Mateja 15:1—39
15 Tad pie Jēzus no Jeruzālemes atnāca farizeji un rakstu mācītāji un teica:
2 ”Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj senču paražas? Piemēram, viņi nemazgā rokas* pirms ēšanas.”
3 Viņš tiem atbildēja: ”Bet kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu paražu dēļ?
4 Dievs taču ir teicis: ”Godā tēvu un māti!” un: ”Tam, kas runā ļaunu* par tēvu un māti, katrā ziņā jāmirst.”
5 Bet jūs mācāt: ”Kas tēvam vai mātei saka: ”Viss, ko tu varētu saņemt no manis, ir Dievam novēlēta dāvana,” —
6 tam tēvs nemaz nav jāgodā.” Tā jūs esat atcēluši Dieva vārdu savu paražu dēļ.
7 Liekuļi, pareizi Jesaja ir pravietojis par jums, teikdams:
8 ”Šī tauta godā mani ar lūpām, taču viņu sirds ir tālu no manis.
9 Viņi mani pielūdz veltīgi, jo viņu mācības ir tikai cilvēku pavēles.””
10 Tad viņš pasauca ļaudis un tiem sacīja: ”Klausieties un izprotiet:
11 ne tas, kas nonāk mutē, aptraipa cilvēku — viņu aptraipa tas, kas no mutes iznāk.”
12 Tad pie viņa pienāca mācekļi un jautāja: ”Vai tu zini, ka farizeji ir ņēmuši ļaunā tavus vārdus*?”
13 Viņš atbildēja: ”Ikviens stāds, ko mans debesu Tēvs nav stādījis, tiks izrauts ar saknēm.
14 Atstājiet tos! Tie ir akli ceļveži. Ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.”
15 Bet Pēteris viņam lūdza: ”Paskaidro mums šo līdzību!”
16 Viņš atteica: ”Vai arī jūs vēl nesaprotat?
17 Vai jūs nezināt, ka viss, kas nonāk mutē, pēc tam nonāk vēderā un visbeidzot — notekā?
18 Turpretī tas, kas nāk no mutes, nāk no sirds, un tieši tas aptraipa cilvēku.
19 No sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšana, netiklība, zagšana, nepatiesas liecības, zaimi.
20 Tas viss aptraipa cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku neaptraipa.”
21 Aizgājis no turienes, Jēzus devās uz Tiras un Sidonas apkārtni.
22 Kāda feniķiete*, kas dzīvoja tajā apvidū, iznāca un kliedza: ”Apžēlojies par mani, Kungs, Dāvida dēls! Manu meitu ļoti moka dēmons.”
23 Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: ”Saki, lai viņa iet prom, jo viņa nemitīgi kliedz mums nopakaļ.”
24 Viņš atbildēja: ”Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā tikai pie Izraēla nama pazudušajām avīm.”
25 Pienākusi klāt, sieviete metās zemē viņa priekšā ar vārdiem: ”Kungs, palīdzi man!”
26 Viņš tai teica: ”Nav pareizi ņemt bērniem domāto maizi un nomest to sunīšiem.”
27 ”Jā, Kungs,” viņa piekrita, ”tomēr sunīši ēd druskas, kas nokrīt no saimnieku galda.”
28 Jēzus viņai atbildēja: ”Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek tā, kā tu vēlies.” Un tajā pašā stundā viņas meita tika izdziedināta.
29 No turienes Jēzus devās tālāk, nonāca pie Galilejas jūras un, uzkāpis kalnā, apsēdās.
30 Tad pie viņa atnāca daudz ļaužu, kam bija līdzi klibi, sakropļoti, akli un mēmi cilvēki un daudzi, kam bija citas vainas. Ļaudis tos lika pie viņa kājām, un viņš tos dziedināja,
31 tā ka visi brīnījās, redzēdami mēmos runājam, klibos staigājam un aklos redzam, un viņi slavēja Izraēla Dievu.
32 Tad Jēzus atsauca mācekļus un teica: ”Man ir žēl ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir palikuši pie manis un tiem nav nekā, ko ēst, un es negribu tos sūtīt prom neēdušus, jo tie ceļā varētu zaudēt spēkus.”
33 Mācekļi vaicāja: ”Kur lai mēs šajā nomaļajā vietā dabūjam pietiekami daudz maizes, lai paēdinātu tik lielu pulku?”
34 Jēzus pajautāja: ”Cik maižu jums ir?” Viņi sacīja: ”Septiņas, un vēl dažas zivtiņas.”
35 Licis ļaudīm atsēsties zemē,
36 viņš paņēma tās septiņas maizes un zivis, pateicās Dievam, pārlauza tās un sāka dalīt mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.
37 Visi ēda, līdz bija paēduši, un beigās septiņi lieli grozi tika pielasīti pilni ar atlikušajiem maizes gabaliem,
38 lai gan to, kas bija ēduši, bija četri tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni.
39 Pēc tam, atlaidis ļaudis, viņš iekāpa laivā un aizbrauca uz Magadanas apvidu.
Zemsvītras piezīmes
^ Runa ir nevis vienkārši par roku mazgāšanu, bet par jūdu šķīstīšanās paražu.
^ Vai ”paļā; lamā”.
^ Vai ”farizejiem tavi vārdi ir kļuvuši par klupšanas akmeni”.
^ Vai ”kanaāniete”.
