Mateja 4:1—25
4 Tad gars Jēzu aizveda tuksnesī, kur viņu kārdināja Velns.
2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš sajutās izsalcis.
3 Tad atnāca kārdinātājs un teica viņam: ”Ja tu esi Dieva dēls, liec šiem akmeņiem kļūt par maizi!”
4 Bet viņš atbildēja: ”Ir rakstīts: ”Cilvēkam jādzīvo ne no maizes vien, bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes.””
5 Pēc tam Velns viņu aizveda uz svēto pilsētu un, nostādījis viņu uz tempļa mūra,
6 teica: ”Ja tu esi Dieva dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: ”Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, lai tava kāja neatsistos pret akmeni.””
7 Jēzus sacīja: ”Bet vēl ir rakstīts: ”Tu nedrīksti pārbaudīt Jehovu, savu Dievu!””
8 Tad Velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu, parādīja viņam visas pasaules valstis un to spožumu
9 un teica: ”To visu es tev došu, ja tu nometīsies zemē un mani pielūgsi.”
10 Bet Jēzus atbildēja: ”Ej projām, Sātan! Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu, un kalpo* vienīgi viņam.””
11 Pēc tam Velns viņu atstāja, un tad nāca eņģeļi un viņam palīdzēja.
12 Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis ir apcietināts, viņš aizgāja uz Galileju.
13 Vēlāk, atstājis Nācareti, viņš nāca un apmetās Kapernaumā, kas atrodas pie jūras, Zebulona un Naftaļa robežās,
14 lai piepildītos vārdi, ko ir teicis pravietis Jesaja:
15 ”Zebulona zeme un Naftaļa zeme pie ceļa uz jūru, viņpus Jordānai, tautu Galileja!
16 Ļaudis, kas dzīvo tumsā, ieraudzīja lielu gaismu, un pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, uzausa gaisma.”
17 No tā laika Jēzus sāka sludināt un sacīt: ”Nožēlojiet grēkus, jo debesu valstība jau ir tuvu!”
18 Iedams gar Galilejas jūru*, viņš ieraudzīja divus brāļus — Sīmani, sauktu par Pēteri, un viņa brāli Andreju — metam jūrā tīklu, jo tie bija zvejnieki.
19 Un viņš tiem teica: ”Nāciet man līdzi, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.”
20 Tie uzreiz pameta tīklus un sekoja viņam.
21 Iedams tālāk, viņš ieraudzīja vēl divus brāļus — Jēkabu, Cebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni — kopā ar savu tēvu Cebedeju laivā lāpām tīklus, un viņš tos pasauca.
22 Tūlīt pat tie atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.
23 Pēc tam viņš apstaigāja visu Galileju, mācīdams sinagogās, sludinādams labo vēsti par valstību un dziedinādams visādas slimības un kaites, kas bija cilvēkiem.
24 Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju, un pie viņa atveda visus slimos, ko mocīja dažādas slimības un lielas sāpes, dēmonu apsēstos, epilepsijas slimniekus un paralizētos, un viņš tos dziedināja.
25 Tā nu viņam sekoja lieli ļaužu pulki no Galilejas, Dekapoles*, Jeruzālemes, Jūdejas un no Jordānas otra krasta.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”veic svētu kalpošanu”. Gr. vārds ir lietots, tikai runājot par kalpošanu Dievam, tātad — svētu kalpošanu.
^ Patiesībā ezers, kas evaņģēlijos saukts arī par Ģenecaretes ezeru un Tiberijas jūru.
^ Sk. ”Dekapole” 21. pielikumā.
