Mateja 26:1—75
26 Kad Jēzus bija beidzis to visu stāstīt, viņš saviem mācekļiem teica:
2 ”Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pasha un Cilvēka dēlu nodos, lai piesistu pie staba.”
3 Tad virspriesteri un tautas vecākie sanāca kopā augstā priestera Kajafas pagalmā
4 un nosprieda Jēzu ar viltu sagrābt un nogalināt.
5 Taču viņi arī teica: ”Tikai ne svētkos, lai tautā neizceltos nemiers.”
6 Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā,
7 un bija atlaidies pie galda, pie viņa pienāca kāda sieviete ar alabastra trauciņu, kurā bija dārga, smaržīga eļļa, un izlēja to viņam uz galvas.
8 To redzot, mācekļi sašuta un iebilda: ”Kādēļ tāda izšķērdība?
9 Eļļu taču varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem.”
10 Jēzus, zinādams, par ko viņi runā, teica: ”Kāpēc jūs uzbrūkat šai sievietei? Viņa man ir izdarījusi labu darbu.
11 Nabagi ir pie jums vienmēr, bet es gan nebūšu vienmēr.
12 Izliedama šo smaržīgo eļļu, viņa ir sagatavojusi manu miesu apbedīšanai.
13 Patiesi, es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās labo vēsti, tur viņas piemiņai stāstīs arī par to, ko viņa ir darījusi.”
14 Tad viens no divpadsmit, ko sauca par Jūdu Iskariotu, aizgāja pie virspriesteriem
15 un jautāja: ”Ko jūs man dosiet, ja es jums viņu nodošu?” Tie viņam piesolīja trīsdesmit sudraba monētas.
16 No tā brīža viņš meklēja izdevību viņu nodot.
17 Pirmajā Neraudzētās maizes svētku dienā* mācekļi pienāca pie Jēzus un jautāja: ”Kur tu vēlies, lai mēs tev sagatavojam Pashas mielastu?”
18 Viņš atbildēja: ”Ejiet uz pilsētu pie tāda un tāda cilvēka un sakiet, ka Skolotājs ir teicis: ”Mans noliktais laiks ir tuvu. Es ar saviem mācekļiem svinēšu Pashu pie tevis.””
19 Mācekļi izdarīja, kā Jēzus viņiem bija norādījis, un sagatavoja visu Pashai.
20 Kad bija iestājies vakars, viņš kopā ar divpadsmit mācekļiem bija atlaidies pie galda.
21 Viņiem ēdot, Jēzus sacīja: ”Patiesi, es jums saku: viens no jums mani nodos.”
22 Viņi par to ļoti noskuma un visi kā viens sāka jautāt: ”Ne jau es, Kungs?”
23 Viņš atbildēja: ”Mani nodos tas, kurš kopā ar mani mērc roku bļodā.
24 Cilvēka dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet bēdas tam, kurš Cilvēka dēlu nodod! Tam būtu bijis labāk, ja tas vispār nebūtu dzimis.”
25 Tad Jūda, kas taisījās viņu nodot, ierunājās: ”Tas taču neesmu es, rabi?” Jēzus atbildēja: ”Tu pats to teici.”
26 Kamēr viņi ēda, Jēzus paņēma maizi un pateica lūgšanu. Pēc tam viņš pārlauza maizi, deva to mācekļiem un sacīja: ”Ņemiet, ēdiet! Tā ir* mana miesa.”
27 Viņš paņēma arī kausu, pateicās Dievam un padeva to mācekļiem, teikdams: ”Dzeriet visi no tā,
28 jo tās ir manas ”līguma* asinis”, kas tiks izlietas par daudziem grēku piedošanai.
29 Bet es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnogulāju ražas līdz tai dienai, kad kopā ar jums dzeršu jaunu vīnu sava Tēva valstībā.”
30 Pēc tam, nodziedājuši slavas dziesmas, viņi devās uz Eļļas kalnu.
31 Tad Jēzus viņiem teica: ”Šonakt jūs visi no manis novērsīsieties, jo ir rakstīts: ”Es cirtīšu ganam, un ganāmpulka avis izklīdīs.”
32 Bet, kad es būšu celts augšā, es aiziešu uz Galileju un gaidīšu jūs tur.”
33 Bet Pēteris sacīja: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan nekad tevi nepametīšu!”
34 Jēzus viņam atteica: ”Patiesi, es tev saku: jau šonakt, pirms dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.”
35 Pēteris sacīja: ”Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es no tevis neparko neatteikšos.” Arī visi pārējie mācekļi teica to pašu.
36 Tad Jēzus kopā ar mācekļiem aizgāja uz vietu, ko sauc par Ģetzemani, un viņiem teica: ”Apsēdieties te, bet es iešu lūgt Dievu.”
37 Viņš paņēma līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus, un viņu sagrāba skumjas un stiprs nemiers.
38 Tad viņš tiem sacīja: ”Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā kopā ar mani.”
39 Un, pagājis nedaudz tālāk, viņš nokrita ar seju pie zemes un lūdza: ”Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis kauss man iet garām! Tomēr lai notiek, nevis kā es gribu, bet kā tu gribi.”
40 Atgriezies pie mācekļiem, viņš atrada tos guļam un teica Pēterim: ”Vai jūs pat vienu stundu nespējat kopā ar mani palikt nomodā?
41 Esiet modri un lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā! Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.”
42 Un viņš aizgāja otrreiz un lūdza: ”Mans Tēvs, ja nav iespējams, ka šis kauss man ietu garām un man tas nebūtu jādzer, tad lai notiek pēc tava prāta.”
