Mateja 25:1—46
25 Debesu valstība tad līdzināsies desmit jaunavām, kas, paņēmušas gaismekļus, izgāja sagaidīt līgavaini.
2 Piecas no tām bija nesaprātīgas, bet piecas — prātīgas.
3 Nesaprātīgās paņēma gaismekļus, bet nepaņēma līdzi eļļu,
4 turpretī prātīgās kopā ar gaismekļiem paņēma traukos līdzi eļļu.
5 Kad līgavainis kavējās, viņām visām sāka nākt miegs un viņas aizmiga.
6 Pašā nakts vidū atskanēja sauciens: ”Līgavainis ir klāt! Izejiet viņu sagaidīt!”
7 Tad visas jaunavas piecēlās un sakārtoja gaismekļus.
8 Nesaprātīgās sacīja prātīgajām: ”Iedodiet mums nedaudz eļļas, jo mūsu gaismekļi tūlīt izdzisīs!”
9 Bet prātīgās atbildēja: ”Ar šo eļļu droši vien nepietiks kā mums, tā arī jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev pašas.”
10 Kamēr tās gāja pirkt eļļu, ieradās līgavainis, un jaunavas, kas bija gatavas, kopā ar viņu iegāja kāzu namā, un durvis tika aizvērtas.
11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un lūdza: ”Kungs, kungs, atver mums!”
12 Bet viņš atbildēja: ”Patiesi, es jums saku: es jūs nepazīstu.”
13 Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu.
14 Tas ir tāpat kā ar cilvēku, kas, grasīdamies doties ceļā uz citu zemi, ataicināja savus kalpus un uzticēja tiem savu īpašumu.
15 Vienam viņš iedeva piecus talentus, otram — divus, trešajam — vienu, katram pēc viņa spējām, un pats aizceļoja.
16 Tas, kurš bija dabūjis piecus talentus, uzreiz aizgāja un lika tos lietā un tā nopelnīja vēl piecus.
17 Tāpat tas, kurš bija dabūjis divus talentus, nopelnīja vēl divus.
18 Turpretī tas, kurš bija dabūjis tikai vienu talentu, aizgāja, ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga sudraba naudu.
19 Pēc ilga laika šo kalpu kungs pārradās un prasīja no tiem norēķinu.
20 Tas, kurš bija dabūjis piecus talentus, atnāca, atnesa vēl piecus talentus un teica: ”Kungs, tu man uzticēji piecus talentus. Lūk, es esmu nopelnījis vēl piecus.”
21 Kungs viņam sacīja: ”Labi darīts, krietnais un uzticamais kalp! Tu esi bijis uzticams, rūpējoties par nedaudzām lietām, tāpēc es tevi iecelšu rūpēties par daudzām. Priecājies kopā ar savu kungu!”
22 Pēc tam atnāca tas, kurš bija dabūjis divus talentus, un teica: ”Kungs, tu man uzticēji divus talentus. Lūk, es esmu nopelnījis vēl divus.”
23 Kungs viņam sacīja: ”Labi darīts, krietnais un uzticamais kalp! Tu esi bijis uzticams, rūpējoties par nedaudzām lietām, tāpēc es tevi iecelšu rūpēties par daudzām. Priecājies kopā ar savu kungu!”
24 Visbeidzot atnāca tas, kurš bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: ”Kungs, es zinu, ka tu esi bargs cilvēks, tu pļauj, kur neesi sējis, un savāc, kur neesi vētījis.
25 Tāpēc es nobijos, aizgāju un paslēpu tavu talentu zemē. Te nu tas būs.”
26 Kungs viņam atbildēja: ”Nelietīgais un slinkais kalp! Tu taču zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu vētījis.
27 Tad jau tev vajadzēja manu sudraba naudu noguldīt pie naudas mainītājiem, un pārradies es to saņemtu ar procentiem.
28 Atņemiet viņam talentu un iedodiet to tam, kam ir desmit talentu!
29 Jo ikvienam, kam ir, dos vēl, un tam būs pārpilnība, bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.
30 Izmetiet šo nekam nederīgo kalpu ārā tumsā! Tur viņš raudās un griezīs zobus.”
31 Kad Cilvēka dēls ieradīsies savā godā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdīsies savā diženajā tronī.
32 Un visas tautas tiks sapulcinātas viņa priekšā, un viņš šķirs cilvēkus, tāpat kā gans šķir avis no āžiem.
33 Avis viņš nostādīs sev pa labo roku, bet āžus — pa kreiso.
34 Tad ķēniņš teiks tiem, kas būs pa labi no viņa: ”Nāciet, mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sagatavota kopš pasaules pirmsākumiem!
35 Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt, es biju izslāpis, un jūs devāt man padzerties. Es biju svešinieks, un jūs mani laipni uzņēmāt,
36 es biju kails, un jūs mani apģērbāt. Es biju slims, un jūs par mani parūpējāties. Es biju cietumā, un jūs atnācāt pie manis.”
37 Tad taisnie viņam vaicās: ”Kungs, kad mēs esam redzējuši tevi izsalkušu un esam tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un devuši tev padzerties?
38 Kad mēs esam redzējuši tevi kā svešinieku un laipni tevi uzņēmuši? Vai kailu un tevi apģērbuši?
39 Kad mēs esam redzējuši tevi slimu vai cietumā un nākuši pie tevis?”
40 Tad ķēniņš tiem atbildēs: ”Patiesi, es jums saku: ikreiz, kad jūs to esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs to esat darījuši man.”
41 Bet tiem, kas būs pa kreisi no viņa, viņš sacīs: ”Ejiet prom no manis, nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota Velnam un tā eņģeļiem!
42 Jo es biju izsalcis, bet jūs mani nepaēdinājāt, es biju izslāpis, bet jūs nedevāt man padzerties.
43 Es biju svešinieks, bet jūs mani neuzņēmāt, es biju kails, bet jūs mani neapģērbāt, es biju slims un cietumā, bet jūs par mani nerūpējāties.”
44 Tad arī tie vaicās: ”Kungs, kad mēs esam redzējuši tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev pakalpojuši?”
45 Viņš tiem atbildēs: ”Patiesi, es jums saku: ikreiz, kad jūs to neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, jūs to neesat darījuši man.”
46 Un tie tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem, bet taisnie saņems mūžīgu dzīvi.”
