Mateja 19:1—30
19 Kad Jēzus bija beidzis runāt šos vārdus, viņš aizgāja no Galilejas un nonāca Jūdejas pierobežā, pāri Jordānai.
2 Viņam sekoja daudz ļaužu, un tur viņš tos izdziedināja.
3 Pie viņa pienāca farizeji un, gribēdami viņu pārbaudīt, sacīja: ”Vai vīram ir atļauts šķirties no sievas jebkura iemesla dēļ?”
4 Viņš atteica: ”Vai jūs neesat lasījuši, ka tas, kurš viņus ir radījis, jau sākumā viņus radīja par vīrieti un sievieti
5 un teica: ”Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi abi būs viena miesa*”?
6 Tā nu viņi vairs nav divi, bet ir viena miesa. Tāpēc to, ko Dievs ir savienojis*, cilvēks lai nešķir.”
7 Tie viņam jautāja: ”Kāpēc tad Mozus ir noteicis dot sievai šķiršanās apliecību, lai šķirtos?”
8 Viņš tiem teica: ”Mozus jūsu stūrgalvības dēļ jums ir atļāvis šķirties, bet no sākuma tā nebija.
9 Es jums saku, ka ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība, un apprec citu, pārkāpj laulību.”
10 Mācekļi viņam sacīja: ”Ja vīru un sievu vieno tādas saites, tad labāk neprecēties.”
11 Viņš tiem paskaidroja: ”Ne visi spēj dzīvot pēc šiem vārdiem, bet tikai tie, kam ir tāda dāvana.
12 Ir cilvēki, kas nav spējīgi uz laulāto kopdzīvi jau kopš dzimšanas, citus par tādiem ir padarījuši cilvēki, bet citi paši izlemj neprecēties debesu valstības dēļ. Lai tas, kas spēj tā dzīvot, tā dzīvo.”
13 Tad ļaudis pie viņa atveda mazus bērnus, lai viņš tiem uzliktu rokas un lūgtu par tiem, bet mācekļi viņus norāja.
14 Taču Jēzus sacīja: ”Laidiet bērnus un neliedziet tiem nākt pie manis, jo tādiem pieder debesu valstība!”
15 Un viņš uzlika tiem rokas un tad aizgāja no turienes.
16 Pēc tam pie viņa pienāca kāds cilvēks un prasīja: ”Skolotāj, ko labu man vajag darīt, lai iegūtu mūžīgu dzīvi?”
17 Viņš tam teica: ”Kāpēc tu man jautā par to, kas ir labs? Ir tikai viens, kas ir labs. Bet, ja vēlies ieiet dzīvībā, pildi baušļus!”
18 Tas viņam vaicāja: ”Kurus?” Jēzus atbildēja: ”Tu nedrīksti nogalināt, tu nedrīksti pārkāpt laulību, tu nedrīksti zagt, tu nedrīksti nepatiesi liecināt,
19 godā tēvu un māti un mīli tuvāko kā sevi pašu.”
20 ”To visu es pildu,” jauneklis atsaucās. ”Kā vēl man pietrūkst?”
21 Jēzus viņam sacīja: ”Ja vēlies būt pilnīgs, ej un pārdod to, kas tev pieder, bet naudu atdod trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs. Pēc tam nāc un seko man!”
22 Kad jauneklis izdzirdēja šos vārdus, viņš apbēdināts aizgāja, jo viņš bija ļoti turīgs.
23 Bet Jēzus teica mācekļiem: ”Patiesi, es jums saku: bagātniekam būs grūti tikt debesu valstībā.
24 Vēl es jums saku: vieglāk ir kamielim izlīst caur adatas aci nekā bagātniekam tikt Dieva valstībā.”
25 To dzirdējuši, mācekļi bija bezgala pārsteigti un izsaucās: ”Kas tad var izglābties?”
26 Jēzus palūkojās uz tiem un teica: ”Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss ir iespējams.”
27 Tad Pēteris viņam sacīja: ”Lūk, mēs visu esam atstājuši un tev sekojuši. Kas mums par to būs?”
28 Jēzus tiem atbildēja: ”Patiesi, es jums saku: pārradīšanas laikā*, kad Cilvēka dēls sēdīsies savā diženajā tronī, jūs, kas man esat sekojuši, arī sēdīsieties divpadsmit troņos un tiesāsiet Izraēla divpadsmit ciltis.
29 Ikviens, kas ir atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, saņems pretī daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvi.
30 Daudzi, kas ir pirmie, būs pēdējie, bet pēdējie — pirmie.
