Mateja 20:1—34
20 Jo debesu valstība ir līdzīga saimniekam, kas agri no rīta izgāja, lai nolīgtu strādniekus savam vīna dārzam.
2 Vienojies ar strādniekiem maksāt tiem denāriju* dienā, viņš tos aizsūtīja uz vīna dārzu.
3 Izgājis arī ap trešo stundu*, viņš ieraudzīja tirgus laukumā vēl citus stāvam bez darba
4 un tiem teica: ”Ejiet arī jūs uz vīna dārzu, un es jums samaksāšu, kas pienākas.”
5 Un tie aizgāja. Viņš izgāja atkal ap sesto un devīto stundu* un darīja tāpat.
6 Visbeidzot viņš izgāja ap vienpadsmito stundu* un ieraudzīja vēl citus stāvam, un viņš tiem jautāja: ”Kāpēc jūs te visu dienu stāvat bez darba?”
7 Tie atbildēja: ”Tāpēc, ka neviens mūs nav nolīdzis.” Viņš tiem sacīja: ”Ejiet arī jūs uz vīna dārzu.”
8 Kad pienāca vakars, vīna dārza īpašnieks teica savam pārvaldniekam: ”Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem.”
9 Kad atnāca strādnieki, kas bija nolīgti ap vienpadsmito stundu, tie visi saņēma pa denārijam.
10 Un, kad atnāca pirmie, viņi cerēja saņemt vairāk, tomēr arī viņi dabūja pa denārijam.
11 To saņēmuši, viņi sāka kurnēt uz saimnieku
12 un teica: ”Šie pēdējie strādāja tikai vienu stundu, tomēr tu viņus esi pielīdzinājis mums, kas augu dienu esam smagi strādājuši saules svelmē!”
13 Bet par atbildi viņš vienam no tiem sacīja: ”Draugs, es neesmu netaisns pret tevi. Vai tu nepiekriti strādāt par denāriju?
14 Ņem savu algu un ej. Šiem pēdējiem es gribu dot tikpat, cik tev.
15 Vai tad es nedrīkstu ar savu mantu rīkoties pēc savas patikas? Jeb vai tev skauž*, ka es esmu labs?”
16 Tā pēdējie būs pirmie, bet pirmie — pēdējie.”
17 Dodamies uz Jeruzālemi, Jēzus pasauca divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem teica:
18 ”Lūk, tagad mēs ejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka dēlu nodos virspriesteriem un rakstu mācītājiem, tie viņu notiesās uz nāvi
19 un nodos cittautiešiem, kas viņu izsmies, pērs ar pletnēm un piesitīs pie staba, un trešajā dienā viņš tiks celts augšā.”
20 Tad Cebedeja dēlu māte kopā ar dēliem pienāca pie viņa, metās zemē un vērsās pie viņa ar lūgumu.
21 Viņš tai vaicāja: ”Ko tu gribi?” Viņa lūdza: ”Apsoli, ka abi šie mani dēli sēdēs tavā valstībā — viens pie tavas labās, bet otrs pie kreisās rokas.”
22 Jēzus atbildēja: ”Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, kas man būs jādzer?” Viņi teica: ”Jā, varam.”
23 Viņš sacīja: ”Manu kausu jūs tiešām dzersiet, bet to, kas sēdēs pie manas labās un kreisās rokas, neizlemju es — šīs vietas pienākas tiem, kam tās ir sagatavojis mans Tēvs.”
24 Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņus pārņēma sašutums par abu brāļu rīcību.
25 Jēzus pasauca viņus pie sevis un teica: ”Jūs zināt, ka tautu valdnieki ir to kungi un lieliem vīriem ir vara pār tām.
26 Bet jūsu vidū tā nedrīkst būt. Tas, kas starp jums grib kļūt liels, lai ir jūsu kalps,
27 un tas, kas starp jums grib būt pirmais, lai ir jūsu vergs.
28 Arī Cilvēka dēls nav atnācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dvēseli* par izpirkumu daudzu labā.”
29 Viņiem izejot no Jērikas, Jēzum sekoja liels ļaužu pulks.
30 Divi akli cilvēki, kas sēdēja ceļa malā, izdzirdēja, ka garām iet Jēzus, un sāka kliegt: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
31 Ļaudis tos apsauca, lai tie klusē, taču tie kliedza vēl skaļāk: ”Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
32 Jēzus apstājās, pasauca tos un jautāja: ”Ko jūs vēlaties, lai es izdaru jūsu labā?”
33 Tie lūdza: ”Kungs, liec mūsu acīm atvērties!”
34 Iežēlojies par tiem, Jēzus pieskārās to acīm, un tie tūlīt pat kļuva redzīgi un sekoja viņam.
Zemsvītras piezīmes
^ Denārijs — romiešu sudraba monēta, kas svēra 3,85 g un atbilda strādnieka dienas algai.
^ Ap deviņiem no rīta. Trešā stunda, skaitot no saullēkta.
^ Ap divpadsmitiem dienā un trijiem pēcpusdienā.
^ Ap pieciem vakarā.
^ Burt. ”tava acs ir ļauna”.
^ Vai ”dzīvību”.
