams iekšēji sašķeļas, šis nams nevarēs pastāvēt.
26 Tāpat, ja Sātans ir sacēlies pats pret sevi un ir sašķēlies, viņš nevar pastāvēt, bet tuvojas viņa gals.
27 Neviens, kas ir iekļuvis stipra vīra namā, nevar nolaupīt tā mantas, ja pirms tam viņš šo vīru nav sasējis. Tikai pēc tam viņš var izlaupīt tā namu.
28 Patiesi, es jums saku: lai kādus grēkus cilvēku dēli izdarītu un lai kādus zaimus runātu, viss viņiem tiks piedots,
29 taču, ja kāds zaimo svēto garu, tas nemūžam nesaņems piedošanu, bet viņa vaina par grēku paliks mūžīgi.”
30 To viņš teica tāpēc, ka tie bija sacījuši: ”Viņā ir nešķīsts gars.”
31 Tad atnāca viņa māte un brāļi un, stāvēdami ārpusē, sūtīja viņu pasaukt.
32 Ap viņu sēdēja daudz ļaužu, un tad viņam paziņoja: ”Tava māte un brāļi ir ārā un tevi meklē.”
33 Bet viņš atteica: ”Kas ir mana māte un mani brāļi?”
34 Un, palūkojies visapkārt uz tiem, kas ap viņu sēdēja, viņš sacīja: ”Lūk, mana māte un mani brāļi!
35 Ikviens, kas pilda Dieva gribu, ir mans brālis, mana māsa un mana māte.”
