Marka 8:1—38

8  Tajās dienās, kad atkal bija sanācis liels ļaužu pulks un tiem nebija, ko ēst, viņš pasauca mācekļus un tiem teica:  ”Man ir žēl ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir palikuši pie manis un tiem nav nekā, ko ēst,  un, ja es tos aizsūtīšu mājās neēdušus, tie ceļā zaudēs spēkus. Daži taču ir nākuši no tālienes.”  Bet mācekļi atbildēja: ”Kur lai tādā nomaļā vietā dabū maizi, ar ko paēdināt šos ļaudis?”  Jēzus pajautāja: ”Cik maižu jums ir?” Viņi sacīja: ”Septiņas.”  Tad viņš lika ļaudīm atsēsties zemē, paņēma septiņas maizes, pateicās Dievam, pārlauza tās un deva mācekļiem, lai tie tās izdalītu, un mācekļi izdalīja maizi ļaudīm.  Tiem bija arī dažas zivtiņas, un viņš, pateicis lūgšanu, lika izdalīt arī tās.  Tā nu ļaudis ēda, līdz bija paēduši, un pēc tam tika pielasīti septiņi lieli grozi ar atlikušajiem maizes gabaliem.  Bet tur bija klāt apmēram četri tūkstoši. Tad viņš ļāva visiem iet. 10  Tūlīt pēc tam viņš ar mācekļiem iekāpa laivā un aizbrauca uz Dalmanutas apkārtni. 11  Tur pie viņa atnāca farizeji un sāka ar viņu strīdēties, prasīdami kādu zīmi no debesīm, lai viņu pārbaudītu. 12  Viņš smagi nopūtās savā garā un teica: ”Kāpēc šī paaudze prasa zīmi? Patiesi, es saku: nekāda zīme šai paaudzei netiks dota.” 13  Tos atstājis, viņš atkal iekāpa laivā un devās uz pretējo krastu. 14  Bet viņi bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi, un laivā viņiem vairāk nekā nebija kā tikai viena maize. 15  Un viņš tiem stingri pieteica: ”Pielūkojiet, uzmanieties no farizeju rauga un Hēroda rauga!” 16  Tad viņi sāka cits citam pārmest, kāpēc neviens nav paņēmis līdzi maizi. 17  To ievērojis, viņš tiem jautāja: ”Kāpēc jūs cits citam pārmetat, ka jums nav maizes? Vai jūs vēl neaptverat un neizprotat? Vai jūsu sirdī joprojām nav sapratnes? 18  ”Vai jūs neredzat, kaut gan jums ir acis? Un vai jūs nedzirdat, kaut gan jums ir ausis?” Vai tad jūs neatceraties, 19  cik pilnu grozu ar maizes gabaliem jūs savācāt, kad es lauzu piecas maizes pieciem tūkstošiem?” Tie atbildēja: ”Divpadsmit.” 20  ”Un cik daudz lielu grozu, pilnu ar maizes gabaliem, jūs savācāt, kad es lauzu septiņas maizes četriem tūkstošiem?” Tie atteica: ”Septiņus.” 21  Tad viņš tiem sacīja: ”Vai jūs vēl aizvien nesaprotat?” 22  Drīz viņi ieradās Betsaidā. Tur ļaudis pie viņa atveda kādu aklu cilvēku un lūdza, lai viņš tam pieskartos. 23  Viņš paņēma to pie rokas un izveda ārā no ciema. Spļāvis aklajam acīs, viņš uzlika tam rokas un jautāja: ”Vai tu kaut ko redzi?” 24  Vīrietis pacēla acis un teica: ”Es redzu cilvēkus, jo saskatu kaut ko līdzīgu kokiem, bet tie staigā apkārt.” 25  Tad viņš atkal uzlika rokas vīrieša acīm, un tas sāka redzēt skaidri, kļuva vesels un varēja visu labi saskatīt. 26  Viņš to aizsūtīja mājās, teikdams: ”Tikai neej ciemā.” 27  Pēc tam Jēzus ar saviem mācekļiem devās uz Filipa Cēzarejas ciemiem, un pa ceļam viņš sāka tos izvaicāt: ”Ko ļaudis saka par to, kas es esmu?” 28  Tie viņam teica: ”Vieni saka — Jānis Kristītājs, citi — Elija, vēl citi — kāds no praviešiem.” 29  Viņš tiem jautāja: ”Bet kā jūs paši domājat, kas es esmu?” Pēteris atbildēja: ”Tu esi Kristus.” 30  Bet viņš tos stingri nobrīdināja nevienam par viņu nestāstīt. 31  Viņš sāka tiem arī mācīt, ka Cilvēka dēlam būs daudz jācieš, ka vecākie, virspriesteri un rakstu mācītāji viņu atraidīs, ka viņu nogalinās un pēc trijām dienām viņš celsies augšā. 32  Viņš par to runāja ļoti tieši. Tad Pēteris viņu paaicināja malā un sāka norāt. 33  Viņš pagriezās, paskatījās uz mācekļiem un norāja Pēteri: ”Prom no manis, Sātan, jo tu domā cilvēciski, nevis pēc Dieva prāta.” 34  Viņš pasauca pie sevis ļaudis un savus mācekļus un teica: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš atsakās no sevis, paņem savu moku stabu* un pastāvīgi man seko. 35  Jo, kas grib glābt savu dvēseli*, tas to zaudēs, bet, kas zaudē dvēseli manis un labās vēsts dēļ, tas to izglābs. 36  Kāds gan labums cilvēkam no tā, ka viņš iegūst visu pasauli, bet zaudē dvēseli? 37  Ko cilvēks var dot apmaiņā pret savu dvēseli? 38  Ja kāds kaunēsies par mani un maniem vārdiem šajā laulības pārkāpēju un grēcinieku* paaudzē, arī Cilvēka dēls par viņu kaunēsies, kad ieradīsies sava Tēva godā līdz ar svētajiem eņģeļiem.”

Zemsvītras piezīmes

Sk. 7. pielikumu.
Vai ”dzīvību”.
Vai ”neuzticīgajā un grēcīgajā”.