Mateja 3:1—17
3 Tajās dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:
2 ”Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība jau ir tuvu!”
3 Tieši par viņu pravietis Jesaja ir teicis: ”Klau! Tuksnesī kāds sauc: ”Sagatavojiet ceļu Jehovam! Dariet taisnas viņa takas!””
4 Jānim bija kamieļa vilnas drēbes, un viņš bija apjozies ar ādas jostu; viņš pārtika no siseņiem un savvaļas bišu medus.
5 Tolaik pie viņa iznāca Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apvidus,
6 ļaudis atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.
7 Kad viņš ieraudzīja daudz farizeju un saduceju* nākam uz kristīšanas vietu, viņš tiem teica: ”Odžu dzimums, kas jūs ir samācījis bēgt no gaidāmajām dusmām?
8 Tad nu nesiet augļus, kas atbilst grēku nožēlai*,
9 un neiedomājieties pie sevis teikt: ”Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Es jums saku, ka Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus.
10 Cirvis jau ir pielikts kokiem pie saknes, un ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī.
11 Es jūs kristīju ūdenī tāpēc, ka jūs nožēlojat grēkus, bet tas, kas nāk pēc manis, ir stiprāks par mani, viņam es neesmu cienīgs novilkt sandales. Viņš jūs kristīs ar svēto garu un uguni.
12 Viņam rokā ir vētījamā liekšķere, un viņš iztīrīs savu klonu un savāks kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās nenodzēšamā ugunī.”
13 Tad Jēzus no Galilejas atnāca pie Jāņa, lai tas viņu Jordānā kristītu.
14 Bet Jānis centās viņu atturēt, teikdams: ”Tev būtu jākristī mani, bet tu nāc pie manis?”
15 Jēzus tam atbildēja: ”Ļauj, lai tas notiek, jo tā mums pienākas paveikt visu, kas ir taisns.” Tad tas vairs necentās viņu atturēt.
16 Pēc kristīšanas Jēzus tūlīt pat iznāca no ūdens, un, lūk, atvērās debesis, un tas redzēja Dieva garu nolaižamies kā balodi un nākam pār viņu.
17 Tad no debesīm atskanēja balss, kas teica: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs*.”
Zemsvītras piezīmes
^ Divas reliģisko vadītāju grupas Jēzus laikā. Sk. ”Farizeji” un ”Saduceji” 21. pielikumā.
^ Burt. ”prāta izmaiņai”.
^ Vai ”kam pieder mana atzinība”.