43 No jauna atgriezies, viņš atrada tos guļam, jo acis tiem liptin lipa ciet.
44 Tad viņš tos atstāja, atkal aizgāja un lūdza trešo reizi, vēlreiz sacīdams tos pašus vārdus.
45 Pēc tam viņš atnāca atpakaļ pie mācekļiem un teica: ”Tādā brīdī kā šis jūs guļat un atpūšaties! Lūk, jau tuvu ir stunda, kad Cilvēka dēls tiks nodots grēcinieku rokās.
46 Celieties, iesim! Mans nodevējs jau ir tuvu.”
47 Kamēr viņš vēl runāja, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un kopā ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un rungām, virspriesteru un tautas vecāko sūtīti.
48 Nodevējs ar tiem bija vienojies par zīmi, sacīdams: ”Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš. Ņemiet viņu ciet!”
49 Uzreiz piegājis pie Jēzus, viņš teica: ”Sveicināts, rabi!” un to noskūpstīja.
50 Bet Jēzus jautāja: ”Draugs, kāpēc tu esi te?” Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un viņu apcietināja.
51 Bet viens no tiem, kas bija kopā ar Jēzu, pasniedzās pēc zobena, to izvilka un cirta augstā priestera kalpam, nocirzdams tam ausi.
52 Jēzus viņam sacīja: ”Liec zobenu atpakaļ vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena arī ies bojā.
53 Vai tu domā, ka es nevarētu lūgt, lai Tēvs man šajā pašā brīdī atsūta vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?
54 Bet kā tādā gadījumā piepildītos Raksti, kuros teikts, ka tā jānotiek?”
55 Tad Jēzus teica ļaudīm: ”Vai tad es esmu laupītājs, ka jūs ar zobeniem un rungām esat izgājuši mani sagūstīt? Dienu no dienas es esmu sēdējis templī un mācījis, bet jūs mani neesat apcietinājuši.
56 Taču tas viss notiek, lai piepildītos praviešu rakstītais.” Tad visi mācekļi viņu pameta un aizbēga.
57 Tie, kas apcietināja Jēzu, aizveda viņu pie augstā priestera Kajafas, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie.
58 Bet Pēteris pa gabalu viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam un, tur iegājis, palika sēžam pie kalpotājiem, lai redzētu, kā viss beigsies.
59 Tikmēr virspriesteri un viss sinedrijs centās atrast nepatiesas liecības pret Jēzu, lai varētu viņu nonāvēt,
60 bet tiem tas neizdevās, kaut arī nāca daudz viltus liecinieku. Vēlāk divi iznāca priekšā
61 un sacīja: ”Šis cilvēks ir teicis: ”Es varu nojaukt Dieva templi un trijās dienās to no jauna uzcelt.””
62 Tajā brīdī augstais priesteris piecēlās un viņam prasīja: ”Vai tev nav, ko atbildēt? Vai tu nedzirdi, ko viņi liecina pret tevi?”
63 Bet Jēzus klusēja. Tad augstais priesteris viņam pavēlēja: ”Zvēri pie dzīvā Dieva un saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?”
64 Jēzus atbildēja: ”Tu pats to teici. Bet es jums saku: no šī brīža jūs redzēsiet Cilvēka dēlu sēžam pie Spēcīgā labās rokas* un nākam debesu mākoņos.”
65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un izsaucās: ”Viņš zaimo! Kamdēļ mums vēl vajadzīgi liecinieki? Nu jūs paši esat dzirdējuši viņa zaimus.
66 Ko jūs par to domājat?” Tie atbildēja: ”Viņš ir pelnījis nāvi!”
67 Tie spļāva viņam sejā un sita ar dūrēm, bet citi viņu pļaukāja
68 un sacīja: ”Klau, Kristu! Ja tu esi pravietis, pasaki mums, kurš tev iesita!”
69 Pēteris sēdēja ārā pagalmā, kad pie viņa piegāja kāda kalpone un ieminējās: ”Arī tu biji kopā ar galilejieti Jēzu!”
70 Bet viņš visu priekšā to noliedza: ”Es nesaprotu, par ko tu runā!”
71 Kad viņš bija izgājis vārtu telpā, viņu ievēroja cita kalpone un teica tiem, kas tur bija: ”Šis cilvēks bija kopā ar nācarieti Jēzu.”
72 Viņš to atkal noliedza, zvērēdams: ”Es nepazīstu to cilvēku!”
73 Pēc brīža tie, kas stāvēja netālu, pienāca un teica Pēterim: ”Tu arī noteikti esi viens no viņiem, jo tava izloksne jau tevi nodod.”
74 Tad viņš sāka zvērēt, piesaukdams sev lāstus: ”Es nepazīstu to cilvēku!” Tūlīt pat dziedāja gailis,
75 un Pēteris atcerējās Jēzus sacīto: ”Pirms dziedās gailis, tu no manis trīs reizes atteiksies.” Ārā izgājis, viņš rūgti raudāja.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Dienā pirms Neraudzētās maizes svētkiem”. Jēzus laikā Pasha (ko atzīmēja 14. nīsānā) bija kļuvusi nesaraujami saistīta ar Neraudzētās maizes svētkiem (15.—21. nīsāns) un dažkārt tika uzskatīta par daļu no tiem.
^ Gr. estin. Šeit lietots ar nozīmi ”simbolizē, nozīmē”.
^ Vai ”derības”.
^ Vai ”pie labās rokas spēkā”.
