Mateja 22:1—46
22 Jēzus turpināja ar viņiem runāt līdzībās un teica:
2 ”Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas sarīkoja savam dēlam kāzas.
3 Viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos viesus uz kāzām, bet tie negribēja nākt.
4 Tad viņš sūtīja citus kalpus, teikdams: ”Sakiet ielūgtajiem: ”Es esmu sagatavojis mielastu, nokāvis vēršus un nobarotus lopus, un viss ir gatavs. Nāciet uz kāzām!””
5 Bet viņi nelikās ne zinis: viens aizgāja uz savu tīrumu, cits devās tirgoties,
6 bet pārējie sagrāba kalpus, izņirgājās par tiem un tos nogalināja.
7 Ķēniņš sadusmojās, nosūtīja savu karaspēku un lika nonāvēt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu.
8 Tad viņš teica saviem kalpiem: ”Kāzu mielasts gan ir gatavs, bet ielūgtie viesi nebija cienīgi.
9 Tāpēc ejiet uz ceļiem, kas ved ārā no pilsētas, un aiciniet uz kāzām visus, ko sastapsiet!”
10 Kalpi izgāja uz ceļiem un sapulcināja visus, ko sastapa, gan ļaunus, gan labus, un drīz kāzu telpa bija pilna ar viesiem, kas bija atlaidušies pie galda.
11 Kad ķēniņš ienāca apskatīt viesus, viņš ieraudzīja kādu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs,
12 un tam prasīja: ”Draugs, kā tu šeit esi ienācis bez kāzu drēbēm?” Tam nebija, ko teikt.
13 Tad ķēniņš pavēlēja kalpiem: ”Sasieniet tam rokas un kājas un izmetiet to ārā tumsā! Tur viņš raudās un griezīs zobus.”
14 Tātad ir daudz aicināto, bet maz izredzēto.”
15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā pieķert viņu vārdos.
16 Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus līdz ar Hēroda piekritējiem, un tie teica: ”Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess un māci Dieva ceļu saskaņā ar patiesību, tu necenties nevienam izdabāt un neskaties, kas kurš ir.
17 Tāpēc saki mums, kā tu domā: vai ir atļauts maksāt ķeizaram* nodokli vai ne?”
18 Bet Jēzus, zinādams viņu ļaunprātību, sacīja: ”Kāpēc jūs mani pārbaudāt, liekuļi?
19 Parādiet man monētu, ar ko maksā nodokli!” Tie viņam atnesa denāriju.
20 Viņš jautāja: ”Kā attēls un uzraksts tas ir?”
21 Tie atbildēja: ”Ķeizara.” Viņš teica: ”Tad dodiet ķeizaram to, kas pienākas* ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam.”
22 Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.
23 Tajā dienā saduceji, kas apgalvo, ka neesot augšāmcelšanas, pienāca pie viņa un vaicāja:
24 ”Skolotāj, Mozus ir teicis: ”Ja kāds nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis apprec viņa sievu un rada savam brālim pēcnācējus.”
25 Pie mums bija septiņi brāļi; pirmais apprecējās un nomira, un, tā kā viņam nebija pēcnācēju, viņa sieva palika viņa brālim.
26 Tāpat notika arī ar otro un trešo, un tā līdz pat septītajam.
27 Visbeidzot nomira arī sieva.
28 Kuram no septiņiem viņa būs sieva pēc augšāmcelšanas? Visi taču bija precējušies ar viņu.”
29 Jēzus tiem atbildēja: ”Jūs maldāties, jo nepazīstat ne Rakstus, ne Dieva spēku.
30 Pēc augšāmcelšanas nedz ņems sievas, nedz izies pie vīra, bet visi būs kā eņģeļi debesīs.
31 Kas attiecas uz mirušo augšāmcelšanu, vai jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums ir teicis:
32 ”Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs”? Viņš ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs.”
33 To dzirdēdami, ļaudis bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja.
34 Kad farizeji dzirdēja, ka viņš bija apklusinājis saducejus, viņi sanāca kopā.
35 Viens no viņiem, labs bauslības zinātājs, pārbaudīdams viņu, jautāja:
36 ”Skolotāj, kurš ir svarīgākais bauslis bauslībā?”
37 Viņš teica: ””Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.”
38 Tas ir svarīgākais un pirmais bauslis.
39 Otrais, kas ir tam līdzīgs, ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”
40 Šie divi baušļi ir visas bauslības un praviešu* pamatā.”
41 Jēzus sanākušajiem farizejiem jautāja:
42 ”Ko jūs domājat par Kristu? Kā dēls viņš ir?” Tie atbildēja: ”Dāvida.”
43 Viņš tiem teica: ”Kāpēc tad Dāvids gara spēkā viņu sauc par Kungu, sacīdams:
44 ”Jehova teica manam Kungam: ”Sēdi pie manas labās rokas, kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām””?
45 Ja Dāvids viņu sauc par Kungu, kā viņš var būt tā dēls?”
46 Neviens viņam nevarēja atbildēt ne vārda, un no tās dienas neviens vairs neiedrošinājās viņu iztaujāt.
